Preses relīzes

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) norāda, ka vasaras sezonā pieaug saņemto iesniegumu skaits no nepilngadīgām personām par viņu darba tiesību neievērošanu. Sūdzības pārsvarā ir par neizmaksātu darba algu vai neievērotu darba laiku. Visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti, nodarbinot nepilngadīgas personas klientu apkalpošanas sfērā.

            Darba inspekcija laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim konstatējusi, ka bez rakstveidā noslēgta darba līguma 12 uzņēmumos nodarbināti 29 bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem, no tiem 17 izklaides un atpūtas nozarē, 6 būvniecības nozarē, 3 lauksaimniecības nozarē, 1 mežsaimniecības nozarē, 1 tirdzniecības nozarē un 1 ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Par konstatētajiem pārkāpumiem piemēroti 12 administratīvie sodi 19 250 latu apmērā.

            Šī gada laikā no 1. janvāra līdz 1. jūnijam Darba inspekcija konstatējusi, ka bez rakstveidā noslēgta darba līguma 9 uzņēmumos nodarbināti 11 bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem, no tiem 4 tirdzniecības nozarē, 3 pārtikas produktu ražošanas nozarē, 2 mežsaimniecības nozarē, 1 kokapstrādes nozarē un 1 izklaides un atpūtas nozarē. Par konstatētajiem pārkāpumiem piemēroti 9 administratīvie sodi 4 480 latu apmērā.

            Darba inspekcija norāda, ka Alkoholisko dzērienu aprites likuma 13. pants aizliedz iesaistīt alkoholisko dzērienu apritē personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Tātad nepilngadīga persona nevar strādāt, piemēram, par bārmeni vai oficiantu, taču var mazgāt traukus vai uzkopt telpas kafejnīcā. Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, aizliegts nodarbināt nakts laikā.

            Nepilngadīgām personām minimālā stundas tarifa likme ir 1,360 latu. Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa.

            Bērnus* nedrīkst nodarbināt ilgāk par divām stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā. Ja darbs tiek veikts laikā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks, bērnus nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā.

            Pusaudžus** nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā. Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, papildus darbam turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību vai profesionālo izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek nodarbinātas pie vairākiem darba devējiem, darba laiks summējams.

            Darba devējam ir pienākums pirms rakstveida darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā. Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, viņiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ik gadu jāveic obligātā medicīniskā apskate.

            Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka 2002. gada 8. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 10 „Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumus, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību, nosaka 2002. gada 28. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 206 „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību”.

             Darba inspekcija norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34. pants nosaka, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina apstākļi, ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais.

*Bērns Darba likuma izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību.

** Pusaudzis Darba likuma izpratnē ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu Darba likuma 37. panta pirmās daļas izpratnē.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

sabiedrisko attiecību speciālists,

tālr.: 67021714, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv,

www.osha.lv

Valsts Darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) aicina darba devējus karstā laikā rūpēties par veselībai nekaitīgu darba vidi, nodrošinot atbilstošu gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu un gaisa kustības ātrumu, atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai. Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likumu, darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi.

Visbiežāk par karstumu darba vietā sūdzas birojā strādājošie, kuriem darba devējs nav nodrošinājis atbilstošus darba apstākļus. Darba inspekcija, konstatējot normatīvajiem aktiem neatbilstošu gaisa temperatūru darba telpās, ir tiesīga izdot rīkojumu par pārkāpumu, lai darba devējs nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus, piemēram, apgādātu darba kabinetu ar ventilatoru. Darba inspekcija uzsver, ka strādājot karstās darba telpās, nodarbinātie zaudē darba spējas, nespējot pilnvērtīgi veikt viņiem uzticētos darba pienākumus. Savukārt darba telpās, kurās tiek lietoti kondicionieri, svarīgi ir nepieļaut ilgstošu auksta gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu, vai arī ļoti strauju organisma atdzišanu. Pretējā gadījumā darbiniekiem var rasties veselības traucējumi.

