Piektdiena, 2017. gada 23. jūnijs
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

Vakar, 16.februārī, Ēnu dienā, 8 skolēni sekoja arī darba inspektoru ikdienas gaitām, dodoties uz skolām un kokapstrādes uzņēmumiem, lai apsekotu, vai šīs darba vietas atbilst darba drošības prasībām, kā arī apmeklējot objektus ar paaugstinātu nereģistrētās nodarbinātības risku, lai kontrolētu, vai šajās vietās tiek ievērotas darba tiesiskās attiecības, piemēram. vai ir noslēgti līgumi ar darbiniekiem.

Par darba inspektoru ēnām galvenokārt vēlējās kļūt jaunieši, kuri apsver iespēju nākotnē studēt tiesību zinātnes programmās.

Galvenās atziņas par darba inspektora profesiju, kas izskanēja no skolēnu puses Ēnu dienas noslēgumā bija, ka darba inspektora darbs ir ļoti atbildīgs, ka tajā jāstrādā cilvēkiem ar nosvērtu raksturu un „stingru mugurkaulu”, ka inspektoriem jāpārzina „ļoti, ļoti daudz likumu”. Par šīs profesijas plusiem skolēni nosauca darba daudzveidību (darbs pie datora mijas ar uzņēmumu apsekojumiem) un iespēju kontaktēties ar daudziem cilvēkiem.

Jautāti, vai Ēnu diena palīdzēja veikt izvēli par labu darba inspektora profesijai, divi no skolēniem izteicās, ka noteikti gribētu nākotni saistīt ar darbu Valsts darba inspekcijā, pārējie bilda, ka vēl jāpārdomā, bet, ka redzētais palīdzēs izvērtēt šādu iespējamību; viena no Ēnām secināja, ka piedzīvotais viņam noderēs jebkurā gadījumā – arī tad, ja viņš neizvēlēsies strādāt šajā profesijā, viņam kā topošajam darba devējam vai darbiniekam, būs lielāka izpratne par darba tiesiskajām un darba drošības prasībām, un viņš zināšot „ko sagaidīt no Darba inspekcijas”.

Informācijai – kopumā visās Valsts darba inspekcijas filiālēs strādā 114 darba inspektori. Viņu pienākumos ietilpst normatīvajos aktos noteiktus uzraudzības un kontroles pasākumus, lai noskaidrotu, vai darba devēji nodrošina darba tiesiskās attiecības un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildi, veikt darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kā arī konsultēt darba devējus un nodarbinātos par darba likumdošanas un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

 

Informāciju sagatavoja:

Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448, e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv , www.osha.lv

2012.gadā plānots pārcelt vienu darba dienu

Lai elastīgāk organizētu darba laiku, kā arī veicinātu veiksmīgāku ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, 2012.gadā pirmdienu, 30.aprīli, plānots pārcelt uz sestdienu, 28.aprīli.

Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka, pārceļot minēto darba dienu, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, uz kuru darba diena būs pārcelta. Savukārt ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, bet iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta.

Iepriekšminēto paredz LM sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts Par darba dienas pārcelšanu 2012.gadā, kas ceturtdien, 17.februārī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.

Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā. Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Nedēļas atpūtas laika ilgums pārcelšanas gadījumā nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

Darba devējiem aukstā laikā jānodrošina iespēja darbiniekiem atpūsties siltās telpās.

Valsts darba inspekcija (VDI) aicina darba devējus ievērot darba aizsardzības prasības, kas nosaka darba un atpūtas režīmu, darbiniekiem aukstā laikā strādājot ārpus telpām.

Ja faktiskā gaisa temperatūra ir no -50C līdz -100C, tad maksimālais laiks, ko nodarbinātais var strādāt aukstumā ārpus telpām ir 90 minūtes, pēc kura jāseko vismaz 15 minūtēm garam atpūtas laikam apsildāmās telpās. Ja temperatūra ir no -100C līdz -180C, tad pēc 80 minūšu gara darba laika jābūt vismaz 20 minūšu atpūtai, bet ja temperatūra ir no -180C līdz -300C, tad pēc 70 minūšu darba laika jābūt vismaz 25 minūšu garam atpūtas laikam. Tāpat darba devējam ir jānodrošina aukstam laikam piemērots darba apģērbs.

