Pirmdiena, 2017. gada 20. februāris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                VDI_logo_first.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

  • Medijiem

Valsts darba inspekcija (VDI) š.g. 1.jūlijā piedalīsies Sarunu festivālā LAMPA, Cēsīs, Cēsu pils parkā plkst. 16:30 Valsts kancelejas teltī “Pielaiko valsts pārvaldes amatu!”, kur ikviens interesents varēs iesaistīties vairākās VDI aktivitātēs – daļēji iejusties inspektora lomā, izmēģināt stresu mazinošus vingrinājumus un ne tikai.

Apmeklētājiem būs iespēja izspēlēt riska spēli "Atpazīsti bīstamību", kuras laikā dalībniekiem attēlos būs jāatrod bīstamas situācijas un beigās jānonāk pie slēdziena - apturēt konkrēto darbu veikšanu vai nē. Tādējādi apmeklētāji daļēji varēs iejusties VDI inspektora lomā. Spēles norises gaitai līdzi sekos VDI darba aizsardzības speciālisti.

Apmeklētājiem būs iespēja arī aktīvāk izkustēties, jeb izmēģināt pretstresa vingrojumus, kas tiek izpildīti ar īpašām vingrošanas lentām. VDI pārstāves rādīs dažādus vingrojumus, un ikviens interesents varēs viņām pievienoties. Vingrošanas lentas apmeklētājiem tiks nodrošinātas. Šī aktivitāte ir viena no Eiropas Savienības informatīvās kampaņas "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā" sastāvdaļām, tāpēc apmeklētājiem tiks sniegta informācija arī par pašu kampaņu, būs pieejami informatīvie materiāli. Būtiska kampaņas sastāvdaļa ir darba aizsardzības labas prakses balvas konkurss "Zelta ķivere”, par kuru sīkāka informācija būs pieejama stendā.

Uz lielā ekrāna bērniem būs iespēja skatīties "Napo" filmiņas par veselīgu un drošu rīcību bīstamās situācijās.

Tāpat apmeklētājiem būs pieejami informatīvie izdales materiāli par veselību un drošību darbā, svarīgākajiem darba tiesību aspektiem u.c.

Plašāka informācija par pasākumu pieejama šeit: http://www.festivalslampa.lv

Skolēnu vasaras brīvlaikā, kā ierasts, aktuāls kļūst jautājums par bērnu un pusaudžu nodarbināšanu. Lai pirmā pieredze algotā darbā būtu pozitīva un izvēlētais darbs nekaitētu bērna drošībai, veselībai un tiesiskajai aizsardzībai, vecāki (aizbildņi) aicināti iepazīties ar būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā bērniem un pusaudžiem, uzsākot darba gaitas.

No cik gadiem var stāties darba tiesiskajās attiecībās?

 

Nepilngadīgais drīkst stāties darba tiesiskajās attiecības, ja viņš ir sasniedzis 13 gadu vecumu. Jāatceras, ka nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un ir saņemta Valsts darba inspekcijas (VDI) atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos. Šo atļauju darba devējs var saņemt arī, izmantojot VDI e-pakalpojumu "Darba inspekcijas atļauja bērnu nodarbināšanai" - http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/.

 

Vai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas ir jādodas pie ārsta?

 

Nepilngadīgos drīkst pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tā ir jāveic katru gadu, arī tad, ja darba devējs ir tas pats, kas iepriekšējā gadā. To var veikt ģimenes ārsts. Pirms darba līguma noslēgšanas darba devējam ir pienākums informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildņiem) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā.

Cik svarīgs ir darba līgums?

Darba līgums ir galvenais dokuments, bez kura darba attiecības nedrīkst uzsākt. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja bērns strādā, piemēram, kaimiņu zemnieku saimniecībā. Vienojoties mutiski, darbinieks var būt zaudētājs un nesaņemt apsolīto darba samaksu. Šādā gadījumā netiek noteiktas arī abu pušu tiesības, pienākumi un atbildība.  Nenoslēdzot rakstveida darba līgumu, tiek zaudētas sociālās garantijas un slimības pabalsts.

 

Kādus darbus drīkst veikt bērni un pusaudži?

 

Bērnus vecumā no 13 gadiem (turpmāk tekstā – bērnus)  var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā gadījumā, ja viens no vecākiem devis rakstveida piekrišanu bērna nodarbināšanai. Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka 2002. gada 8. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.10. Kā piemēru var minēt šādus darbus:

-          dārzu ravēšana un laistīšana;

-          ražas novākšana;

-          laukumu un skvēru sakopšana;

-          kurjera darbu veikšana;

-          preču saiņošana un iepakošana;

-          pārtikas un nepārtikas preču pārdošana uz ielām u.tml.