Darba devējiem ir jāveic īpaši pasākumi, lai samazinātu risku darbiniekiem, kuri vasaras periodā strādā atklātā saulē, piemēram, ceļu remontstrādniekiem, lauksaimniekiem, celtniekiem un citu profesiju pārstāvjiem. Piemēram, nodarbinātajiem var noteikt darba pārtraukumus karstākajā dienas laikā vai pārcelt darba stundas uz vēsāko diennakts laiku (rītos, vakaros). Iespēju robežās darba devējs nodrošina ar atbilstošām atpūtas telpām, kurās iespējams atvēsināties, kā arī sniedz iespēju nodarbinātajiem izmantot dušu un saņemt dzeramo ūdeni. Nodarbinātajiem jāstrādā darba apģērbā, kas ir gaišos toņos un izgatavots no dabīga auduma, piemēram, lina vai kokvilnas un jālieto galvassegas.

Darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās slodzes noteiktas Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumos Nr.359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās”.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību speciālists,

tālr.: 67021714, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Pārbaudēs, kas sāksies 6. jūnijā un ilgs visu jūnija mēnesi, tiks kontrolēta gan darba aizsardzība objektā, gan arī tas, vai strādājošie ir nodarbināti legāli.

Salīdzinot būvniecības nozarē veikto tematisko pārbaužu datus četru gadu griezumā, no 2007.- 2010.gadam, jāsecina, ka visvairāk pārkāpumu konstatēts 2007. gadā - vidēji 5 pārkāpumus katrā uzņēmumā. Situācija kopš 2007. gada kopumā ir uzlabojusies, jo īpaši uzņēmumos, kuri būvniecības nozarē darbojas ilgāk un izpratuši darba aizsardzības prasību nozīmību. Mazo būvfirmu darbiniekiem biežāk nākas strādāt nedrošos apstākļos, piemēram uz pavirši  vai nepilnīgi komplektētām sastatnēm, kas nereti izraisa nelaimes gadījumus.

Lai arī pamazām, tomēr nelaimes gadījumu dinamikai būvniecības nozarē ir tendence samazināties. Tā 2010.gadā kopumā reģistrēti 99 nelaimes gadījumi, no kuriem – 27 smagi un 4 letāli. Salīdzinājumam 2009.gadā – 120 nelaimes gadījumi, no kuriem 27 smagi un 7 letāli, bet 2008.gadā – 234 nelaimes gadījumi, no kuriem 74 smagi un 12 letāli. Šī gada piecos mēnešos būvniecības objektos reģistrēti 24 nelaimes gadījumi, no kuriem 2 smagi un 3 letāli. 

Diemžēl, vērtējot nereģistrētās nodarbinātības izplatību būvniecības sektorā, jāsecina, ka atklāto nereģistrēti nodarbināto personu skaitam beidzamajos gados ir tendence pieaugt. Ja 2009.gadā Darba inspekcija būvobjektos konstatēja  485 nereģistrēti nodarbinātas personas, tad  pērn -  716 „ēnstrādniekus”.  Trešdaļa no uzņēmumiem, kurus Darba inspekcija pērn sodījusi par atkārtotu nereģistrētu personu nodarbināšanu, ir būvniecības sektora uzņēmumi. Arī pērn lielākais Darba inspekcijas piešķirtais sods – 10 000 Ls, ir piemērots būvniecības kompānijai EKA Imperiāls, kurā atkārtoti konstatēti „ēnstrādnieki.”  Šī gada piecos mēnešos, veicot 199 apsekojumus būvniecības objektos, konstatēta  231 nereģistrēta persona.

Informāciju sagatavoja: Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448, e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Šī gada aprīlī Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) veica zvejniecības, zivju pārstrādes un konservēšanas uzņēmumu, kā arī konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanas uzņēmumu preventīvo pārbaudi, kopumā apsekojot 155 uzņēmumus.

