Pirmdiena, 2017. gada 23. oktobris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) uzsākusi divu nelaimes gadījumu izmeklēšanu mežistrādes nozarē, kas vakar notikuši Zemgalē. Tajos viens nodarbinātais gājis bojā, otrs guvis smagas traumas.

Rembates pagastā, veicot palīgstrādnieka pienākumus cirsmā, ar krītošu koka zaru nāvējoši traumēts 27 gadus vecs vīrietis. Ar nodarbināto nav bijis noslēgts darba līgums atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pēc darba devēja sniegtajiem paskaidrojumiem nodarbinātajam vakar bijusi pirmā darba diena. Pēc nelaimes gadījuma apstākļu izpētes, cietušais un kāds cits darbinieks – koku gāzējs – nav ievērojuši noteikto drošības attālumu pie koku gāšanas.

Vadakstes pagasta mežā 25 gadus vecus vīrietis guvis smagas traumas. Pēc sākotnējas informācijas nodarbinātais neievēroja darba aizsardzības prasības un veica pasāk dziļu iezāģējumu un vējš nolauza zāģējamo koku. Ārstniecības iestādē konstatēts, ka lauzta viena kāja zem ceļgala, otrai konstatēts stiprs sasitums. Cietušais Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējies kā pašnodarbināta persona, bet ar pasūtītāju noslēgts uzņēmuma līgums nevis darba līgums.

„Uzsākot darbu, nenoslēdzot rakstveida darba līgumu vai noslēdzot uzņēmuma līgumu, darbinieks uzņemas būtisku risku. Slēdzot uzņēmuma līgumu persona iegūst lielāku samaksu, jo var izmantot iespēju maksāt mazākus nodokļus. Būtiski zaudējumi iestājas tad, kad notiek nelaime darba vietā, jo tad šīm personām un viņu radiniekiem nav tiesību no valsts saņemt sociālās garantijas un pabalstus,” norāda Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

sabiedrisko attiecību speciālists,

tālr.: 67021714, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) ir uzsākusi slēpta nelaimes gadījuma izmeklēšanu kravu pārvadājumu nozarē.

Valsts policija informējusi Darba inspekciju par smagu nelaimes gadījumu darba vietā Stopiņu novadā, kurā cietis 67 gadus vecs Bulgārijas pilsonis. Šobrīd neskaidros apstākļos nodarbinātais 29. augustā no uzņēmuma teritorijas nogādāts slimnīcā ar mugurkaula krūšu skriemeļu kompresijas lūzumiem, vēdera dobuma iekšējo orgānu bojājumiem un aknu plīsumu.             Ārstniecības iestāde 6. septembrī atzinusi, ka darba vietā gūtās traumas klasificējamas kā smagi veselības traucējumi.

Darba inspekcija par minēto nelaimes gadījumu no Latvijā reģistrētā darba devēja, kas nodarbinājis cietušo vīrieti, nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu. Iespējams darba devēja nolūks bija slēpt notikušo nelaimes gadījumu.

Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar normatīviem aktiem par smagiem, iespējami smagiem un letāliem nelaimes gadījumiem darba devējam nekavējoties jāpaziņo Darba inspekcijai, kas veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

Darba inspekcija atgādina, ka sociālās garantijas cietušais darba ņēmējs saņem tikai tad, ja par nelaimes gadījumu informēta Darba inspekcija un ir reģistrēts nelaimes gadījuma akts. Nereti darba devēji lūdz darba vietā cietušos darbiniekus informēt medicīnas personālu, ka traumas gūtas sadzīves ceļā. Darba inspekcija aicina nodarbinātos tomēr apzināties, ka nelaimes gadījuma noformēšana kā sadzīves trauma liedz viņiem saņemt sociālās garantijas (ārstniecības izdevumu apmaksa, rehabilitācija utt.). Darba inspekcijas praksē ir vairāki gadījumi, kad nodarbinātie nav saņēmuši darba devēju solīto atbalstu ārstēšanās izdevumu kompensēšanā, līdz ar to cietušajiem darbiniekiem visas izmaksas jāsedz pašiem. Gadījumā, ja kāda no pusēm vēlas slēpt notikušu nelaimes gadījumu darba vietā, Darba inspekcija aicina par to ziņot.

Darba inspekcija šobrīd veic ar Bulgārijas pilsoni notikušā nelaimes gadījuma izmeklēšanu un sīkāka informācija par notikušā apstākļiem tiks sniegta pēc izmeklēšanas beigām.