 

Pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadu vecumam (turpmāk tekstā – pusaudžus) aizliegts nodarbināt darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, nosaka 2002. gada 28. maija Ministru kabineta noteikumi Nr.206. „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību.” Piemēram, pusaudžus aizliegts nodarbināt darbos, kas tieši saistīti ar dažādu objektu un būvju nojaukšanu, mežizstrādi (koku ciršana, atzarošana, izvilkšana, baļķu iekraušana un izkraušana), koksnes apstrādi, metāla vai tā izejvielu otrreizēju pārstrādi. Pusaudzis nedrīkst būt nodarbināts darbos, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu.

Cik ilgi drīkst strādāt bērns un pusaudzis?

Personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Brīvlaikā bērnus nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā. Pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā.

Vai bērnu un pusaudzi drīkst nodarbināt nakts laikā un virsstundu darbā?

 

Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nedrīkst strādāt nakts laikā un virsstundas. Darba devējs nedrīkst norīkot nepilngadīgos darbiniekus darbā nedēļas atpūtas laikā (sestdienas un svētdienas), izņemot gadījumus, lai novērstu nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas u.c. gadījumos, kas noteikti  Darba likuma 143.panta ceturtajā daļā. Attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20 līdz 6.

Cik ilgam jābūt pārtraukumam darbā?

Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām, pārtraukuma ilgums nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm.

Kas jāņem vērā vecākiem (aizbildņiem)?

Ja bērns nolēmis strādāt, vecākiem (aizbildņiem) noteikti vajadzētu interesēties par darbavietu un pārliecināties, ka darba vide ir droša un veselībai nekaitīga, t.sk., noskaidrot, kādi būs veicamie pienākumi un ar tiem saistītie darba vides riski. Neskaidrību vai šaubu gadījumā vecākiem (aizbildņiem) būtu jāatrod laiks, lai sazinātos ar VDI un saņemtu speciālistu konsultāciju par to, vai izraudzīto darbu bērns vispār drīkst veikt. Ja vecāki (aizbildņi) konstatē, ka darba devējs neievēro Darba likumā noteikto, palīdzību var meklēt tuvākajā VDI. Gan vecāki (aizbildņi), gan VDI var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.

 

Ja Jums ir radušies kādi jautājumi vai neskaidrības, sazinieties ar Valsts darba inspekciju pa tālr. 67186522, vai rakstot uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv.

 

VDI informē, ka augstāk minētajam ir tikai informatīvs raksturs.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

 

Infografika_berni_pusaudzi.png


2014. gada 3. novembrī uzņēmumā „Zaļā Mārupe” notika nelaimes gadījums darbā, kurā ar biogāzi saindējās trīs darbinieki, no kuriem divi gāja bojā. Valsts darba inspekcija (VDI) veica nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kā rezultātā konstatēja, ka nelaimes gadījums ir saistīts ar nepilnībām darba aizsardzībā.

Atbildība par nelaimes gadījuma cēloņiem tika uzlikta darba devējam – SIA „Zaļā Mārupe” un kompetentajai institūcijai SIA „Darba aizsardzības institūts.” Kā galvenie šī nelaimes gadījuma cēloņi tika noteikti - darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām neatbilstoši veikta darba vides iekšējā uzraudzība, nodarbināto nepietiekama informētība par cilvēka veselības un dzīvības reālo apdraudējumu, saskaroties ar biogāzi slēgtā telpā, kā arī nodarbināto nenodrošināšana ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem.

Nepiekrītot VDI konstatētajiem pārkāpumiem, SIA „Zaļā Mārupe” tos apstrīdēja, taču šī gada 27. maijā Administratīvā rajona tiesa pilnībā noraidīja SIA „Zaļā Mārupe” pieteikumu, atstājot spēkā VDI izmeklēšanā konstatēto.

Informāciju sagatavoja:
Dace Aleksāne,
Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas
Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos
Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv
www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Valsts darba inspekcija (VDI) jau desmito gadu pēc kārtas īsteno tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām. Tematiskās pārbaudes ietvaros VDI sadarbosies ar Būvniecības valsts kontroles biroju, daļu pārbaužu veicot kopā.

