Svētdiena, 2017. gada 28. maijs
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Aptauja: galvenie ar darbu saistīta stresa cēloņi ir nedrošība un organizatoriskas pārmaiņas darbavietā

  • Aptauja: galvenie ar darbu saistīta stresa cēloņi ir nedrošība un organizatoriskas pārmaiņas darbavietā

Puse darbinieku Eiropā atzīst, ka ar darbu saistīts stress ir bieži sastopama parādība – tā noskaidrots Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) pasūtītajā pētījumā. Turklāt četri no katriem desmit respondentiem uzskata, ka stress viņu darbavietā netiek pietiekami labi pārvaldīts. Savukārt galvenie ar darbu saistītā stresa cēloņi visā Eiropā ir nedrošība par darbavietu un organizatoriskas pārmaiņas darbavietā. Pētījumā arī noskaidrots, ka darbinieki ir slikti informēti par pasākumiem, kuru mērķis ir sekmēt, lai darbinieki turpinātu strādāt līdz pensijas vecumam un ilgāk, taču vienlaikus vairākums respondentu atbalsta šādu pasākumu ieviešanu.

Ar darbu saistīts stress

 

Saskaņā ar aptaujas datiem aptuveni puse darbinieku (51 %) Eiropā uzskata, ka ar darbu saistīts stress ir bieži sastopama parādība viņu darbavietā, savukārt 16 % respondentu norādīja, ka tas ir pat ļoti bieži sastopams. Pētījumā arī konstatēts, ka sievietes biežāk nekā vīrieši uzskata, ka ar darbu saistīts stress ir bieži sastopama parādība (attiecīgi 54 % un 49 %). Biežāk šādu viedokli izteica arī darbinieki 18 –54 gadu vecuma grupā (53 % respondentu salīdzinājumā ar 44 % vecuma grupā no 55 gadiem). Viedoklis par to, cik izplatīts ir ar darbu saistīts stress, atšķīrās arī pa nozarēm — tam, ka stress darbavietā ir bieži sastopama parādība, daudz biežāk piekrita veselības un aprūpes nozarē strādājošie (82 % respondentu norādīja, ka šāda parādība sastopama bieži vai ļoti bieži).

 

"Viedoklim, ka ar darbu saistīts stress darbavietā netiek pietiekami labi pārvaldīts, piekrīt 41 % Eiropā strādājošo, turklāt 15 % atzina, ka centieni pārvaldīt stresu it nemaz nav pietiekami,” norāda EU-OSHA direktore Krista Sedlāčeka (Christa Sedlatschek). "Viens no mūsu aģentūras galvenajiem darbības virzieniem ir psihosociālo risku, tostarp stresa novēršana darbavietās. Nākamgad sāksim drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu kampaņu "Veselīgas darbavietas uzvar stresu", ar kuru vēlamies dažāda lieluma Eiropas uzņēmumiem dažādās nozarēs nodot vēstījumu, ka ar psihosociālajiem riskiem saistītas problēmas iespējams risināt tikpat racionāli un sistemātiski kā citas ar veselību un drošību saistītas problēmas.”

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja
Latvijā Linda Matisāne norāda: „Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā ir viszemākais rādītājs visā Eiropas Savienībā attiecībā uz to, cik labi darbavietās tiek risinātas ar stresu saistītās problēmas. Faktiski katrs otrais aptaujātais darbinieks ir norādījis, ka darba devēji neveic pasākumus, kas uzlabotu psihoemocionālo darba vidi. Tāpēc īpaši svarīga Latvijā būs nākamo divu gadu informatīvā kampaņa "Veselīgas darbavietas uzvar stresu", kuras ietvaros tiks meklēti labas prakses uzņēmumi, aicinot viņus dalīties savā pieredzē.”