            Darba inspekcija atgādina, ka par nelaimes gadījumu darba vietā slēpšanu, ja nodarbinātais guvis smagus veselības traucējumus vai iestājusies viņa nāve, Darba inspekcija darba devējam var piemērot administratīvo sodu – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajai personai no tūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

sabiedrisko attiecību speciālists,

tālr.: 67021714, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) 2011. gada pirmajos astoņos mēnešos atklājusi 1691 bez rakstveida darba līguma nodarbināto. Tas ir par 80 procentiem vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad Darba inspekcija atklāja 940 nereģistrētus darbiniekus.

Visstraujāk ēnstrādnieku skaits audzis transporta nozarē. Ja 2010. gada astoņos mēnešos transporta nozarē atklāti 68 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie, tad šogad Darba inspekcija transporta nozarē atklājusi jau 215 ēnstrādniekus. Nereģistrētā nodarbinātība transporta nozarē pieaugusi, jo arvien vairāk darba devēju ar autovadītājiem noslēdz nevis darba līgumu, bet uzņēmuma līgumu, nenodrošinot nodarbinātajiem sociālās garantijas. Izvērtējot šādu līgumu saturu, Darba inspekcija ir tiesīga uzlikt darba devējam par pienākumu noslēgt ar nodarbināto darba līgumu un piemērot administratīvo sodu par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma.

Transporta nozare nereģistrētās nodarbinātības ziņā ieņem otro vietu aiz būvniecības nozares, kurā šī gada pirmajos astoņos mēnešos atklāti 397 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie. Arī pērn būvniecības nozare bija pirmajā vietā nereģistrētās nodarbinātības ziņā, kad tika atklāts 411 enstrādnieks. Trešajā vietā ir apstrādes rūpniecība (kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana utt.), kur šogad bez rakstveida darba līguma nodarbināti 214, kamēr pērn tikai 99 darbinieki.

2011. gada pirmajos astoņos mēnešos vairāk nekā divas reizes pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms. Nereģistrētās nodarbinātības jomā Darba inspekcija ir piemērojusi administratīvos sodus par kopējo summu Ls 446 205, bet pērn šajā pašā laika periodā Ls 209 980. Administratīvo soda summas pieaugums skaidrojams ar būtisko ēnstrādnieku skaita palielināšanos un atkārtotas nelegālās nodarbinātības gadījumu pieaugumu.

Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000. Konstatējot, ka uzņēmumā bez rakstveida darba līguma gada laikā atkārtoti ir nodarbināti cilvēki, Darba inspekcija par šo pārkāpumu var piemērot administratīvo sodu no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

 sabiedrisko attiecību speciālists,

tālr.: 67021714, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv,

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Aizsargātas darba meklētāju intereses pret komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - negodprātīgu rīcību, mazināti cilvēku tirdzniecības un nelegālās nodarbinātības riski – paredz būtiskākās izmaiņas otrdien, 9.augustā, valdībā apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība.

Turpmāk komersants varēs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izsniegtajā licencē norādītajā valstī vai valstīs. Tas ir nepieciešams, lai informētu darba meklētājus, kurās valstīs komersantam ir tiesības sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus, kā arī, lai nepieļautu, ka komersants negodprātīgi izmanto licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai citās, licencē nenorādītajās, valstīs.

 

Tāpat licenci izsniegs tikai komersantam, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personu datu aizsardzību būs reģistrēta personas datu apstrāde. Tas nozīmē, ka komersantam, kas vēlēsies saņemt licenci, iesniegumā būs jānorāda Datu valsts inspekcijā reģistrētas personas datu apstrādes reģistrācijas apliecības numurs.

 

Lai saņemtu licenci, komersantam iesniegumā būs jānorāda sniedzamā darbiekārtošanas pakalpojuma veids vai veidi atsevišķi katrā valstī, kur komersants vēlas sniegt pakalpojumus. Tas nepieciešams, lai NVA nodrošinātu komersantu pastiprinātu kontroli un uzraudzību, un lai nepieļautu, ka komersants negodprātīgi izmanto licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai citās, licencē nenorādītajās, valstīs.