 

 

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo  piecu gadu laikā deviņi nodarbinātie gāja bojā, veicot darbus būvbedrēs, tranšejās, un vēl deviņi, krītot no liela augstuma, tāpēc veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem un citiem darba aizsardzības jautājumiem. Paralēli tiks pārbaudīta arī Darba likuma prasību ievērošana, kā piemēram, rakstveida darba līgumu esamība, faktiskā darba laika uzskaite u.c.

 

„VDI pārbaužu mērķis nav piemērot sodus, bet preventīvi novērst iespējamos nelaimes gadījumus un mudināt pašus būvniekus īstenot nepieciešamos pasākumus drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanai. Nedroša darba vide, nepietiekoša darba uzraudzība un kontrole, formāla attieksme pret darba drošību ir faktori, kas var novest pie smaga vai pat letāla nelaimes gadījuma, bet tas, savukārt, pie darbu apturēšanas. Būvniecības nozarē laiks ir viens no būtiskākajiem elementiem, tāpēc nedroša darba vide un nelaimes gadījumi ir lietas, ko būvnieki nevar atļauties, jo darbu piespiedu apturēšana nozīmē arī būtiskus finansiālus zaudējumus.” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

 

Konstatējot normatīvo aktu prasību neievērošanu, inspektori darba devējiem var izdot rīkojumus pārkāpumu novēršanai, taču, ja tiek konstatēti tādi normatīvo aktu pārkāpumi, kuri būtiski apdraud nodarbināto drošību un veselību, VDI  amatpersonas var apturēt darbus būvobjektā. Par konstatētajiem pārkāpumiem var tikt piemēroti arī naudas sodi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

 

VDI aicina visus būvniekus būt atbildīgiem un pašiem kritiski izvērtēt savu būvdarbu drošību, un novērst riskus darbinieku drošībai un veselībai vēl pirms VDI inspektoru vizītes. Tāpat VDI informē, ka mājaslapā www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast darba vides riskus un nozīmi to novēršanā.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Valsts darba inspekcija (VDI), tuvojoties Starptautiskajai darba aizsardzības dienai, 28.aprīlim, ir uzsākusi preventīvas valsts un pašvaldības iestāžu pārbaudes, pievēršot uzmanību darba vides iekšējās uzraudzības veikšanai. Pārbaužu mērķis ir samazināt pieaugošo nelaimes gadījumu skaitu, kas saistīti ar pakrišanas, paklupšanas un paslīdēšanas riskiem.

Pēc VDI rīcībā esošās informācijas, pēdējo četru gadu laikā valsts un pašvaldības iestādēs no paklupšanas, pakrišanas, paslīdēšanas cietuši 335 nodarbinātie. Lai arī 2015.gadā nelaimes gadījumu skaits valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēs samazinājās, tomēr jāuzsver, ka būtiski pieauga tieši smago nelaimes gadījumu skaits, un to var uzskatīt par negatīvu tendenci. Nelaimes gadījumu cēloņi ir dažādi, taču, galvenokārt, tie ir bijuši kritieni, kas saistīti ar paklupšanu vai aizķeršanos aiz priekšmetiem, piemēram, vadiem, somām u.c. Tāpat nereti traumas gūtas, paslīdot un pakrītot gan uz mitras, gan sausas grīdas, kāpjot pa kāpnēm, pakāpjoties uz krēsliem, kā arī mācību kabinetos aizķeroties aiz paaugstinājumiem.

 

Iepriekš šādas tematiskās pārbaudes valsts un pašvaldību iestādēs nav veiktas. Vienas dienas akcija tika īstenota 2010. gadā, tāpēc šogad pārbaudēs inspektori pārliecināsies, vai darba aizsardzības sistēma darbojas efektīvi. VDI aicina izmantot e-pakalpojumus gan administratīvo dokumentu saņemšanai, gan ziņošanai par novērstajiem pārkāpumiem, tādējādi padarot šo procesu ātrāku un ērtāku (sīkāk VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā Internetapkalpošanas centrs).