Pārbaužu laikā tika konstatēti 762 lielāki un mazāki darba aizsardzības pārkāpumi, par kuriem piemēroti 8 administratīvie sodi - 3 brīdinājumi un 5 naudas sodi ar kopējo summu 2650Ls. Administratīvie sodi tika piemēroti par darba vietā notikušu nelaimes gadījumu slēpšanu, par nereģistrētu personu nodarbināšanu, instruktāžas neveikšanu un obligātās veselības pārbaudes neveikšanu nodarbinātajiem, kā arī par darba vides riska novērtējuma neveikšanu uzņēmumā. Tika izsniegti arī divi brīdinājumi par objekta darbības apturēšanu – iekārtām nebija norobežotas kustīgās daļas, kas apdraudēja darbinieku drošību.

Salīdzinot darba aizsardzības situāciju zvejniecības, zivju pārstrādes un konservēšanas nozares uzņēmumos un konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanas uzņēmumos, nākas secināt, ka darba aizsardzības prasības zvejniecības nozarē tiek ievērotas sliktāk kā konditorejas uzņēmumos. To var izskaidrot arī tādējādi, ka zvejniecības, zivju pārstrādes un konservēšanas uzņēmumos šāda veida preventīvās pārbaudes tika veiktas pirmo reizi. Pētījumā „Darba apstākļi un riski Latvijā 2009.-2010.gadā” norādīts, ka „uzņēmumos, kurus apsekojusi  Darba inspekcija, ievērojami uzlabojas situācija darba drošībā, tāpēc Darba inspekcijas preventīvā darbība ir uzskatāma par vienu no svarīgākajiem resursiem situācijas (darba drošībā) uzlabošanā”.

Jāatzīmē, ka vissliktākā situācija darba aizsardzībā ir mazajos uzņēmumos, kuri ir nesen nodibināti. Tajos attieksme pret darba aizsardzības jautājumiem bieži vien ir formāla, uzņēmumu vadītāji neizprot nepieciešamību veikt darba vides risku novērtējumu un ieviest darba aizsardzības pasākumus.

Darba inspekcija norāda, ka darba vides risku nenovērtēšana, darbinieku neinstruēšana, individuālo aizsardzības līdzekļu nelietošana, kā arī citu darba drošības prasību neievērošana, ir galvenais nelaimes gadījumu cēlonis darba vietās. 

Tā zvejniecības nozarē nelaimes gadījumu ir 2-4 reizes lielāks, nekā vidēji visos citos ES rūpniecības sektoros. Galvenokārt nelaimes gadījumi ir saistīti ar pārkrišanu pār bortu, kritieniem sapinoties tīklos, kā arī sitieniem ar kustīgiem objektiem (piem., zvejas rīkiem) zvejas tīklu ievilkšanas laikā. Savukārt pārtikas produktu ražošanas uzņēmumos notikušie nelaimes gadījumi darbā Latvijā ieņem trešo vietu starp visiem apstrādes rūpniecības nozarē notikušajiem nelaimes gadījumiem. Tie galvenokārt ir saistīti ar savainojumiem no asa darba aprīkojuma, fiziskām pārslodzēm (piespiedu darba pozām, smagumu celšanu un pārvietošanu u.c.) un paslīdēšanu uz mitras, slidenas grīdas.

Kā labas prakses piemērus starp apsekotajiem zvejniecības, zivju pārstrādes un konservēšanas uzņēmumiem Darba inspekcija vēlas nosaukt SIA „Piejūra”, „Baņķis”, „Karavela”, bet starp apsekotajiem konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanas uzņēmumiem - SIA „Liepkalni”, „Antaris”, „Kraģītis”, „Edgars”, „Iļģuciema maiznīca konditoreja”, „Saules Beķerejas”.

Šajos uzņēmumos rūpējas par darbinieku drošību un veselību – ir iekārtotas ergonomiski ērtas darba vietas, darbinieki ir nodrošināti ar visiem nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un tiek regulāri nosūtīti uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Informāciju sagatavoja:

Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448,  e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv , www.osha.lv

Pēdējā laikā vairākkārt izskanējusi informācija par nelaimes gadījumiem darba vietā, kuros cietuši Latvijas iedzīvotāji, strādājot ārvalstīs.