 

Komersants būs tiesīgs saņemt no darba meklētāja samērīgu maksu tikai par nepieciešamajiem izdevumiem darbiekārtošanas pakalpojuma saņemšanai (iekārtošanai darbā nepieciešamo dokumentu sagatavošana un to noformēšana, transporta, veselības apdrošināšanas izdevumi) pirms darba meklētājs sāks strādāt. Minēto izdevumu apmēru, izlietojumu un samaksas kārtību noteiks ar darba meklētāju noslēgtajā līgumā.

 

Ja licences saņēmējs ir paredzējis noteikt un saņemt jebkādu samaksu no darba devēja vai ārvalsts partnera, kā arī darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja, no darba meklētāja nebūs tiesību pieprasīt maksu par nepieciešamajiem izdevumiem. Tas ir nepieciešams, lai aizsargātu darba meklētājus no komersanta negodprātīgas rīcības darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanā, kā arī, lai mazinātu risku, ka darba meklētājiem tiek nodarīti finansiāli zaudējumi.

  

Savukārt darba meklētāji turpmāk rakstiski būs jāinformē par konkrēto darba piedāvājumu, norādot arī darba samaksas apmēru pirms un pēc nodokļu nomaksas. Tāpat viņi būs jāiepazīstina ar dokumentiem, kurus darba devējs noslēdz ar ārvalsts partneri vai ar darba devēja piedāvāto darba līgumu vai citu līgumu, saskaņā ar kuru paredzēts personu nodarbināt. Tas nepieciešams, lai mazinātu risku un iespējamās situācijas, kad darba meklētājam pirms darba uzsākšanas tiek apsolīti labvēlīgāki nosacījumi, nekā tos var nodrošināt darba devējs.

 

NVA 2011.gada augustā bija reģistrēti un licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai saņēmuši 88 komersanti.

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

No nākamā gada 1.janvāra Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) atsāks īstenot algotos pagaidu sabiedriskos darbus – paredz viena no izmaiņām Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.

Ņemot vērā, ka 2011.gadā joprojām ir liels ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā arī tautsaimniecībā nav pietiekami daudz darba vietu, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū, arī nākamajā gadā bezdarbniekiem ir jāturpina sniegt atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, uzsver Labklājības ministrijas (LM) speciālisti. Ja tas netiks darīts, palielināsies ekonomiski neaktīvo un ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā rezultātā palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija.

 

Sabiedriskie darbi ir nodarbinātības iespējas sniegšana tiem, kas darba tirgū nevar atrast darbu. Tos ievieš, kad valsts ir nokļuvusi krīzes situācijā, piemēram, ekonomisko krīžu ietekmē - kad ir būtiski palielinājies bezdarbnieku skaits, taču nav brīvu darba vietu, kur cilvēkiem strādāt. Sabiedriskos darbus mēdz ieviest arī ilgstošo bezdarbnieku un sociālās palīdzības saņēmēju aktivizācijai, tuvinot tos normālajam darba tirgum.

 

Plānots, ka atalgojuma apmēru algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem noteiks Ministru kabinets.

 

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka nodarbinātības pasākumu īstenotājiem būs pienākums nodrošināt bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

 

Tāpat plānots, ka pašvaldībām turpmāk nebūs jāizstrādā nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni attiecīgajai teritorijai. To vietā ik gadu līdz 1.aprīlim būs jāinformē NVA par pašvaldību iepriekšējā gadā papildus īstenotajiem nodarbinātību veicinošajiem pasākumiem un par kārtējā gadā plānotajām aktivitātēm.

 

Ja 15 gadu veci jaunieši mācās pamatskolā vai vidusskolā un apgūst pamata vai vidējo izglītību (izņemot mācības vakara (maiņu) skolā) izglītības iestādē, viņi nevarēs iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu. Savukārt, ja jaunietis 15 gadu vecumā (attiecinot uz visām personām no 15 gadiem līdz pensijas vecumam) nemācās pamatskolā vai vidusskolā, viņš var pretendēt uz bezdarbnieka statusu.

 

Plānotās izmaiņas nepieciešamas, lai bezdarbnieku atbalsta sistēmu salāgotu ar iepriekš veiktajām izglītības sistēmas reformām, kuru rezultātā bērni skolas gaitas uzsāka 7 gadu vecumā, pabeidzot to 16 nevis 15 gadu vecumā. Līdz ar to varēja rasties situācija, kad jaunietis 15 vai 16 gadu vecumā, vēl mācoties pamatskolā, ir tiesīgs iegūt bezdarbnieka un darba meklētāja statusu. Ar likuma izmaiņām šī nepilnība tiks novērsta.

