Pirmdiena, 2017. gada 20. februāris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                VDI_logo_first.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

  • Medijiem

Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu atkārtotu nelaimes gadījumu risku darba vietās, Valsts darba inspekcija (turpmāk VDI) no š.g. 19. oktobra līdz 30. novembrim veiks tematisko pārbaudi mazos un vidējos uzņēmumos, kuros pēdējo 5 gadu laikā notikuši nelaimes gadījumi, kuros darbinieki smagi cietuši vai gājuši bojā. Kopumā plānots apsekot vismaz 150 uzņēmumu gan Rīgā, gan reģionos. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai ir novērsti nelaimes gadījumu cēloņi un veikti piemēroti darba aizsardzības pasākumi.

„Reaģējot uz pagājušā gada negatīvo nelaimes gadījumu statistiku, šogad esam pamainījuši savu preventīvo darbu, palielinot preventīvo apsekojumu skaitu, kuru ietvaros tiek īstenota arī šī specifiskā tematiskā pārbaude uzņēmumos, kur jau iepriekš ir notikuši nelaimes gadījumi. Nelaimes gadījums darbā ir pati skaudrākā mācība, ko uzņēmums var gūt par neievērotām darba drošības prasībām, tās ir emocionālas un cilvēcīgas ciešanas un parasti arī finansiāli zaudējumi. Šajā tematiskajā pārbaudē vēlamies pārliecināties, ka uzņēmumi ir ņēmuši vērā šo mācību un izdarījuši pareizos secinājumus, novēršot iespēju tādiem nelaimes gadījumiem atkārtoties,” norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

 

Apmeklējot uzņēmumus, inspektori pārbaudīs, vai uzņēmumā ir veikta nelaimes gadījumu darbā uzskaite atbilstoši prasībām, vai darba devējs ir veicis darba vides risku novērtējumu pēc negadījuma, veicis ārkārtas papildu apmācību un instruktāžu darbiniekiem, sakārtojis darba aizsardzības sistēmu un uzlabojis kopējo darba drošības kultūru uzņēmumā u.c. VDI diemžēl bieži nākas secināt, ka pēc nelaimes gadījuma darba devēji veic tikai un vienīgi darbinieku atkārtotu formālu instruktāžu, bet nepievērš pietiekami lielu uzmanību tehniskiem un organizatoriskiem faktoriem.

 

Latvijā šogad kopā reģistrēti 159 smagi un letāli nelaimes gadījumi darbā. Darba inspekcija līdz 15. oktobrim izmeklējusi 111 nelaimes gadījumus ar smagām traumām un 14 letālus nelaimes gadījumus darbā. Jāpiebilst, ka letālo negadījumu cēloņi visbiežāk bijuši saistīti ar trūkumiem darba organizācijā.

 

Valsts darba inspekcija atgādina, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanā viens no svarīgākajiem iemesliem ir noskaidrot negadījuma cēloni, lai turpmāk novērstu visus iespējamos nelaimes gadījumu riskus.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Šodien, 2015.gada 5.februārī, Rīgā svinīgi tika atklāts pirmais Valsts vienotais klientu apkalpošanas centrs (VVKAC). Turpmāk, lai saņemtu vairāku valsts iestāžu pakalpojumus, Rīgas iedzīvotājiem vairs nevajadzēs doties uz katru valsts iestādi atsevišķi. Tos, taupot savu laiku un resursus, varēs saņemt vienuviet - Valsts vienotajā klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 (Valsts ieņēmumu dienesta ēkā). VVKAC Rīgā ir pirmais no daudzajiem klientu apkalpošanas centriem, kas šogad pakāpeniski tiks izveidoti dažādās Latvijas pašvaldībās.

VVKAC Rīgā var saņemt vairākus Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumus (plašāk par pieejamajiem pakalpojumiem http://ej.uz/VVKACpakalpojumi). Iespējams, ka jau tuvākajā laikā šīm valsts iestādēm pievienosies arī citas, tā padarot valsts pakalpojumus arvien pieejamākus iedzīvotājiem. Jāatzīmē, ka šo valsts iestāžu pakalpojumus joprojām var saņemt arī iestāžu esošajās nodaļās/klientu apkalpošanas centros Rīgā un citur Latvijā.