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) norāda, ka ārzemēs notikušu nelaimes gadījumu izmeklēšanu veic attiecīgās valsts darba drošības un veselības aizsardzības uzraugošās institūcijas. Informāciju par nelaimes gadījuma apstākļiem Darba inspekcija pieprasa gadījumos, ja cietis darbinieks, kas uz konkrēto valsti nosūtīts komandējumā no darba devēja Latvijā. Saskaņā ar normatīviem aktiem, ja Latvijas uzņēmums sūta nodarbināto komandējumā uz ārvalstīm, viss komandējumā pavadītais laiks ir uzskatāms par nodarbinātā darba laiku. Tātad, pat ja ārpus darba stundām un nepildot darba pienākumus nodarbinātais cietis nelaimes gadījumā ar smagām vai letālām sekām, bet viņš atradies ārvalstu komandējumā, darba devēja pienākums ir nekavējoties par nelaimes gadījumu informēt Darba inspekciju. Nodarbinātajam ir nodrošinātas sociālās garantijas, ja par nelaimes gadījumu laikā ir sastādīts nelaimes gadījumu izmeklēšanas akts.

Darba inspekcija nedodas uz attiecīgo valsti izmeklēt konkrēto nelaimes gadījumu, bet pieprasa šīs valsts darba drošības un veselības aizsardzības uzraugošām institūcijām materiālus par nelaimes gadījuma apstākļiem. 2008. gadā Darba inspekcija reģistrējusi astoņus, 2009. gadā – septiņus, 2010. gadā – deviņus ārvalstīs notikušus nelaimes gadījumus. Šogad Darba inspekcija reģistrējusi divus nelaimes gadījumus, kuros cietuši Latvijas iedzīvotāji, viņiem pildot darba pienākumus ārvalstīs.

Darba inspekcijas kompetencē nav to nelaimes gadījumu izmeklēšana, kas notikuši ar Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādājuši pie ārvalstu darba devējiem, kas nav reģistrēti Latvijā.

Darba inspekcija izmeklē arī nelaimes gadījumus, kas notikuši Latvijā reģistrētā uzņēmumā, ja cietuši citu valstu iedzīvotāji. Šobrīd Darba inspekcija izmeklē piecus nelaimes gadījumus, kas notikuši ar citu valstu iedzīvotājiem, kas strādājuši Latvijā reģistrētā uzņēmumā.

Darba inspekcija atgādina, ka uzsākot darbu ārvalstīs, bez darba līguma noslēgšanas nodarbinātajiem ir arī svarīgi iepazīties ar riskiem darba vietā, kā arī pieprasīt izsniegt individuālos darba aizsardzības līdzekļus.

Citu valstu darba inspekciju kontaktinformācija atrodama Darba inspekcijas interneta mājas lapā sadaļā Kontakti.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību speciālists,

tālr.: 67021714, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Šodien, 28.aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā darba aizsardzības diena. Pēc Starptautiskās darba organizācijas datiem ik gadu visā pasaulē darba vietās notikušos nelaimes gadījumos vai no slimībām, ko izraisījuši darba vides kaitīgie faktori, iet bojā aptuveni 2,3 miljoni cilvēku.

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) šai dienā vēlas pievērst sabiedrības uzmanību arvien pieaugošajiem nelaimes gadījumiem darba vietās, kurus veicinājusi fiziska un garīga pārslodze. Šodien Darba inspekcija dosies apsekojumos uz darba vietām, kurās raksturīgas virsstundas, nakts maiņas, fiziska un garīga pārslodze, piemēram, transporta loģistikas, ceļu būves, kokapstrādes uzņēmumiem.