 

Likumprojektā plānots pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām prasības.

 

Iepriekšminēto paredz likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” ceturtdien, 4.augustā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un sociālajiem partneriem, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

 

Ar likumprojektu var iepazīties LM mājas lapā sadaļā Aktuāli - Tiesību aktu projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789.

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

Būvobjektos, kuros galvenie būvuzņēmēji ir lielie uzņēmumi ar labi funkcionējošām darba aizsardzības sistēmām un tradīcijām, arī apakšuzņēmēji spiesti pakļauties un ievērot darba drošības prasības

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) apkopojusi datus par pārbaužu rezultātiem būvniecības nozarē. Pārbaužu laikā, kas tika organizētas šī gada jūnijā, tika kontrolēta  darba aizsardzība objektos, īpašu uzmanību pievēršot būvnieku darba drošībai tādos paaugstināta riska apstākļos kā strādājot augstumā uz sastatnēm un jumtiem, kā arī  zemes darbos tranšejās, būvbedrēs u.c. Tika apsekoti arī strādājošo sadzīves apstākļi būvobjektos un pirmās medicīniskās palīdzības nodrošinājums.

Būvobjektu tematiskās pārbaudēs tika apsekoti 155 dažāda lieluma būvobjekti ar tajos iesaistītām 245 apakšuzņēmēju būvfirmām. 122 uzņēmumiem tika izsniegti rīkojumi 554 konstatēto darba drošības pārkāpumu novēršanai. 

Raksturīgs pārkāpums (konstatēts katram ceturtajam apsekotajam uzņēmumam) ir tas, ka darba vietas nav nodrošinātas ar drošības zīmēm. Diemžēl visai bieži konstatēti arī tādi drošības pārkāpumi, kas apdraud strādājošo veselību un dzīvību - divdesmit četros jeb 15% no apsekotajiem būvobjektiem nodarbinātie nav lietojuši aizsargķiveres un citus viņiem izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus; divdesmit vienā uzņēmumā jeb 13% no apsekotajiem būvobjektiem nodarbinātie, kas strādā augstumā (1,5m un augstāk), darbu veica uz nestabilas un nedrošas virsmas, radot risku savai un citu veselībai; 22 uzņēmumos jeb 14% no apsekotajiem būvobjektiem nebija nodrošināta nodarbināto aizsardzība pret kritieniem ar atbilstošiem kolektīviem aizsardzības līdzekļiem (piemēram, aizsargnožogojumiem) un individuāliem visa ķermeņa aizsardzības līdzekļiem (pretkritiena aizsardzības sistēmas); 30 uzņēmumos jeb 19 % no apsekotajiem būvobjektiem nebija pieejama pirmās palīdzības aptieciņa.

Par pieļautajiem pārkāpumiem, kas radīja strādājošo veselības un dzīvības apdraudējumu, būvfirmām tika uzlikti 22 administratīvie sodi par kopējo summu 5300 Ls.

Neapmierinoša tehniskā stāvokļa dēļ ar rīkojumu tika apturēta 3 sastatņu un viena ripzāģa ekspluatācija.

No pārbaužu rezultātiem secināms, ka vairumā gadījumu būvobjektos, kuros galvenie būvuzņēmēji ir lielie uzņēmumi ar labi funkcionējošu darba aizsardzības sistēmu un tradīcijām, arī apakšuzņēmēji spiesti pakļauties un ievērot darba drošības prasības.

Kā labas prakses piemērus, Darba inspekcija var minēt vairākus būvobjektus, kuros darba drošība tiek uzturēta atbilstošā līmenī un jūnijā veikto tematisko pārbaužu laikā būtiski pārkāpumi netika konstatēti. Tādi ir, piemēram, SIA ,,Skonto Būve” būvobjekts Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 1b, SIA ,,Arčers” būvobjekti Rīgā Krustabaznīcas ielā 9 un Valdeķu ielā 58b, SIA ,,Energoremonts Rīga” būvobjekts Rīgas HES Doles salā, SIA „Tilts” būvobjekts Rīgā, K.Ulmaņa gatvē 127, SIA ,,Velve” būvobjekti Rīgā Kr.Barona ielā 1 un Baltās baznīcas ielā 29.