VDI norāda, ka darba veikšana pie pazeminātas temperatūras ir saistīta ar risku veselībai - gan dažādiem apsaldējumiem, gan arī palielinātu slodzi elpošanas ceļiem un sirdij. Ja, piemēram, tirdzniecības darbiniekiem, kas lielākoties nepārvietojoties uzturas vienā atrašanās vietā, ir paaugstināts atsevišķu ķermeņa daļu apsaldējumu risks (rokas, kāju pēdas, sejas daļas), tad darbinieki, kuru darbs saistīts ar fizisku slodzi, vairāk ir apdraudēti plaušu audu apsaldējumā – fiziskas slodzes laikā cilvēki pastiprināti ieelpo auksto gaisu, kurš nepaspējot sasilt pirms nonākšanas plaušās,  var apsaldēt plaušu audus, kā rezultātā var attīstīties plaušu iekaisums.

Darba aizsardzības likuma 27. pants nosaka, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā.

 

Informāciju sagatavoja:

Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448, e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv , www.osha.lv

 

Kokapstrādes nozarē joprojām visvairāk nelaimes gadījumos cietušo. Valsts darba inspekcija šodien uzsāk pastiprinātu kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumu preventīvo pārbaudi.

Kokapstrādes nozares uzņēmumus Valsts darba inspekcija (VDI) pastiprināti uzrauga kopš 2007.gada, kad tika veikta pirmā tematiskā pārbaude, kuras mērķis bija pievērst nozarē strādājošo uzmanību nepieciešamībai ievērot darba drošības noteikumus. Lai arī situācija kopumā ir uzlabojusies, un smago un letālo nelaimes gadījumu skaits kokapstrādē nodarbināto vidū ir samazinājies, kokapstrāde joprojām uzskatāma par vienu no bīstamākajām nozarēm Latvijā ar vislielāko reģistrēto nelaimes gadījumos cietušo skaitu. 2010.gadā šajā nozarē izmeklēti 117 nelaimes gadījumi, no tiem 17 smagi nelaimes gadījumi un viens letāls (salīdzinājumam - 2009. gadā – reģistrēti 108 nelaimes gadījumi, no kuriem 18 smagi, 3 letāli, 2008.gadā – 187 gadījumi - 24 smagi, 3 letāli). Vissmagākos ievainojumus kokapstrādē nodarbinātie gūst savainojoties ar rotējošām mehānismu daļām, kam bieži par iemeslu ir iekārtu kustīgo mehānismu neaprīkošana ar aizsargiem vai citām drošības ierīcēm. Bieži konstatēti pārkāpumi uzņēmumos ir darbinieku nepietiekama informēšana par uzņēmuma darba vides riskiem, marķējumu un brīdinošu zīmju neizvietošana, individuālo aizsardzības līdzekļu (piemēram, aizsargbriļļu) neesamība vai nelietošana.

VDI  darba aizsardzības speciālisti secina, ka daļa uzņēmumu šobrīd mēģina ietaupīt tieši uz darba aizsardzības rēķina, taču sekas tam var būt darbinieku invaliditāte vai pat dzīvības zaudējums. VDI atgādina, ka iekārtas, kas apdraud darbinieku veselību un drošību, var tikt apturētas.

Tas, ka sešdesmit pieci no visiem nelaimes gadījumiem kokapstrādes un mēbeļu ražošanas jomā pērn tika konstatēti darbinieku vidū ar darba stāžu līdz vienam gadam, liecina, ka darba devēji nav pietiekamu vērību veltījuši jauno darbinieku apmācībai darba drošībā, vai arī šī apmācība notikusi formāli.

VDI turpinot īstenot likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus – veikt uzņēmumu kontroli darba tiesību un darba aizsardzības jomās – kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumu tematisko  apsekošanu veiks visu februāra mēnesi. Pastiprināti tiks kontrolēta darba aprīkojuma iekārtu drošība un darbinieku faktiskā apmācība un zināšanas par veicamā darba drošības prasībām. Valsts darba inspekcija atgādina, ka sakārtota darba vide samazina nelaimes gadījumu iespējamību un arodsaslimšanu skaitu, un izsaka atzinību visiem tiem uzņēmumiem, kuri rūpējas ne vien par uzņēmuma peļņu, bet arī par nodarbināto labklājību un drošību. 

 Informācija par darba aizsardzību kokapstrādes uzņēmumos pieejama mājas lapā www.stradavesels.lv

Informāciju sagatavoja:

Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448,  e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv , www.osha.lv

Darba vietās pieaug  ar spriedzi un pārslodzi saistīti darba vides riski.