 

Kā stresa cēloni saistībā ar darbu respondenti visbiežāk norādīja nedrošību par darbavietu vai organizatoriskas pārmaiņas darbavietā (72 %), nedaudz mazāks skaits respondentu (66 %) minēja darba stundu skaitu vai slodzi. Taču gados jaunāko darbinieku vidū (vecumā no 18 līdz 34 gadiem) šie divi cēloņi tika minēti vienlīdz bieži (abus cēloņus norādīja 69 % respondentu). Jāpiebilst, ka veselības un aprūpes nozarē strādājošie vidēji daudz biežāk nekā citi respondenti kā stresa cēloni minēja darba stundu skaitu vai slodzi (77 %).     

                                   

Valstīs, kur ir augstāks valsts parāda līmenis, darbinieki kā stresa cēloni saistībā ar darbu daudz biežāk norādīja nedrošību par darbavietu vai organizatoriskas pārmaiņas darbavietā. Proti, valstīs, kur valsts parāda līmenis ir vairāk nekā 90 % no iekšzemes kopprodukta, nedrošību par darbavietu vai organizatoriskas pārmaiņas kā biežu ar darbu saistītā stresa cēloni minēja 73 % aptaujāto darbinieku salīdzinājumā ar 66 % respondentu valstīs, kur valsts parāds nepārsniedz 60 % no iekšzemes kopprodukta[1].

 

Emocionālu vardarbību darbā kā bieži sastopamu stresa cēloni minēja seši no desmit strādājošajiem (59 %). Nedaudz mazāk strādājošo kā cēloni stresam minēja kolēģu un vadītāju atbalsta trūkumu (57 %), nepietiekami skaidri definētus pienākumus un atbildību (52 %), kā arī ierobežotu iespēju ietekmēt darba organizāciju (46 %).

 

Aktīva novecošana

 

Puse no aptaujātajiem (52 %) Eiropā uzskata, ka laikposmā līdz 2020. gadam viņu darbavietā pieaugs to darbinieku daļa, kuri ir vecāki par 60 gadiem. Savukārt 43 % respondentu norādīja, ka tas ir maz ticams. Šādam viedoklim biežāk piekrita darbinieki, kuri ir vecāki par 55 gadiem (59 %), vecuma grupā no 35 līdz 54 gadiem šis rādītājs bija nedaudz mazāks (54 %), savukārt gados jauno darbinieku vidū (18 –34 gadu vecuma grupā) šim viedoklim piekrita tikai 45 % respondentu.

 

Tikai katrs astotais darbinieks (12 %) ir informēts par pasākumiem, kuri tiek veikti ar mērķi sekmēt, lai gados vecākie darbinieki turpinātu darba gaitas līdz pensijas vecumam un ilgāk. Informētība ir saistīta ar darbavietas lielumu — mazākajos uzņēmumos (1–10 darbinieki) par to bija informēti 7 % respondentu, bet lielākajos (vairāk nekā 250 darbinieku) — pat 19 %. No tiem respondentiem, kuri nebija informēti par pasākumiem, to ieviešanu atbalstīja 61 %. Pozitīvu atbalstu šai politikai pauda sievietes, nepilna darba laika darbinieki, veselības un aprūpes nozares darbinieki, kā arī lielos uzņēmumos strādājošie.

 

Taujāti par gados vecāku cilvēku nodarbinātību, tikai divi no desmit darbiniekiem (22 %) atbildēja, ka gados vecāki darbinieki ir biežāk pakļauti nelaimes gadījumiem darbā nekā citi darbinieki. Aptuveni trīs no desmit respondentiem (28 %) atbildēja, ka gados vecāku darbinieku (vecuma grupā virs 60 gadiem) darba produktivitāte ir zemāka nekā citiem darbiniekiem. Četri no desmit respondentiem (42 %) atbildēja, ka gados vecāki darbinieki salīdzinoši vairāk cieš no stresa, kas saistīts ar darbu, tomēr vēl vairāk bija tādu, kuri domāja gluži pretēji (48 %). Seši no desmit darbiniekiem (60 %) atbildēja, ka darbinieki, kas ir vecāki par 60 gadiem, ir mazāk spējīgi pielāgoties pārmaiņām darbā nekā citi darbinieki; šādu viedokli pauda puse (49 %) no gados vecākajiem darbiniekiem vecuma grupā virs 55 gadiem.

