Otrdiena, 2017. gada 25. aprīlis
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Saeima pieņem brīvprātīgā darba likumu

  • Saeima pieņem brīvprātīgā darba likumu

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Brīvprātīgā darba likumu, kas mūsu valstī noteiks brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. 

„Šis likums ir sen gaidīts no nevalsts organizāciju puses, un valstī beidzot būs skaidrs un nepārprotams normatīvais regulējums brīvprātīgā darba veicējiem. Darbs pie šī likuma gan bija ilgs un sarežģīts, rūpējoties par to, lai pēc iespējas ņemtu vērā visu ieinteresēto pušu intereses. Tāpat svarīgi, lai likuma normas būtu viegli saprotamas un izpildāmas, neradot brīvprātīgā darba organizētājiem lielāku birokrātisko slogu, nekā tas bija pirms likuma pieņemšanas,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. 

Brīvprātīgais darbs tiek definēts kā organizēts un uz labas gribas pamata veikts fizisks vai intelektuāls darbs, ko fiziska persona bez atlīdzības veic sabiedrības labā. 

Likums noteic, ka brīvprātīgajam darbam nav pelņas gūšanas nolūka un ar brīvprātīgā darba veicējiem neaizstāj nodarbinātos. 

Brīvprātīgo darbu varēs organizēt biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī politiskās partijas un to apvienības. 

Brīvprātīgo darbu drīkstēs veikt persona, kas sasniegusi 13 gadu vecumu, un paredzēts, ka personas vecumā no 13 līdz 16 gadiem brīvprātīgo darbu varēs veikt tikai ar likumiskā pārstāvja rakstveida piekrišanu. 

Tiesiskās attiecības starp brīvprātīgā darba organizētāju un veicēju tiks nodibinātas, pusēm vienojoties par veicamā darba apjomu, izpildes kārtību, termiņu, kā arī pēc brīvprātīgā darba veicēja iepazīšanās ar saviem pienākumiem un tiesībām. 

Atsevišķos gadījumos būs jānoslēdz rakstveida līgums, piemēram, ja to pieprasa viena no pusēm vai arī, ja paredzēts segt izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo darbu. Tāpat līgums nepieciešams, ja brīvprātīgajā darbā tiek iesaistītas nepilngadīgas personas. 

Likums paredz veidot brīvprātīgā darba veicēju informācijas sistēmu, lai attīstītu brīvprātīgā darba iespējas, nodrošinātu un koordinētu informācijas apmaiņu starp personām, kuras vēlas veikt brīvprātīgo darbu, un brīvprātīgā darba organizētājiem, kā arī nodrošināt personas pieteikšanos brīvprātīgajam darbam. 

Likums definē gan brīvprātīgā darba organizētāja, gan veicēja tiesības un pienākumus. 

Brīvprātīgā darba likums stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-