Pirmdiena, 2019. gada 14. oktobris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

l_tab_7.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

Darba vietās pieaug  ar spriedzi un pārslodzi saistīti darba vides riski.

ES Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras(EU-OSHA) pētījums par jaunajiem darba vides riskiem Eiropā liecina, ka pēdējo gadu laikā uzņēmumos ievērojami pieauguši tā dēvētie psihosociālie un psihoemocionālie riski – spriedze, nedrošība, pārgurums. Par psihoemocionālo riska faktoru novēršanu Latvijas uzņēmumos rūpējas retāk kā citās valstīs.

Latvijas darba devēji un nodarbinātie par būtiskākajiem  riska faktoriem, kas var radīt paaugstinātu stresu, nosauc garas darba stundas, sarežģītu klientu apkalpošanu, fiziskas vai/un garīgas vardarbības draudus, neskaidru uzņēmuma personāla attīstības politiku, kā arī nodarbināto neiesaistīšanos darba vides veidošanā uzņēmumā.

Lai arī aptaujātie Latvijā biežāk kā vidēji citās ES valstīs atzinuši, ka viņu uzņēmumā pastāv psihoemocionālie riska faktori, diemžēl, Latvijas uzņēmumos ievērojami retāk kā citās valstīs domā par riska faktoru mazināšanu un novēršanu. Tāpat nodarbinātie Latvijā ir mazāk informēti, kur meklēt palīdzību, ja radušās psihoemocionāla rakstura problēmas (salīdzinājumam - Skandināvijas valstīs gandrīz 90% nodarbināto ir informēti, pie kā vērsties, lai problēmas risinātu, Latvijā - tikai aptuveni 60%).

Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa par satraucošu signālu uzskata faktu, ka  salīdzinājumā ar 2009.gadu, pērn pieauguši nāves gadījumi darba vietās, kas klasificējami kā dabīga nāve (nāves iemesls nav bijis tieši saistīts ar darba vides faktoru iedarbību). „Tas varētu arī liecināt par iespējamu psihoemocionālu risku klātbūtni bojā gājušo darba vietās – ilgstošu spriedzi, neatrisinātiem konfliktiem, regulārām virsstundām, nedrošību par nākotni vai citiem veselību pasliktinošiem faktoriem”, pauž S. Zariņa.  Ja 2009.gadā vislielākais dabīgā nāvē bojā gājušo skaits darba vietās bija vecuma grupā no 55-64 gadiem (11 cilvēki), tad pērn -  vecuma grupā no 45-54 gadiem (11 cilvēki).

EU OSHA pētījuma dati liecina, ka gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzinuši - psihosociālos riskus novērst apgrūtina „problēmas jutīgums”, „informācijas trūkums” vai „resursu trūkums (laiks, personāls vai naudas līdzekļi)”.

Tomēr darba aizsardzības speciālisti norāda, ka dažkārt ar nelielām izmaiņām darba organizācijā un vidē (piemēram, elastīga darba laika un pārtraukumu plānošanu, piemērotu sadzīves un atpūtas telpu nodrošināšanu, nodarbināto apmācību un informēšanu u.c.), var ievērojami uzlabot psihoemocionālo klimatu darba vietās. Svarīgi arī, lai uzņēmumā vai iestādē darbiniekam būtu iespēja izrunāt radušās problēmas, saņemt psiholoģisku atbalstu un zināšanas par veidiem, kā rīkoties spriedzes situācijās.

EU-OSHA pētījums par jaunajiem darba vides riskiem Eiropā, kā arī jaunākā informācija par darba apstākļiem un riskiem Latvijas uzņēmumos tiks prezentēti 3. februārī no plkst. 9. 00 – 13. 00 Radisson Blu hotel Latvija, zālē Beta (Elizabetes 55, Rīgā).

Eiropas uzņēmumu aptauja par jaunajiem un nākotnes riskiem pieejama vietnē http://www.esener.eu.

Informāciju sagatavoja:

Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448, e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv , www.osha.lv

 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-