ES Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras(EU-OSHA) pētījums par jaunajiem darba vides riskiem Eiropā liecina, ka pēdējo gadu laikā uzņēmumos ievērojami pieauguši tā dēvētie psihosociālie un psihoemocionālie riski – spriedze, nedrošība, pārgurums. Par psihoemocionālo riska faktoru novēršanu Latvijas uzņēmumos rūpējas retāk kā citās valstīs.

Latvijas darba devēji un nodarbinātie par būtiskākajiem  riska faktoriem, kas var radīt paaugstinātu stresu, nosauc garas darba stundas, sarežģītu klientu apkalpošanu, fiziskas vai/un garīgas vardarbības draudus, neskaidru uzņēmuma personāla attīstības politiku, kā arī nodarbināto neiesaistīšanos darba vides veidošanā uzņēmumā.

Lai arī aptaujātie Latvijā biežāk kā vidēji citās ES valstīs atzinuši, ka viņu uzņēmumā pastāv psihoemocionālie riska faktori, diemžēl, Latvijas uzņēmumos ievērojami retāk kā citās valstīs domā par riska faktoru mazināšanu un novēršanu. Tāpat nodarbinātie Latvijā ir mazāk informēti, kur meklēt palīdzību, ja radušās psihoemocionāla rakstura problēmas (salīdzinājumam - Skandināvijas valstīs gandrīz 90% nodarbināto ir informēti, pie kā vērsties, lai problēmas risinātu, Latvijā - tikai aptuveni 60%).

Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa par satraucošu signālu uzskata faktu, ka  salīdzinājumā ar 2009.gadu, pērn pieauguši nāves gadījumi darba vietās, kas klasificējami kā dabīga nāve (nāves iemesls nav bijis tieši saistīts ar darba vides faktoru iedarbību). „Tas varētu arī liecināt par iespējamu psihoemocionālu risku klātbūtni bojā gājušo darba vietās – ilgstošu spriedzi, neatrisinātiem konfliktiem, regulārām virsstundām, nedrošību par nākotni vai citiem veselību pasliktinošiem faktoriem”, pauž S. Zariņa.  Ja 2009.gadā vislielākais dabīgā nāvē bojā gājušo skaits darba vietās bija vecuma grupā no 55-64 gadiem (11 cilvēki), tad pērn -  vecuma grupā no 45-54 gadiem (11 cilvēki).

EU OSHA pētījuma dati liecina, ka gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzinuši - psihosociālos riskus novērst apgrūtina „problēmas jutīgums”, „informācijas trūkums” vai „resursu trūkums (laiks, personāls vai naudas līdzekļi)”.

Tomēr darba aizsardzības speciālisti norāda, ka dažkārt ar nelielām izmaiņām darba organizācijā un vidē (piemēram, elastīga darba laika un pārtraukumu plānošanu, piemērotu sadzīves un atpūtas telpu nodrošināšanu, nodarbināto apmācību un informēšanu u.c.), var ievērojami uzlabot psihoemocionālo klimatu darba vietās. Svarīgi arī, lai uzņēmumā vai iestādē darbiniekam būtu iespēja izrunāt radušās problēmas, saņemt psiholoģisku atbalstu un zināšanas par veidiem, kā rīkoties spriedzes situācijās.

EU-OSHA pētījums par jaunajiem darba vides riskiem Eiropā, kā arī jaunākā informācija par darba apstākļiem un riskiem Latvijas uzņēmumos tiks prezentēti 3. februārī no plkst. 9. 00 – 13. 00 Radisson Blu hotel Latvija, zālē Beta (Elizabetes 55, Rīgā).

Eiropas uzņēmumu aptauja par jaunajiem un nākotnes riskiem pieejama vietnē http://www.esener.eu.

Informāciju sagatavoja:

Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448, e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv , www.osha.lv

 

Par uzbrukumu Valsts darba inspekcijas amatpersonai Latvijas Republikas Cēsu rajona tiesa (Tiesa) apsūdzēto notiesāja ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, sodu izciešot nosacīti, kā arī piesprieda 100 stundu piespiedu darbu.