Saites

Pilnīga informācija par ES un valstu rezultātiem
Lasiet pārskata ziņojumu angļu valodā!


 

Piezīmes redaktoriem

 

1. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) sniedz ieguldījumu, lai Eiropa kļūtu par drošāku, veselībai nekaitīgāku un ražīgāku vietu darbam. Aģentūra veic pētījumus, izstrādā un izplata uzticamu, līdzsvarotu un objektīvu informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību, kā arī organizē informatīvas Eiropas līmeņa kampaņas. Aģentūra, ko Eiropas Savienība izveidoja 1996. gadā, ar mītni Bilbao, Spānijā, apvieno pārstāvjus no Eiropas Komisijas, dalībvalstu valdībām, darba devēju un darbinieku organizācijām, kā arī vadošos ekspertus no 27 ES dalībvalstīm un arī ārpus tām.

 

Tagad jūs varat sekot mums sociālajā tīklā Twitter, apmeklēt aģentūras tīmekļa žurnālu vai abonēt mūsu ikmēneša informatīvo biļetenu OSHmail. Jūs varat arī reģistrēties, lai regulāri no EU-OSHA saņemtu jaunumus un informāciju ar RSS plūsmu starpniecību: http://osha.europa.eu

 

2. EU-OSHA uzdeva uzņēmumam „Ipsos MORI” izstrādāt un veikt aptauju par darba drošību un veselības aizsardzību, kuras mērķauditorija bija pilna un nepilna darba laika darbinieki, kā arī pašnodarbinātas personas. Uzņēmums „Ipsos MORI” veica aptauju 31 Eiropas valstī (27 pašreizējās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē), kopumā laikposmā no 2012. gada 23. novembra līdz 2013. gada 5. februārim iztaujājot 16 622 personas. Veikto interviju skaits bija no 200 (Lihtenšteinā) līdz 770 (Šveicē), taču vidēji katrā valstī tika veiktas 536 intervijas.

 

Telefoniskas intervijas tika veiktas 26 valstīs, bet klātienes intervijas — Bulgārijā, Čehijas Republikā, Maltā, Rumānijā un Slovākijā. Ja tas bija iespējams, tika veiktas visaptverošas aptaujas (Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Čehijas Republikā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Rumānijā, Somijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā), bet citur — specializētas aptaujas.

 

Svērums tika noteikts pēc datu vākšanas, lai koriģētu nelielas atšķirības starp veikto interviju sadalījumu un mērķi konkrētā valstī (pēc vecuma, dzimuma un reģiona). Apkopojot rezultātus no 31 valsts, dati tika arī svērti pēc nodarbināto iedzīvotāju skaita katrā valstī, lai mazāko valstu reprezentācija rezultātos nebūtu pārāk liela, bet lielāko valstu — pārāk maza.

 

Preses pārstāvju jautājumi

Birgit Müller — starptautiskā prese +34 94 479 35 52 | news@osha.europa.eu

Marta Urrutia — Spānijas prese +34 94 479 57 46 | noticias@osha.europa.eu

Brenda O’Brien — sadarbības birojs Briselē +32 2 401 68 59 |obrien@osha.europa.eu

 



[1] Dati par valsts parāda procentuālo daļu no IKP ir ņemti no Eurostat 2012. gada 2. ceturkšņa datiem. Valstis, kurās valsts parāds ir vairāk nekā 90 % no IKP, ir Grieķija, Itālija, Beļģija, Īrija, Portugāle, Francija un Islande. Valstis, kurās valsts parāds nepārsniedz 60 % no IKP, ir Polija, Somija, Latvija, Dānija, Slovākija, Zviedrija, Čehijas Republika, Lietuva, Slovēnija, Rumānija, Luksemburga, Bulgārija, Igaunija, Šveice, Lihtenšteina un Norvēģija.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-