Būvobjektu apsekojumu laikā tika arī pārbaudīts, vai būvdarbos strādājošie ir nodarbināti legāli. Saistībā ar konstatētiem nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem Darba inspekcija uzsākusi 20 lietu izskatīšanu. Piemēram, Ķegumā par divu nepilngadīgo nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgta darba līguma, būvuzņēmumam uzlikts 1500 Ls administratīvais sods.

 

Informāciju sagatavoja: Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448,

e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcijā vērš lauksaimniecībā strādājošo uzmanību nepieciešamībai apzināt darba riskus un aicina nepakļaut sevi dzīvības briesmām

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) šobrīd veic nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kurā jaunam vīrietim, strādājot ar siena presi, norautas abas rokas. Pirmatnējā informācija liecina, ka negadījums noticis tāpēc, ka cietušais centies noregulēt iestrēgušu siena ruļļu sienamo mehānismu, pirms tam neizslēdzot motoru.

Šī gada laikā Darba inspekcija lauksaimniecības nozarē jau izmeklējusi 1 letālu un 6 smagus nelaimes gadījumus, un lielākoties nelaimes gadījumu iemesls bijis darba aizsardzības prasību neievērošana un neuzmanība. Tā, piemēram, šī gada maijā Mālpils novadā traktora vadītājs guvis smagus ievainojumus, aizķeroties un iekrītot kravas kastē, jo kravas kastē kāpis nevis pa kāpnēm, kā to noteica drošības instrukcija, bet pār sānu bortu. Jūnijā, Alūksnes novadā, traktora vadītājs smagi cietis, tiekot parauts zem traktora riteņiem. Remonta laikā traktors nav bijis nofiksēts un sācis nekontrolēti ripot. 

Tā kā dažādu iekārtu un mehānismu labošana, tiem darbojoties, ir izplatīts nelaimes gadījumu cēlonis, Darba inspekcija lauksaimniecības sezonas karstumā vēlas atgādināt gan par riskiem šajā nozarē, gan arī par veidiem, kā tos novērst.  

Lai riskus varētu mazināt un novērst, tie vispirms ir jāapzina. Tā, kā lauksaimniecības nozarē ir veicami daudzi un dažādi ar tehnisko apkopi un uzturēšanu saistīti uzdevumi, arī apdraudējumu veidi ir atšķirīgi:

mehāniskie riski, piemēram, ievilkšana un saspiešana mehānismos, sapīšanās siksnās un virvēs;

elektroriski, strādājot ar bojātām iekārtam apkopes darbā, veicot elektroinstalāciju uzturēšanu vai remontējot bojātus elektrožogus;

termiskie riski, kas saistīti ar metināšanas vai sildīšanas iekārtām, kā arī tādu iekārtu apkopi, kurām ir karstas virsmas;

ķīmiskie riski, kas saistīti ar tādu bīstamu vielu, kā minerālmēslu, pesticīdu, fungicīdu u.c izmatošanu vai tādu iekārtu uzturēšanu, kurās ir bīstamas vai sprādzienbīstamas vielas, piemēram, tvertnes, rezervuāri, konteineri vai degvielas tvertnes;

bioloģiskie riski, veicot ar bioloģiskajiem aģentiem saindētu instalāciju, vircas tvertņu, grāvju un notekūdeņu infrastruktūras uzturēšanu;

ergonomiskie riski, piemēram, ilgstošas piespiedu pozas darbā, nepiemēroti darba instrumenti; darbs ierobežotās telpās.

Visizplatītākie riska faktori, kas izraisa nelaimes gadījumus lauksaimniecībā, ir strādāšana vienatnē, individuālo aizsarglīdzekļu trūkums, laika trūkums un nogurums, izpratnes, apmācības vai informācijas trūkums. Ja riskus nevar novērst pilnībā, jācenšas tos samazināt, ievērojot droša darba procedūras un lietojot individuālos aizsarglīdzekļus.  

Kā novērst un samazināt riskus strādājot ar mehānismiem?

Pirms apkopes darbu uzsākšanas jāizslēdz iekārtas motors un jāpārliecinās, vai tas pilnībā beidzis darboties;

Jānofiksē daļas, kas var izkustēties vai rotēt, piemēram, izmantojot paliktņus, balstus;

Jāievēro iekārtas ražotāja instrukcijas.  

Strādājot norobežotās tilpnēs, piemēram, graudu rezervuāros, vircas tvertnēs vai uzglabāšanas konteineros, apdraudējumu var radīt skābekļa trūkums, toksiskas vai viegli uzliesmojošas gāzes, šķidrumi vai cietas vielas, kas var pēkšņi piepildīt norobežoto tilpni, izraisot nosmakšanu, noslīkšanu, degšanu vai eksploziju.