Atgādinām, ka pērnā gada 8.jūlijā Darba inspekcijas amatpersona veica pārbaudi SIA „TN Roja” objektā Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, lai pārliecinātos, vai visiem objektā nodarbinātajiem ir rakstveida darba līgumi. Pārbaudot dokumentāciju un aptaujājot darbiniekus un objektā esošās personas, viena no viņām izraisīja konfliktsituāciju un ne mazāk kā četras reizes ar roku iesita inspektoram pa pleciem un seju, kā arī izrāva no rokām fotoaparātu un ne mazāk kā divas reizes meta to pret zemi, iznīcinot to.

Šādā veidā apsūdzētais, lietojot vardarbību un reāli apdraudot Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vecākā inspektora (cietušā) veselību, izdarīja uzbrukumu varas pārstāvim – sakarā ar cietušā likumisko dienesta darbību, norādīja Tiesa.

 

Tiesa par labu Darba inspekcijai arī nosprieda piedzīt no vainīgā 100 latus kā materiālo kaitējumu par sabojāto fotoaparātu un par labu cietušajam – 300 latus kā kompensāciju par morālo kaitējumu.

 

„Šis ir pirmais šāda veida precedents Darba inspekcijas vēsturē. Ir bijuši draudi inspektoram, mēģinājumi traucēt inspicēšanas procesu, bet reāls fizisks uzbrukums noticis pirmo reizi, tāpēc arī nolēmām vērsties tiesā un esam gandarīti, ka arī Tiesa šo gadījumu izvērtēja ļoti nopietni, neizrādot iecietību pret šāda veida uzbrukumiem. Arī piespriestais sods liecina, ka tas nav mazsvarīgs pārkāpums un ļoti ceru, ka tas atturēs darba devējus vai darbiniekus no domas par uzbrukumu Darba inspekcijas amatpersonām,” uzsver Valsts darba inspekcijas direktora vietnieks Renārs Lūsis.

Atgādinām, ka Darba inspekcijas amatpersonas tiesības noteiktas Valsts darba inspekcijas likumā. Tas nosaka, ka Darba inspekcijas amatpersonai ir tiesības, uzrādot dienesta apliecību, bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaujas saņemšanas jebkurā diennakts laikā, kad uzņēmumā tiek veikta darbība, arī darba devēja prombūtnes laikā - apmeklēt un apsekot uzraudzībai un kontrolei pakļautās personas un objektus, pārbaudīt darba procesu, darba vidi un darba aizsardzības pasākumus.

Tāpat arī Darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības veikt pārbaudi, kontroli un izmeklēšanu vai pieprasīt informāciju, kas nepieciešama, lai pārliecinātos, ka normatīvo aktu prasības tiek ievērotas, un šai nolūkā veikt darba vides faktoru mērījumus, fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus, kā arī ņemt materiālu un vielu paraugus analīzei.

 

Informāciju sagatavoja:

Sarmīte Bunka-Brilijonka, Valsts darba inspekcijas Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja, tālr.: 67021735, mob.t.: 26334727, e-pasts: sarmite.bunka@vdi.gov.lv

Lai samazinātu nereģistrēto nodarbinātību un sekmētu darba tiesisko attiecību un darba drošības jautājumu sakārtošanu būvniecības nozarē, šodien, 24.novembrī, Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) un biedrība „Būvniecības attīstības Stratēģiskā Partnerība” (turpmāk – Biedrība) parakstīs sadarbības līgumu.

Viens no līguma galvenajiem mērķiem ir negodīgas konkurences samazināšana nozarē.


“Būvniecība ir augsta riska nozare nereģistrētās nodarbinātības ziņā, tādēļ Darba inspekcija ļoti atzinīgi vērtē biedrības iniciatīvu un vēlēšanos strādāt godīgas konkurences apstākļos. Biedrība apvieno Latvijas lielākos būvniekus un, vienojoties par sadarbību, mēs kopīgiem spēkiem varam sakārtot nozari,” uzsver Darba inspekcijas direktors Arnis Luhse. 


„Diemžēl gan ekonomiskā uzplaukuma laikā, gan krīzes apstākļos Latvijā darbojas būvniecības uzņēmumi, kuri aktīvi izmanto dažādas nelegālās nodarbinātības formas un tādā veidā izkropļo būvniecības tirgu, apkrāpj valsti un atņem iespēju godīgiem uzņēmējiem uzvarēt konkursos, ja par izvēles vienīgo kritēriju tiek noteikta zemākā cena. Sadarbībā ar Darba inspekciju mēs vēlamies panākt, lai negodīgi uzņēmēji nevarētu saņemt valsts un pašvaldību pasūtījumus un valsts saņemtu visus nodokļus, kas tai pienākas,” norāda biedrības Būvniecības attīstības Stratēģiskā Partnerība” valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.