Nelaimes gadījumi darbā ir viens no redzamākajiem nesakārtotas darba vides rādītājiem. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā darba vietās reģistrēti 306 nelaimes gadījumi. Daļa no notikušajiem nelaimes gadījumiem vēl atrodas izmeklēšanā, tomēr pēc pirmreizējām pārbaudēm var prognozēt, ka aptuveni puse no visiem letālajiem nelaimes gadījumiem ir saistīti ar darba vides riska faktoriem (piemēram, nepietiekama darbinieku apmācība, darba aizsardzības prasību neievērošana u.c.) bet puse – klasificējami kā tā saucamās „dabiskās nāves” (piemēram, nāve no sirds-asinsvadu saslimšanas).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu (no gada sākuma līdz aprīļa vidum), pieaudzis gan darba vides faktoru tieši ietekmētu, gan arī tiešā veidā nesaistītu letālo nelaimes gadījumu skaits. Satraucoši, ka tā saucamajā dabiskajā nāvē darba vietās mirst arvien jaunāki darbinieki. Tā, piemēram, 43 gadus vecs pašvaldības policijas inspektors savā kabinetā zaudējis samaņu un nomiris, 48 gadus vecam autovadītājam palicis slikti ar sirdi un viņš nomiris, 48 gadus vecs noliktavas strādnieks zaudējis samaņu un nomiris, 49-gadīgs palīgstrādnieks lopkopībā darba dienas beigās iegājis ģērbtuvē un nokritis bez dzīvības pazīmēm.  Iepriekšējo gadu statistika rāda, ka viens no izplatītākajiem nāves iemesliem darbspējīga vecuma cilvēku vidū ir sirds-asinsvadu patoloģijas.

Darbinieku veselības stāvokli netiešā veidā, iespējams, ietekmējuši arī beidzamā laika sociāli ekonomiskie apstākļi, kas darba vietās izpaužas kā pārslodzes un stress - pārāk liels darba apjoms, pārāk straujš darba temps, garas darba stundas bez atpūtas. Ja pārslodze ir īslaicīga, darbinieks spēj tam pielāgoties, savukārt, ja darba pārmērība atkārtojas ik dienu, darbinieki izjūt stresu, kas ilgstošākā periodā atstāj ietekmi uz darbinieku veselību.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aritmoloģijas un kardiostimulācijasnodaļas ārsts Māris Blumbergs atzīst, ka ar sūdzībām par sirds veselību pie ārstiem vēršas arvien jaunāki cilvēki. „Līdz 40 gadiem cilvēki nedomā par savu veselību - viņi pārmērīgi daudz strādā, neveselīgi ēd, lieto alkoholu, ir mazkustīgi.  Tas viss kopā izsmeļ fiziskos resursus. Pēc četrdesmit sākas veselības problēmas, kas parādās tieši pie palielinātas slodzes – sirds muskuļiem nepieciešama pastiprināta apgāde ar skābekli, bet asinsvados ir notikušas aterosklerotiskas izmaiņas un tie vairs nespēj šo procesu nodrošināt”.

Kā liecina 2010.gadā veikts pētījums par darba apstākļiem Eiropā (European Working conditions survey), kura laikā tika aptaujāti gandrīz 44 000 Eiropas nodarbināto visās dalībvalstīs, liela daļa Eiropas nodarbināto turpina strādāt pat tad, ka kad jūtas vai ir slimi. Gandrīz 40% aptaujāto atzina, ka ir piedzīvojuši šādu situāciju. Tas rada ievērojami paaugstinātu risku strādājošo veselībai ilgtermiņā, jo nodarbinātie pienācīgi neizārstējas vai neārstējas vispār, tādējādi paaugstinot risku hronisku slimību attīstībai.

Jāatzīmē, ka  Latvijā nodarbinātie strādā ievērojami garākas darba stundas kā vidēji Eiropā. Latvijas nodarbinātie strādā vidēji gandrīz 42 stundas nedēļā pretstatā aptuveni 37,5 stundām nedēļā vidēji Eiropā. Uztraucoši ir arī tas, ka Latvijas nodarbinātie salīdzinoši biežāk uzskata, ka viņu veselību var apdraudēt darba apstākļi (47.2% nodarbināto pretstatā 24,2% vidēji Eiropā) vai darba apstākļi tieši ietekmē viņu veselību (52.5% nodarbināto pretstatā 25,0% vidēji Eiropā).