Kā novērst un samazināt riskus strādājot norobežotās tilpnēs?

Jānodrošina avārijas pasākumu īstenošanas iespējas, kā arī izkļūšanas iespējas no tilpnes;

Pirms ieiešanas norobežotās tilpnēs, kurās iespējama indīgu gāzu uzkrāšanās, jāpārbauda gaisa kvalitāte;

Jāizmanto atbilstoši individuālie aizsarglīdzekļi (piemēram, respirators, gāzmaska, drošības siksnas un virves);

Darbus, kas saistīti ar nokāpšanu (nolaišanos) vai uzturēšanos norobežotās tilpnēs, ieteicams veikt vismaz divatā. Vienai personai situācija jāuzrauga, atrodoties ārpus tilpnes.  

Informāciju sagatavoja:

Baiba Auzāne, Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448, e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Noķerto ēnstrādnieku skaits gandrīz divkāršojies

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) 2011. gada pirmajā pusgadā atklājusi 1245 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2010. gada pirmajā pusgadā, kad Darba inspekcija atklāja 687 nereģistrētus darbiniekus.

Nozaru trijnieks, kurās visvairāk cilvēku nodarbināti bez rakstveida darba līguma, palicis nemainīgs. Būvniecībā šī gada pirmajos sešos mēnešos atklāti 283 ēnstrādnieki (pērn pirmajā pusgadā – 307), apstrādes rūpniecībā (kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana utt.) – 185 (pērn pirmajā pusgadā – 68), bet individuālo pakalpojumu sniedzēju jomā (frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi, ķīmiskās tīrītavas, apavu remonts utt.) – 142 (pērn pirmajā pusgadā – 69).

2011. gada pirmajā pusgadā pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. Šī gada pirmajā pusgadā nereģistrētās nodarbinātības jomā Darba inspekcija ir piemērojusi administratīvos sodus par kopējo summu Ls 341 635, kas ir gandrīz divarpus reizes vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā (Ls 144 230). Administratīvo soda summas pieaugums skaidrojams ar būtisko ēnstrādnieku skaita pieaugumu, kā arī to, ka pieaudzis atkārtotas nelegālās nodarbinātības gadījumi.

Šī gada pirmajā pusgadā, vēlreiz pārbaudot uzņēmumus, kuros jau bijuši pārkāpumi par nelegālu darbinieku nodarbināšanu, Darba inspekcija 11 uzņēmumos atkārtoti konstatējusi nelegāli nodarbinātos (2010. gada pirmajā pusgadā – 3 uzņēmumos).

Konstatējot, ka atkārtoti gada laikā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma ir nodarbināti cilvēki, Darba inspekcija par šo pārkāpumu var piemērot administratīvo sodu no Ls 5000 līdz Ls 10 000. Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000.

Darba inspekcijas nelegālās nodarbinātības analītiķi pieaugošo nereģistrēto nodarbinātību skaidro ar darba devēju vēlmi, nenoslēdzot rakstveida darba līgumus, izvairīties no nodokļu nomaksas un Darba likumā darbiniekiem noteikto sociālo garantiju nodrošināšanas. Konstatēto pārkāpumu statistika pieaugusi arī tādēļ, ka Darba inspekcija būtiski pilnveidojusi savas darba metodes nereģistrētās nodarbinātības atklāšanā.

 Lai nodrošinātu iespēju operatīvi un ērti paziņot Darba inspekcijai par nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, izveidota e-pasta adrese nelegals@vdi.gov.lv, kā arī iespēja ziņot tiešsaistē Darba inspekcijas interneta mājas lapā www.vdi.gov.lv. Izmantojot šīs iespējas, Darba inspekcija šī gada pirmajā pusgadā saņēmusi informāciju par 238 nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, savukārt pa anonīmo tālruni – 286 ziņojumus.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

 sabiedrisko attiecību speciālists,

tālr.: 67021714, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Bīstamāko nozaru trijnieks Latvijā nemainīgs – kokapstrāde, būvniecība un transports.

Visbiežāk nelaimes gadījumos cieš darbinieki ar darba stāžu līdz vienam gadam.

Valsts darba inspekcijas (turpmāk – Darba inspekcijas) operatīvie dati par 2011.gada pirmo pusgadu liecina, ka darba vietās notikuši 569 nelaimes gadījumi, no kuriem uz šo brīdi izmeklēti 90 smagi un 17 letāli nelaimes gadījumi.