 

Lai pēc iespējas efektīvāk novērstu iespējamos trūkumus darba aizsardzībā, pārbaužu laikā VDI inspektori ne tikai pārbaudīs darba vietas un darba aizsardzības dokumentus, bet arī sniegs padomus, kā uzlabot darba vidi un novērst nelaimes gadījumu riskus valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797,

E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi tematisko pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

2015. gadā kokapstrādes nozarē nelaimes gadījumu skaits kopumā, t.sk. smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, ir samazinājies par 8%. 2015. gadā nozarē ir notikuši 23 smagie un letālie nelaimes gadījumi. Lielākā daļa notikušo nelaimes gadījumu ir saistībā ar darba aprīkojuma kustīgo daļu nenorobežošanu, ar aizsargu noņemšanu, ar bīstamo zonu neievērošanu un nedrošu darba metožu pielietošanu. Nelaimes gadījumu cēloņi ir dažādi, bet pamatā tie ir saistīti ar neatbilstoša aprīkojuma pielietošanu, nepilnīgu  darbinieku apmācību, kā arī darba vides risku neatbilstošu izvērtējumu. Arī pašu darbinieku pārdrošība, situācijas neizvērtēšana un arī bezatbildība liek uzdot jautājumu par darba kultūru uzņēmumos un atbilstošu darbu kontroli.

 

“Kokapstrādes nozarē notiek darbs ar darbinieku veselībai un dzīvībai ļoti bīstamām iekārtām, kas nepiedod cilvēku neuzmanību, paviršību vai pārgalvīgu rīcību. Ja mēs to neapzināmies un nenovērtējam, tad sekas diemžēl ir ļoti smagas vai pat letālas. Katru reizi, kad tiek veikts darbs bez atbistošiem iekārtas ražotāja paredzētajiem drošības aizsargiem iekārtu kustīgajām un rotējošajām daļām, mēs spēlējam loteriju ar darbinieku veselību. Tāpat dažas ietaupītās sekundes vai minūtes iekārtas apturēšanai, lai veiktu uzkopšanas darbu droši, nav tā vērtas, lai darbinieks riskētu zaudēt savas rokas, kājas vai pat dzīvību.”: norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

 

Visvairāk smago un letālo nelaimes gadījumu notiek, kad, neapturot iekārtu, darbinieks veic tās tīrīšanu, vai vēlas atbrīvot iekārtu no kādas iestrēgušas materiāla daļas. Veicot šīs darbības, darbinieki bieži tiek ierauti vai ievilkti aiz drēbēm vai kādas ķermeņa daļas iekārtas rotējošajā vai kustīgajā mehānismā un gūst ļoti smagas vai pat letālas traumas. Līdz ar to, uzņēmumu vadītāji aicināti pievērst īpašu uzmanību šiem riska faktoriem, pārrunājot ar darbiniekiem drošas darbu metodes, izvērtējot uzņēmumā esošo darba vidi, darbinieku apmācību, individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī darbinieku nosūtīšanu uz obligātajām veselības pārbaudēm.

 

Attiecībā uz pašām pārbaudēm R.Lūsis paskaidro: „Mēs apzināti publiski informējam nozares pārstāvjus un arī nosūtam tiem elektronisku vēstuli par iecerētajām pārbaudēm, jo to mērķis ir motivēt darba devējus pašiem sakārtot darba vidi un novērst riskus savu darbinieku dzīvībai un veselībai vēl pirms mūsu inspektoru ierašanās. Ja tomēr redzēsim, ka brīdinājumi nestrādā un cilvēki strādā dzīvībai bīstamā vidē, darbi tiks apturēti un piemērotas attiecīgas sankcijas.”

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā. No otras puses, VDI 2015. gadā kopā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48 nelaimes gadījumi bijuši tā sauktās “dabīgās nāves”, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, taču cilvēka veselību darbs noteikti ietekmē. Šie rādītāji liek aizdomāties – vai Latvijai tas nav par daudz?

 

“Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz,” preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. “Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka 3/4 no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla „ķeksīša”, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?”

 

“Attiecībā uz pieaugošo dabīgās nāves gadījumu skaitu jāatzīst, ka tam nav viena un vienkārša izskaidrojuma. Jautājums noteikti ir papildu izpētes vērts, bet kā iespējamie cēloņi šiem nāves gadījumiem jāmin fiziskā un emocionālā pārslodze, neuzmanīga attieksme pret savu veselību un savlaicīga nevēršanās pie ārstiem, neveselīga uztura un kaitīgo ieradumu (alkohols, smēķēšana) ietekme, pārmērīga enerģijas dzērienu un citu stimulatoru lietošana. Tas viss kaitē organismam un rezultējās pāragrā darbinieku nāvē visbiežāk sirds un asinsvadu veselības problēmu dēļ,” turpina Renārs Lūsis.