 

VVKAC izveidi Latvijā augstu vērtē Ministru prezidente Laimdota Straujuma: „Esmu gandarīta par to, ka iedzīvotājiem valsts piedāvā iespēju nokārtot dažādus ar valsti un pašvaldībām saistītus pakalpojumus vienuviet. Pie šādas idejas par valsts un pašvaldību „vienas pieturas” klientu apkalpošanas centru man bija tā iespēja sākt darbu, strādājot Vides un reģionālās attīstības ministrijā, un man ir patiess prieks, ka tagad šī ideja ir īstenojusies. Šī gada laikā ir plānots, ka šādi vienas pieturas pakalpojumu sniegšanas punkti tiks izveidoti 89 pašvaldībām, un es ceru, ka arvien vairāk iedzīvotāju izmantos šīs iespējas un pārliecināsies, cik tas klientam ir ērti un patīkami.”

 

Vienoto centru tīkla izveide un publisko pakalpojumu elektronizācija Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātes tuvāko gadu laikā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vienlaicīgi strādā divos it kā pretrunīgos virzienos – attīstot gan modernu digitālo saziņu, gan saziņu klātienē. Tomēr te pretrunas nav. Jebkuram iedzīvotājam jāvar saņemt nepieciešamos pakalpojumus tādā veidā, kā viņam ērtāk: vai tīmeklī, vai Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā. Iedzīvotāju interese liecina, ka ir nepieciešami abi veidi – galvenais, lai serviss būtu ērts un kvalitatīvs. To var salīdzināt ar grāmatu lasīšanu: lai gan ir pieejamas aizvien ērtākas iespējas lasīt grāmatas elektroniskā formā, papīra grāmatas aizvien ir pieprasītas.”  

 

VVKAC Rīgā ir nākotnes Vienotā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru tīkla pirmais vēstnesis. Centru izveide pašvaldībās tiks uzsākta jau šogad un jau šobrīd norisinās vienošanās par to izveides kārtību. Saskaņā ar koncepciju, Rīgā plānots izveidot vairākus klientu apkalpošanas centrus. Vienlaikus ar VVKAC darbību Talejas ielā 1, no februāra Rīgas domes Dzimtsarakstu nodaļās ir iespējams iesniegt dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojuma  Bērna piedzimšanas pabalsts saņemšanai.

 

VVKAC Rīgā izveides iniciatora Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone norāda: „Esam priecīgi, ka Valsts ieņēmumu dienesta telpas kļuvušas par pirmo vietu, kur iedzīvotājiem būtiskus valsts iestāžu pakalpojumus var saņemt vienkopus. Tas ļaus ievērojami optimizēt laiku un izdevumus, kas ikdienā tiek veltīts šo iestāžu apmeklējumiem dažādās pilsētas vietās. Varu piebilst, ka šo iespēju jau paguvuši izmantot un atzinīgi novērtēt gan apmeklētāji, gan mūsu pašu darbinieki. Uzskatu, ka kopumā šī iecere ir veiksmīga un tā jāturpina attīstīt!”

VVKAC darba laiks: pirmdien: 8:15 – 19:00, otrdien, trešdien, ceturtdien: 8:15 – 17:00, piektdien: 8:15 – 16:00. Nedaudz atšķirīgs darba laiks ir Valsts darba inspekcijai, kas pirmdienās apkalpo klientus līdz 17:00, bet piektdienās - līdz 15:45.

 

Fotogrāfijas no atklāšanas pasākuma: goo.gl/jC9lGo.