Visvairāk nelaimes gadījumu notikuši  kokapstrādes nozarē – 64, no tiem - 11 smagi un 4 letāli. Kokapstrāde arī pērnā gada tādā pašā laika periodā  kopējo nelaimes gadījumu skaita ziņā bija riskantāko nozaru līderpozīcijā (60 nelaimes gadījumi), taču pērnā gada pirmajā pusgadā letāli nelaimes gadījumi šīs nozares uzņēmumos netika reģistrēti.

Jānorāda, ka kokapstrādes nozare atrodas pastiprinātā Valsts darba inspekcijas uzraudzībā - gadu no gada tiek rīkoti preventīvi apsekojumi ar mērķi pievērst darba devēju uzmanību nepieciešamībai sakārtot darba vietas atbilstoši darba aizsardzības prasībām, taču darba drošības situācija nozarē uzlabojas lēni. Šī gada februārī un martā veiktajās pārbaudēs tika apsekoti 156 kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumi visā Latvijā. Pārbaužu laikā Darba inspekcija bija spiesta apturēt 9 iekārtu darbību, jo tās apdraudēja darbinieku veselību un dzīvību.

Būvniecībā šī gada pirmajā pusgadā izmeklēti 39 nelaimes gadījumi (salīdzinājumam 2010.gada 1.pusgadā – 35 nelaimes gadījumi), no tiem 6 smagi (2010.g.1.pusgadā – 8 smagi) un 4 letāli (2010.g.1.pusgadā – 2 letāli).

Šī gada jūnijā organizētajās būvniecības nozares uzņēmumu tematiskajās pārbaudēs, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, konstatēts vidēji mazāks pārkāpumu skaits, tomēr situāciju par apmierinošu darba aizsardzībā var attiecināt galvenokārt uz lielajiem uzņēmumiem, kuri nozarē darbojas jau ilgstoši un ir izpratuši darba aizsardzības nozīmību. Mazajās būvfirmās konstatēto pārkāpumu skaits ir ievērojami lielāks, kas darba apstākļus šajos uzņēmumos strādājošajiem padara bīstamus.

Sauszemes transporta un cauruļvadu transporta uzņēmumu nozarē šī gada pirmajā pusē reģistrēti un izmeklēti 39 nelaimes gadījumi (2010.gada 1.pusgadā – 49), no tiem 7 smagi (2010.gada 1.pusgadā - 8) un 2 letāli (2010.g.1.pusgadā - 2).

Kopējais nelaimes gadījumu skaits saglabājies augsts arī valsts pārvaldē, kurā reģistrēti 56 nelaimes gadījumi (pērn 1.pusgadā – 54), no kuriem 7 smagi (2010.gada 1.pusgadā -7). Nelaimes gadījumos galvenokārt cietuši tā dēvētie „simtlatnieki”, kuri pirms darbu uzsākšanas pašvaldībās netika pietiekami instruēti un informēti par iespējamiem darba riskiem.

Analizējot darbā notikušu nelaimes gadījumu statistiku, atklājas satraucoša tendence – no 569 nelaimes gadījumos cietušajiem trešdaļa (177) ir darbinieki ar darba stāžu līdz 1 gadam, kas nozīmē, ka jaunie darbinieki nav apmācīti darba drošībai vai arī šī apmācība notikusi formāli, tikai parakstoties darba instruktāžas žurnālā. Tā piemēram, kokapstrādes nozares uzņēmumos 20 gadījumos no 63  cietuši tieši jaunie darbinieki.

Lai pievērstu darba devēju un arī pašu darbinieku uzmanību pirms darbu uzsākšanas praksē apgūt drošas darba metodes, augustā Darba inspekcija rīkos preventīvu kampaņu „Darba aizsardzības apmācības  prasību ievērošana uzņēmumos.”

Lai vairotu darba devēju un darbinieku zināšanas darba aizsardzībā, Darba inspekcija izdod elektronisko avīzi „ Darba aizsardzības ziņas”, kas pieejamas Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras mājas lapā www.osha.lv.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448,

e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv , www.osha.lv

Konkursa „Droša skola 2011” galvenās balvas ieguvējs – Cīravas arodvidusskola

2011. gada 1.jūlijā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) telpās, Rīgā, izglītības ministrs Rolands Broks pasniedza projekta “Droša skola” galveno balvu Cīravas arodvidusskolai.