Valsts darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis norāda, ka veicot nelaimes gadījumu izmeklēšanu, nereti nākas pārliecināties, ka obligātā veselības pārbaužu sistēma darbojas nepilnīgi. „Obligāto veselības pārbaužu uzdevums ir savlaicīgi konstatēt darbinieku veselības problēmas un nepieļaut tālāku darbinieku veselības stāvokļa pasliktināšanos. Tomēr arvien biezāk nākas pārliecināties, ka darbiniekiem veselības pārbaudes vai nu nav vispār veiktas (darba devēja nolaidība), tās ir veiktas formāli (ārstu godaprāta jautājums), vai arī darbinieki apzināti slēpj vai ignorē veselības problēmas (darbinieku bezatbildība vai bailes pazaudēt darbu).”.

Informāciju sagatavoja:

Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448, e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv; www.vdi.gov.lv , www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) uzsākusi zvejniecības, zivju pārstrādes un konservēšanas, konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanas nozaru uzņēmumu apsekojumus, lai pārbaudītu kā šajos uzņēmumos tiek ievēroti darba drošības noteikumi.

Kā liecina Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras dati, zvejniecībā nelaimes gadījumu risks ir 2 - 4 reizes augstāks, nekā vidēji citos ES rūpniecības sektoros, tāpēc šīs nozares uzņēmumos īpaši liela vērība ir jāpievērš darba aizsardzībai. Pētījumā „Darba apstākļi un riski Latvijā 2009.-2010.gadā ”* norādīts, ka zvejniecības uzņēmumi ietilpst tā saucamajā riska grupā  attiecībā uz darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību normatīvu aktu prasību ievērošanu. Pētījuma ieteikumu sadaļā norādīts, ka Darba inspekcijai, plānojot tematiskās (preventīvās) uzņēmumu pārbaudes,  jāfokusējas tieši uz riska nozarēm. „Uzņēmumos, kurus apsekojusi  Darba inspekcija, ievērojami uzlabojas situācija darba drošībā, tāpēc Darba inspekcijas preventīvā darbība ir uzskatāma par vienu no svarīgākajiem resursiem situācijas (darba drošībā) uzlabošanā”, teikts pētījumā.

Analizējot nelaimes gadījumu raksturu zvejniecības nozarē,  galvenokārt nelaimes gadījumu cēlonis ir pārkrišana pār bortu, kritieni sapinoties tīklos, sitieni ar kustīgiem objektiem (piem., zvejas rīkiem) zvejas tīklu ievilkšanas laikā.

Preventīvie apsekojumi aprīļa mēnesī tiks veikti arī pārtikas produktu ražošanas nozares uzņēmumos. Šī nozare ierindojas trešajā vietā notikušo nelaimes gadījumu skaita ziņā starp visām apstrādes rūpniecības nozarēm. Nelaimes gadījumi galvenokārt  ir saistīti ar paslīdēšanu uz mitras, slidenas grīdas (puse no 2010.gadā šajā nozarē notikušajiem smagajiem nelaimes gadījumiem), kā arī savainošanos ar asiem instrumentiem un fizisku pārslodzi (piespiedu darba pozas, smagumu celšana un pārvietošana u.c.).

Statistikas dati liecina, ka nelaimes gadījumi darbā galvenokārt notiek ar nodarbinātajiem, kuru darba stāžs ir līdz vienam gadam, kas liecina par nepietiekamu jauno nodarbināto apmācību darba drošībā un aizsardzībā. Līdz ar to apsekojumu laikā pastiprināta vērība tiks veltīta darbinieku apmācībai un darba aprīkojuma drošībai.

Darba inspekcija aicina uzņēmuma vadītājus savlaicīgi pārliecināties, vai uzņēmumā ir sakārtota un droša darba vide:

-          vai uzņēmuma darbinieki ir instruēti un apmācīti drošiem darba paņēmieniem;

-          vai darbiniekiem ir izsniegti visi nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi (piemēram, darba apģērbs, aizsargcimdi u.c.) un - vai nodarbinātie tos lieto;

-          vai uzņēmumā ir novērtēti visi darba vides riska faktori, ar kuriem nodarbinātie saskaras darbā vietā;

-          vai darba aprīkojums un iekārtas ir aprīkotas ar atbilstošiem aizsargmehānismiem, kas pasargā darbiniekus no iespējamām traumām.