Līgums paredz Darba inspekcijas un Biedrības informācijas apmaiņu par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem būvniecības uzņēmumos. Tāpat Darba inspekcija apņemas sniegt konsultācijas par problēmjautājumiem darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībās, ar kuriem sastopas nozares uzņēmumi. 


Slēdzot līgumu, puses arī apņemas līdzdarboties un sniegt priekšlikumus normatīvo aktu izstrādes procesā attiecībā uz būvniecības nozari.


Īpaši nozīmīga pušu sadarbība būs nereģistrētās nodarbinātības apkarošanā uzņēmumos, kuri veic būvdarbus valsts un pašvaldību būvobjektos. 


Abas puses ir pārliecinātas, ka sadarbības rezultātā būs apmierināti gan nozares klienti un darbinieki, gan valsts un godīgie uzņēmēji, jo visiem spēlētājiem tirgū tiks sekmēti vienādi nosacījumi.


Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.


Savukārt rīt Darba inspekcijas direktors plāno parakstīt sadarbības līgumu ar Latvijas Celtnieku arodbiedrību. 


Lai cīnītos ar nereģistrēto nodarbinātību citās nozarēs, VDI aicina arī pārējo nozaru pārstāvjus vērsties inspekcijā ar savām iniciatīvām un priekšlikumiem nozares sakārtošanai, veicinot tiesisku un drošu darba vidi.


Atgādinām, ka šā gada janvārī nolūkā sakārtot darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumus apsardzes nozarē, VDI noslēdza sadarbības līgumu ar Latvijas Drošības biznesa asociāciju. Savukārt šī gada martā sadarbības līgums tika noslēgts ar Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociāciju.

 

Informāciju sagatavoja:

Sarmīte Bunka-Brilijonka, Valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: 67021735, mob.t.: 26334727, e-pasts: sarmite.bunka@vdi.gov.lv

Ņemot vērā, ka Valsts darba inspekcija saņem ļoti daudz jautājumu par darba dienu pārcelšanu, atgādinām, ka novembrī tiek pārcelta viena darba diena – no piektdienas, 2010.gada 19.novembra, uz sestdienu, 2010.gada 13.novembri.

Uzskatāms, ka darbdienas tiek pārceltas ar visām tās dienas tiesībām un pienākumiem. Darba likums nosaka, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Jāpiebilst, ka 19.novembris nav pirms svētku diena. Līdz ar to, pārceļot 19.novembra darba dienu uz 13.novembri, tās ilgums paliek nemainīgs – 8 stundas.


Darba inspekcija atgādina, ja nodarbinātajam 19.novembris ir ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma diena un šis atvaļinājums sākas pēc 13.novembra, tad šim nodarbinātajam 13.novembris ir brīvdiena (pārceltā atvaļinājuma diena).


Darbdienas tiek pārceltas ar mērķi kvalitatīvāk organizēt iedzīvotāju darba un atpūtas laiku, tādējādi nodrošinot, ka tiek efektīvi un optimāli izmantots darba laiks, nepārtraucot darba procesu. Vienlaikus iedzīvotājiem tiek dota iespēja vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni, atzīmējot valsts svētkus vai plānojot kopīgu atpūtu.


Ministru kabineta lēmums par darba dienu pārcelšanu attiecas tikai uz no budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, bet pašvaldībām, komersantiem, komercsabiedrībām un organizācijām šis rīkojums ir rekomendējošs – tām pašām ir tiesības brīvi noteikt darba un atpūtas laiku.

 

Informāciju sagatavoja:

Sarmīte Bunka–Brilijonka, Valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: 67021735, mob.tālr.: 26334727, e-pasts: sarmite.bunka@vdi.gov.lv

Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru šodien, 28.oktobrī, apbalvoja labas prakses uzņēmumus, kuri demonstrējuši ievērojamu un inovatīvu sniegumu drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanā.

Eiropas kampaņas par drošības uzturēšanu darbā ietvaros Valsts darba inspekcija jau septīto reizi aicināja uzņēmumus pieteikties Labas prakses balvai. Konkursa mērķis bija veicināt integrētu vadības pieeju drošai darba vietu uzturēšanai. Šogad izvērtēšanai tika saņemti 16 labas prakses piemēru pieteikumi.