 

Lai aktīvi iesaistītu profesionālās izglītības iestādes darba drošības jautājumu risināšanā, tika izsludināts konkurss „Droša skola 2011”. Tā mērķis ir izvērtēt profesionālās izglītības iestāžu labo praksi darba aizsardzības un darba vides jomās. Tas arī ļauj novērtēt, izprast un izskaidrot audzēkņiem droša darba apguves un izpildījuma prasības, mazinot ne-gadījumu skaitu mācību vietās. Darba aizsardzībā izglītoti jaunieši gūs arī mazāk traumu darba vietās.

 

"Droša skola 2011" balvas izvērtēšanā projekta "Droša skola – drošs darbs" ietvaros no 2011. gada 1. jūnija līdz 20. jūnijam tika saņemti 13 Latvijas profesionālo izglītības iestāžu pieteikumi. Skolas tika izvērtētas pēc trim parametriem: audzēkņu panākumi elektroniskās darba aizsardzības spēlē portālā prakse.lv, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību organizētā konkursa „Profs” rezultāti, kā arī skolu pašvērtējuma anketas.

 

Galvenā balva piešķirta Cīravas arodvidusskolai. Cīravas arodvidusskola balvā saņēma Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācijas (MASOC) ielūgumu uz izstādes EMO Hanover 2011 apmeklējumu 1 personai, A/S Severstaļlat dāvināja sertifikātu par 50 apģērbu komplektu iegādi ar skolas logo, Drošas braukšanas skola sumināja uzvarētājus, piešķirot Drošas braukšanas kursus 3 personām, bet Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība dāvināja grāmatu komplektu Darba aizsardzībā.

 

Pateicības balvas piešķirtas Ogres profesionālajai vidusskolai, Liepājas Valsts tehnikumam un Daugavpils 1. arodvidusskolai. Balvās skolas saņēma Atzinības rakstu, ielūgumus uz izstādes EMO Hanover 2011 apmeklējumu 1 personai, sertifikātus par 30 apģērbu komplektu iegādi ar iestādes logo, kā arī grāmatu komplektu no LBAS Darba aizsardzībā.

 

Atzinības rakstus par dalību un LBAS grāmatu komplektus pasniedza Daugavpils celtnieku profesionālai vidusskolai, Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolai, Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumam, Kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma profesionālajai vidusskolai, Malnavas koledžai, Rīgas 3. Arodskolai, Rīgas tehniskai koledžai,  Rīgas Valsts tehnikumam, Saldus profesionālajai vidusskolai.

 

Biedrība „Jauniešu konsultācijas” sadarbībā ar TELE2 pasniedza atzinības rakstus par izciliem rezultātiem e-datorspēles darba drošībā 2011. gadā – pirmās vietas ieguvējiem un AAS „Gjensidige Baltic” balvas saņēmējiem- Saldus Profesionālajai vidusskolai un tās audzēkņiem: Andrim Kaminskim, Edijam Hānbergam, Kārlim Dobelim, un otrās vietas ieguvējiem Cīravas arodvidusskolai un tās audzēkņiem: Matīsam Zēvaldam, Lāsmai Stonei, Andim Vamzim.

 

 

Par projektu:  Droša skola – drošs darbs:

 

2010. gada nogalē A/S Severstaļlat sadarbībā ar LDDK, Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, biedrību „Jauniešu konsultācijas”, SIA Inspecta Latvija, SIA Out Loud, kā arī stratēģiskajiem partneriem Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju un Valsts darba inspekciju uzsāka realizēt projektu „Droša skola - drošs darbs”.

 

Tā pamatideja ir izveidot vienotu darba drošības prasību informatīvo sistēmu Latvijas uzņēmumos un profesionālās izglītības iestādēs, kas veicinātu ikviena jaunieša izpratni par darba aizsardzības prasību ievērošanas nozīmīgumu darba vietā, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī drošu darba metožu un pasākumu lietošanu, tā samazinot nelaimes gadījumu rašanās risku. 

 

 

Šobrīd projekta darba grupā ietilpst LDDK, MASOC, Valsts darba inspekcija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, LBAS, A/S Severstaļlat, SIA Inspecta Prevention, SIA Out Loud, Jauniešu konsultācijas.  

 

Kontaktpersona:

Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte

Tālr.: 7325169 vai 29443666 e-pasts: agnese@lddk.lv

 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-