Darba inspekcijas mājas lapā www.vdi.gov.lv un Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājas lapā www.osha.lv ir pieejama atgādne pārtikas un dzērienu ražošanā nodarbinātajiem, informatīvi materiāli par risku novērtēšanu uz mazajiem zvejas kuģiem, kā arī Eiropas rokasgrāmata „Negadījumu novēršana jūrā un zvejnieku drošība”.

* Pētījums „Darba apstākļi un riski Latvijā 2009.-2010.gadā” veikts ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu, sadarbojoties Latvijas Darba devēju konfederācijai, SIA "Inspecta Prevention" un SIA "TNS Latvia"

Informāciju sagatavoja:

Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448,  e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv , www.osha.lv

Nekavējoties tika izsaukta policija, kas operatīvi ieradās notikuma vietā un uzņēmēju aizturēja. Uzņēmējs pie aizturēšanas izrādīja pretestību.

VDI norāda, ka šis pats uzņēmējs administratīvās izmeklēšanas laikā divās iepriekšējās tikšanās reizēs jau bija izteicis mutiskus draudus darba inspektoriem, tai skaitā draudot inspektorus nošaut. Par izteiktajiem draudiem VDI 21.martā informēja policiju.  

Pārbaudot Valsts ieņēmumu dienesta iesniegto informāciju par šobrīd aizturētā vīrieša uzņēmējdarbību, VDI konstatēja, ka uzņēmumā ilgstoši strādājusi persona bez darba līguma. Uzņēmums darbojas būvniecības nozarē.

Izsakot pateicību Valsts policijas pārstāvjiem, kas operatīvi reaģēja uz izsaukumu, tādējadi novēršot iespējamo traģisko situācijas iznākumu, Valsts darba inspekcijas direktora pienākumu izpildītājs Renārs Lūsis komentē uzbrukumu inspektoram: ”Pie esošās sociāli ekonomiskās spriedzes valstī, kad uzņēmumi un darbinieki gatavi strādāt pārkāpjot likuma normas, pieaug arī valsts kontrolējošo institūciju amatperonu apdraudējums. Darba devēji un darbinieki negatīvās emocijas izgāž uz amatperonām, kas veic savus dienesta pienākumus. Savās problēmās viņi vaino tikai amatpersonas, nevis savu pretlikumīgo rīcību. Jāsaka, ka valsts darba inspektori beidzamajā laikā ar draudiem saskaras arvien biežāk. Visbiežāk tie ir mutiski aizvainojumi, taču pērn inspektoram Vidzemes reģionā uzbruka fiziski, nodarot miesas bojājumus, par ko tiesa vainīgajam  piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, nosakot arī 100 stundu piespiedu darbu un 400 LVL par materiālo un morālo kaitējumu. Vēršanās ar ieroci pret amatpersonu ir līdz šim nebijis precedents. Vēlos norādīt, ka pildot likumā noteiktās kontroles funkcijas, kuru mērķis ir nodrošināt drošu un tiesisku darba vidi uzņēmumā, valsts darba inspektori nepielieto fizisku spēku, kā arī nav bruņoti. Izsaku aicinājumu uzņēmējiem, kuru uzņēmumos konstatēti pārkāpumi, censties šo pārkāpumus novērst, nevis vērsties pret amatpersonām, kas tos ir konstatējuši. Gadījumos, ja uzņēmumu pārstāvji apstrīd inspektoru lēmumu, aicinu vērsties ar pretenzijām pie VDI vadības, nevis draudēt inspektoriem.

Valsts darba inspekcija norāda, ka īstenojot Valsts pasākumu plānu nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010.-2013. gadam, VDI 2010.gadā kopumā atklājusi 1824 nereģistrētus nodarbinātos,  kā arī 1220 personas ar tā dēvētajiem pirmās dienas līgumiem, ko VDI arī klasificē kā nereģistrētu nodarbinātību.