Galveno balvu – „Zelta ķivere 2010” – par drošas uzvedības programmas izveidošanu un īstenošanu saņēma SIA „Latvija Statoil”. Viens no būtiskākajiem ieguvumiem šīs programmas rezultātā ir darbinieku attieksmes un domāšanas izmainīšana attiecībā pret savu drošību darba vietā.


„Priecājos, ka ir uzņēmumi, kuri izprot darba drošības nozīmi, un darba drošība ir ne tikai uz „papīra”, bet praktiski tiek ieviesta ikdienas darba norisē. Tie ir uzņēmumi, kuri apzinās darbinieku vērtību, gādājot par drošas darba vides attīstību. Darba vides uzlabojumi un rūpes par darbiniekiem nenoliedzami veicina visu darbinieku lojalitāti un darba produktivitāti uzņēmumā. Tomēr jāuzsver, ka darba drošība nav tikai darba devēja atbildība, katram darbiniekam ir jāatbild par savu un kolēģu drošību, jo ne vienmēr darba devējs varēs stāvēt blakus, liekot galvā ķiveres,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.


Veicināšanas balvu par izglītošanas un informēšanas pasākumu kompleksa īstenošanu, paaugstinot drošību darba vietās, saņēma AS „Severstaļlat”. Veicināšanas balva tika piešķirta arī SIA „Cemex” par darbinieku līdzdalības pasākumu īstenošanu darba aizsardzībā uzņēmumā.


„Darba inspekcija atzinīgi novērtē uzņēmumus, kuri arī ekonomiskās krīzes laikā joprojām turpina rūpēties par drošām darba vietām un kam ir nozīmīgi veseli darbinieki. Konkursam iesniegti piemēri ir pierādījums tam, ka rūpes par darba drošību ir ilgtermiņa ieguvums,” norāda Valsts darba inspekcijas direktors Arnis Luhse.


SIA „Latvija Statoil” un AS „Severstaļlat” pieteikumi ir izvirzīti Eiropas mēroga Labas prakses balvas konkursam, kas noslēgsies 2011.gada pavasarī Bilbao, Spānijā.


Jāpiebilst, ka par drošu darba vietu nodrošināšanu tika pasniegti arī Atzinības raksti, kurus saņēma SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, SIA „Fortum Jelgava”, AS „Grindeks”, SIA  „GRIFS AG” un SIA „Rīgas Piensaimnieks” kopā ar Latvijas Ergonomikas biedrību un SIA „GRIF”.


Atgādinām, ka 25. - 29.oktobris ir Eiropas nedēļa drošībai un veselībai darbā, un šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta drošības uzturēšanas darbā aktualitātēm.


Plašāka informācija par Eiropas kampaņu un tās aktivitātēm pieejama www.vdi.gov.lv un www.osha.lv.


2010.-2011.gadā Latvijā kampaņu atbalsta “AA&Būvkompānijas”, “Toyota Material Handling Baltic”, “RBSSKALS Serviss”, “FN Serviss” un “Inspecta”.

 

Informāciju sagatavoja:

Sarmīte Bunka–Brilijonka, Valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: 67021735, mob.tālr.: 26334727, e-pasts: sarmite.bunka@vdi.gov.lv

Drošības uzturēšana darbā būs galvenais temats šā gada darba drošības un veselības aizsardzības Eiropas nedēļā, kas sāksies pirmdien, kad vairāk nekā 30 valstīs visā Eiropā notiks simtiem konferenču, izstāžu un mācību sesiju, kuras organizē Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) un tās sadarbības partneri.

EU-OSHA direktors Dr. Jukka Takala norāda, ka drošības uzturēšana darbā ir ļoti nozīmīga Drošu un veselībai nekaitīgu darbvietu kampaņas daļa, jo 20% nelaimes gadījumu darbā ir saistīti ar uzturēšanas darbiem. Viņš uzsvēra, ka “zinātniskie pētījumi liecina par to, ka apkopes darbinieki ir daudz vairāk pakļauti arodslimībām un ar darbu saistītām veselības problēmām, piemēram, azbestoze, vēzis, dzirdes problēmas un balsta-kustību sistēmas traucējumi.” “Visu darbinieku darba drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai ir svarīgi izmantot katru iespēju, lai palielinātu cilvēku izpratni par drošības uzturēšanas darbā nozīmību visā Eiropā.”