 

Bīstamākās nozares nelaimes gadījumu skaita ziņā joprojām ir apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu smago un letālo nelaimes gadījumu risku un veicinātu uzņēmumu izpratni par drošiem darba paņēmieniem, 2015. gadā VDI veica četras tematiskās pārbaudes bīstamo nozaru uzņēmumos. Tematiskās pārbaudes preventīvi liek darba devējiem mobilizēties un novērst pārkāpumus jau pirms pārbaudes, kas arī palīdz mazināt smagos un letālos nelaimes gadījumus darbā. To apliecina arī nelaimes gadījumu statistika. Salīdzinot ar 2014. gadu, smagie nelaimes gadījumi 2015. gadā samazinājušies par 1/4 daļu, bet letālie - vairāk nekā par trešdaļu.

 

Attiecībā uz otru Valsts darba inspekcijas prioritāti – nereģistrētās nodarbinātības apkarošanu, Renārs Lūsis norāda sekojošo: „Klasiskās nereģistrētās nodarbinātības rādītājiem Latvijā ir tendence pamazām, bet samazināties. Tā tas ir noticis pēdējos piecus gadus un 2015.gadā Darba inspekcija ir konstatējusi 1333 ēnstrādniekus, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2014.gadā. Ņemot vērā, ka arī pēc Finanšu ministrijas datiem ēnu ekonomika Latvijā samazinās, tad arī nereģistrētās nodarbinātības statistika to apliecina. Kaut arī būvniecība kā nozare 2015.gadā ir palikusi nemainīga antilīdere pēc konstatēto ēnstrādnieku skaita, kopējā tendence ir tāda, ka visās nozarēs konstatēto ēnstrādnieku skaits ir samazinājies pret iepriekšējo periodu, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas nozari, kas tagad ieņem otro vietu uzreiz aiz būvniecības. Acīmredzot šai nozarei 2016.gadā vajadzēs pievērst papildu uzmanību nereģistrētā nodarbinātības kontekstā.”

 

Visvairāk ēnstrādnieku 2015.gadā konstatēts būvniecības (324 ēnstrādnieki), izmitināšanas un ēdināšanas (194), lauksaimniecības (179), tirdzniecības (160) un apstrādes rūpniecības (142) nozarēs.

 

VDI galvenās prioritātes 2016. gadā ir smago un letālo nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšana (prevencija), kuras ietvaros tiks organizētas tematiskās pārbaudes kokapstrādes un būvniecības nozarē, valsts pārvaldē un pašvaldībās, kā arī tiks veiktas pārbaudes uzņēmumos saistībā ar ķīmisko vielu un maisījumu marķēšanas atbilstību noteiktajām normām, un nereģistrētās nodarbinātības mazināšana.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

2015. gads ir noslēdzies, tāpēc ir laiks atskatīties uz sasniegto un paveikto darba aizsardzībā un darba tiesībās - kādi bijuši Valsts darba inspekcijas tematisko pārbaužu rezultāti, kādas ir zīmīgākās tendences darba aizsardzības un nereģistrētās nodarbinātības jomā. Par lielākajiem Valsts darba inspekcijas izaicinājumiem 2015. gadā, kā arī 2016. gada darba plāniem un citām aktualitātēm Valsts darba inspekcija informēs preses konferencē, kas norisināsies trešdien, 27.janvārī, plkst.13.00.

 

Preses konferencē uzstāsies Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

 

Konference notiks Valsts darba inspekcijā, Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1, 3.stāva zālē.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras izveidotais bezmaksas interaktīvais rīks OiRA (Online Interactive Risk Assessment) šogad ir ieguvis prestižo EPSA (European Public Sector Award) balvu, kā labākais praktiskais rīks Eiropas uzņēmumu vidū. OiRA rīka darbību Latvijā nodrošina Valsts darba inspekcija. Latvijā šis rīks darbojas kopš 2013.gada marta, un to šobrīd jau izmanto gandrīz 2500 uzņēmumi.

 

Darba vides riska novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, tāpēc, lai atvieglotu normatīvo aktu prasību izpildi, arvien vairāk uzņēmumu izvēlas veikt šo risku novērtēšanu interneta vidē – ātri, ērti, bez maksas un saviem spēkiem. OiRA rīks ir paredzēts, lai darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā varētu atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus, un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju. Rīkā ir iekļautas atsauces un saites uz normatīvo aktu prasībām, kā arī saites uz citiem skaidrojošajiem materiāliem – vienuviet ir apkopota konkrētās nozares uzņēmumiem noderīga informācija par darba aizsardzību un ugunsdrošību.