2011.gada pirmā ceturkšņa datu analīze liecina, ka šī gada pirmajos 3 mēnešos pat pie samazināta uzņēmumu apsekojumu skaita (2010.gada pirmajos trīs mēnešos – 867  apsekojumi, 2011.gada pirmajā ceturksnī– 819), VDI atklāto ēnstrādnieku skaits ir pieaudzis par 31% (2012. gada 1.ceturksnī – 440 gadījumi, 2011.gada 1.ceturksnī – 576.)

Kopumā visās Valsts darba inspekcijās strādā 114 darba inspektori. Viņu pienākumos ietilpst uzraudzīt un kontrolēt, vai darba devēji nodrošina darba tiesisko attiecību un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildi. Darba inspektori izmeklē arī darbā notikušus nelaimes gadījumus, kā arī konsultē darba devējus un nodarbinātos jautājumos par darba tiesiskajām attiecībām un darba aizsardzību.

Informāciju sagatavoja:

Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448, e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv , www.osha.lv

Lai uzlabotu un pilnveidotu Valsts darba inspekcijas (VDI) funkciju un uzdevumu izpildi, ar 2012.gada 1.janvāri VDI ieviesīs elektronisko informācijas apmaiņu ar privātpersonām un pirmos e-pakalpojumus.

To paredz otrdien, 15.martā, valdībā apstiprinātie Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Noteikumos par informācijas apmaiņas kārtību, sniegšanas nosacījumiem un prasībām Valsts darba inspekcijas integrētajai sistēmai.

Pilnveidojot VDI izveidoto informācijas sistēmu, informācijas apmaiņu elektroniskā vidē varēs nodrošināt ne tikai starp VDI un citām iestādēm, bet arī starp VDI un privātpersonām. Informācijas apmaiņa elektroniski būs iespējama, izmantojot speciālu tiešsaistes formu tīmekļa vietnē www.latvija.lv, kā arī izmantojot saikni tīmekļa vietnē www.vdi.gov.lv.

Šādi grozījumi nepieciešami, lai VDI Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros varētu ieviest 16 e-pakalpojumus. Paredzēts, ka iedzīvotāji, komersanti, kā arī valsts pārvaldes iestādes VDI elektroniski varēs iesniegt un saņemt informāciju, izmantojot šādus e-pakalpojumus:

-          iesniegums VDI un VDI atbildes saņemšana;

-          VDI amatpersonas lēmuma apstrīdēšana;

-          VDI izdoto administratīvo aktu darba devējiem par konstatētajiem pārkāpumiem saņemšana;

-          darba devēja paziņojums par novērstajiem pārkāpumiem;

-          informācijas saņemšana no citām valsts institūcijām par iespējamiem pārkāpumiem VDI kompetences jomā;

-          VDI atļauja bērnu nodarbināšanai;

-          izziņa par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem;

-          paziņojums par notikušu nelaimes gadījumu darbā;

-          darba devēja sastādītā izmeklēšanas akta par notikušu nelaimes gadījumu darbā iesniegšana;

-          VDI sastādītā izmeklēšanas akta par notikušu nelaimes gadījumu darbā saņemšana;

-          paziņojums par kriminālprocesa uzsākšanu, atteikumu uzsākt kriminālprocesu vai tā izbeigšanu;

-          ārstniecības personas/iestādes paziņojuma par cietušo nelaimes gadījumā darbā sniegšana;

-          izziņa par veselības traucējumu smaguma pakāpi nelaimes gadījumā darbā;

-          darba vietas higiēniskais raksturojums;

-          ziņojums par arodslimības gadījumu;

-          atzinums par nodarbinātā veselības un drošības apdraudējuma faktu darbā.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

Klātesošie tiks informēti par Darba inspekcijas ieguldījumu nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu darbā mazināšanā pērnajā gadā, kā arī par šī gada darbības prioritātēm un plānotajām aktivitātēm.

Preses konferencē piedalīsies: Darba inspekcijas direktora pienākumu izpildītājs Renārs Lūsis, Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa, Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa, Rīgas reģionālās Darba inspekcijas vadītāja, galvenā valsts inspektore Baiba Puķukalne.

Informāciju sagatavoja:

Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448,

e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv , www.osha.lv