Latvijā saistībā ar darba vietu uzturēšanas darbiem šogad deviņos mēnešos notikuši 53 nelaimes gadījumi darbā, no kuriem astoņos gadījumos tika gūtas smagas traumas. Pavisam šī gada deviņos mēnešos Darba inspekcija reģistrējusi 931 nelaimes gadījumu darbā, no kuriem 106 bija ar smagām traumām un 17 gadījumos darbinieks gāja bojā.


„Darba vietu uzturēšana drošā darba kārtībā neprasa lielus finansiālus ieguldījumus. Ļoti bieži tas ir jautājums par elementāras tīrības un kārtības nodrošināšanu un regulāru iekārtu apkopju veikšanu, tādējādi novēršot nelaimes,” uzsver Valsts darba inspekcijas direktors Arnis Luhse.


Eiropas kampaņas aktivitātes sniegs iesaistītajām pusēm būtiskas zināšanas par to, kā darba vietu uzturēšanu veikt pareizi – veselībai nekaitīgi un droši. Apvienojot valdības, uzņēmējdarbības un sabiedrības iniciatīvu, drošības uzturēšanas darbā nozīme tiks nostiprināta visās nozarēs un arī starptautiskā līmenī.


Būtiskākais šajā Eiropas nedēļā būs 30 jauni oficiāli kampaņas partneri – plašs uzņēmumu un asociāciju klāsts no privātā un valsts sektora, tostarp daži pazīstamākie Eiropas uzņēmumi, kas sadarbojas ar Aģentūru un dažādās darbībās sākuši veicināt drošības uzturēšanas darbā paraugpraksi.


Latvijā kampaņas nacionālie partneri ir „AA&Būvkompānijas”, „Toyota Material Handling Baltic”, „RBSSKALS Serviss”, „Inspecta Prevention” un „FN Serviss”.


Rīgā Eiropas nedēļas laikā, 28.oktobrī, notiks kampaņai veltīta konference, kuras ietvaros Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru pasniegs arī labas prakses balvu darba drošībā.


“Ar tik plaša mēroga notikumiem visā Eiropā katrs saņems vēstījumu par to, ka drošības uzturēšana darbā ir svarīgākais, lai nodrošinātu drošas un veselībai nekaitīgas darbavietas, sākot no darbnīcām līdz sapulču telpām,” sacīja Dr. Takala.


Lai saņemtu vairāk informācijas par Eiropas nedēļu un tās aktivitātēm, apmeklējiet Drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu kampaņas tīmekļa vietni: http://hw.osha.europa.eu


Piezīmes redaktoriem:

1. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) mērķis ir padarīt Eiropu par drošāku, veselībai nekaitīgāku un produktīvāku vietu darbam. EU-OSHA izveidoja Eiropas Savienība, lai palīdzētu nodrošināt informācijas sniegšanu darba drošības un veselības aizsardzības jomā. EU-OSHA atrodas Bilbao, Spānijā, un tās mērķis ir uzlabot strādājošo dzīves apstākļus, sekmējot tehniskas, zinātniskas un ekonomiskas informācijas apriti starp darba drošības un veselības aizsardzības jomā iesaistītajām personām. http://osha.europa.eu


2. Veselībai nekaitīgu darbavietu 2010.–2011. gada kampaņa, ko koordinē Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra un tās partneri 27 ES dalībvalstīs, atbalsta dažādus valsts un Eiropas mēroga pasākumus, lai veicinātu drošības uzturēšanu darbā. Tā uzsvērs apkopes (iekārtu, aprīkojuma, mehānismu un darba vietu uzturēšanas) nozīmi, lai samazinātu apdraudējumu darba vietā un lai panāktu, ka darba apstākļi darba vietās visā Eiropā kļūst drošāki un veselībai nekaitīgāki. Kampaņu atbalsta ES prezidējošās valstis, kas 2010. gadā ir Spānija un Beļģija, bet 2011. gadā - Ungārija un Polija, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija, kā arī Eiropas sociālie partneri. http://hw.osha.europa.eu


Tagad Jūs varat sekot mums sociālajā tīklā
Twitter, apmeklēt Aģentūras blogu vai abonēt mūsu ikmēneša informatīvo ziņojumu OSHmail. Varat arī piereģistrēties, lai regulāri saņemtu no EU-OSHA jaunumus un informāciju ar RSS plūsmu starpniecību.

http://osha.europa.eu

 

Informācija masu medijiem

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-