 

Rīks ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem, kuros strādā līdz 20 darbiniekiem. Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti četri rīki – darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem un lauksaimniecības uzņēmumiem. Izstrādes stadijā ir rīks uzkopšanas darbu veikšanai, bet nākamā gada laikā taps arī rīki nelieliem ēdināšanas uzņēmumiem, viesnīcām un viesu mājām, autoremontdarbnīcām un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem.

 

Lai izmantotu rīku nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas un prasmes – ja cilvēks prot lietot sociālos tīklus, piemēram, Facebook.com, Draugiem.lv u.c., problēmu nebūs. Lai reģistrētos tā lietošanai, ir vajadzīga tikai derīga e-pasta adrese. Jebkurš lietotājs var izvēlēties savai valstij, nozarei vai uzņēmumam visatbilstošāko no pieejamajiem OiRA rīkiem (darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem un lauksaimniecības uzņēmumiem). Visi OiRA rīki ir izmantojami pilnībā bez maksas.

 

Valsts darba inspekcija piedāvā arī rīkot seminārus – praktisku apmācību, kuru laikā būs iespējams ekspertu vadībā apgūt praktiskas iemaņas. Vairāk informāciju par rīku var iegūt VDI mājaslapā - http://vdi.gov.lv/lv/OiRA/ vai (angļu valodā): http://www.oiraproject.eu/

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Dažādu e-pakalpojumu pieejamība valsts pārvaldes klientiem ieņem arvien būtiskāku lomu, jo tādējādi tiek ietaupīts ne tikai laiks, bet arī resursi, kas mūsdienu dinamiskajā ritmā ir īpaši nozīmīgi. Valsts darba inspekcija (VDI) regulāri strādā pie jaunu e-pakalpojumu izveides un pilnveidošanas, kas ļauj klientiem ātri, ērti un efektīvi saņemt sev vēlamos pakalpojumus vai konsultācijas. Visvairāk izmantotais VDI e-pakalpojums ir “Izziņa par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem”, kura ietvaros ir izsniegtas jau vairāk nekā 1000 izziņas (61% no visām izsniegtajām izziņām).

E-pakalpojums “Izziņa par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem” sniedz iespēju uzņēmumam, kas piedalās iepirkumos, saņemt informāciju par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem, kas saistīti ar personu nodarbināšanu bez rakstveida līguma noslēgšanas (publisko iepirkumu likuma 39.pantā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 42.pantā noteiktās izziņas). Izziņa tiek saņemta vidēji 1 stundas laikā no pieprasījuma brīža, kas ļauj iegūt nepieciešamos dokumentus, neapmeklējot VDI klātienē.

 

Tāpat uzņēmumi aicināti izmantot arī citus VDI e-pakalpojumus, kā piemēram, “Darba devēja sastādītā izmeklēšanas akta par notikušu nelaimes gadījumu darbā iesniegšana reģistrācijai”. Šo e-pakalpojumu aicinām izmantot tos uzņēmumus, kuros notikuši nelaimes gadījumi darbā ar vieglām sekām – e-pakalpojumi ļauj ietaupīt laiku, lai darba devējam vai viņa pārstāvim nebūtu jāierodas klātienē vai jāizmanto pasta pakalpojumi, kā arī šajā gadījumā nav nepieciešams sagatavot dokumentus vairākos eksemplāros. Aicinām izmantot arī e-pakalpojumu “Paziņojums par notikušu nelaimes gadījumu darbā”, kas ļauj gan darbiniekam, gan pašam cietušajam, kā arī nelaimes gadījuma lieciniekam elektroniski paziņot par nelaimes gadījumu darbā. Arī e-pakalpojums “Atzinums par nodarbinātā veselības un drošības apdraudējuma faktu darbā”, darbiniekiem ir īpaši aktuāls, jo ar tā palīdzību darbinieks var saņemt no VDI atzinumu par būtisku drošības un veselības apdraudējumu darbā, kas var kalpot par pamatu darba tiesisko attiecību vienpusīgai izbeigšanai, piemēram, gadījumos, kad darba devējs nav nodrošinājis darbinieku ar individuālajiem darba aizsardzības līdzekļiem, kā rezultātā darbinieks var gūt nopietnas un dzīvībai bīstamas traumas.

VDI piedāvā jau 16 dažādus e-pakalpojumus darba devējiem, darbiniekiem, iedzīvotājiem, ārstniecības iestādēm u.c. E-pakalpojumi un to apraksti ir pieejami: http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-