 

 

Plašāka informācija par Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidi: www.vvkac.lv   un www.twitter.com/vvkac

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tel.: 67026533, E-pasts: prese@varam.gov.lv

Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļa

Tālr.: 67122670; 26558389; e-pasts: komunikacija@vid.gov.lv 

 

 

Informācijai:

Gunta Misāne, VVKAC komunikāciju konsultante

gunta@comperio.lv, 29115356

 

 

Par Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidi

 

Lai pārbaudītu valsts iestāžu un pašvaldību sadarbības variantus, 2014. gada pirmajā pusgadā tika īstenots VVKAC tīkla pilotprojekts, kura rezultāti ir iekļauti 2015. gada 6. janvārī Ministru kabinetā apstiprinātajā  papildinātajā „Koncepcijā par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi”. Saskaņā ar to, jau 2015. gadā pakāpeniski uzsākta Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveide, tā nodrošinot ērtāku valsts pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem:

·    89 novadu pašvaldībās 2015. gadā pakāpeniski uzsāks veidot Valsts un pašvaldības vienotos klientu apkalpošanas centrus. Šeit ir plānota noteiktu valsts pakalpojumu sniegšana uz pašvaldību klientu apkalpošanas struktūrvienību bāzes. Šajos centros iedzīvotāji varēs iesniegt dokumentus vairākām valsts iestādēm, kā arī saņemt pašvaldību darbinieku konsultācijas par valsts pakalpojumiem. Par to kādus tieši valsts pakalpojumus varēs saņemt katrā no centriem, varēs noskaidrot interesējoties savā pašvaldībā.

·    21 reģionālās nozīmes attīstības centrā un 9 nacionālās nozīmes attīstības centros valsts iestāžu struktūrvienības plānots izvietot kopā ar pašvaldības klientu apkalpošanas centru, organizējot vienotu klientu apkalpošanas vietu. Šeit kopā ar pašvaldību darbiniekiem strādās arī valsts iestāžu darbinieki. Šo centru pakāpeniska izveide gaidāma tuvāko gadu laikā.

 

Vairāk par VPVKAC izveidi  skatīt: http://ej.uz/VPVKACizveide

 

 

 

Informācija sagatavota projekta Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/002 “Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana” ietvaros. 85% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 15% Latvijas valsts. Aktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

 

Šodien, 19.01.2015. Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu uzsāk tematiskās pārbaudes kokapstrādes un mežizstrādes nozares uzņēmumos. Kampaņas mērķis ir pārliecināties, vai nozaru uzņēmumos ir darbiniekiem droši veselībai nekaitīgi darba apstākļi.

Neskatoties uz to, ka Darba inspekcija regulāri veic preventīvās pārbaudes, katru gadu vidēji 84% no pārbaudītajiem kokapstrādes uzņēmumiem inspektori konstatējuši pārkāpumus darba aizsardzības jomā. Salīdzinot ar 2013. gadu, 2014. gadā konstatēto pārkāpumu skaits ir palielinājies par 25%, bet nelaimes gadījumu skaits par 12%. Īpaši negatīvs rādītājs ir trīskāršs nelaimes gadījumu skaita pieaugums mežizstrādē nozarē 2014. gadā. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, nepietiekoša uzmanība un neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība.

Kokapstrādē un mežizstrādē nodarbinātie cieš arī no darba vietās iegūtajām arodslimībām – visbiežāk no aroda vājdzirdības, mugurkaula un locītavu slimībām. Kokapstrādes nozarē,  arodslimnieku skaits pieaudzis par 87%. tāpēc, apmeklējot kokapstrādes uzņēmumus un mežizstrādes darba vietas, inspektori pārbaudīs,  darbinieku zināšanas par drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un spēju tās pielietot praksē, kā arī vai ir veikts darba vides riska novērtējums, vai darbinieki izmanto drošas darba metodes, vai darbs ar aprīkojumu tiek veikts droši, vai darbinieki ir bijuši nosūtīti veikt obligātās veselības pārbaudes u.c.

Arī šajā gadā, veicot apsekojamo uzņēmumu atlasi, Darba inspekcija primāri vērtēs potenciālo nelaimes gadījumu risku pārbaudāmajos uzņēmumos. Tāpat tiks apmeklēti uzņēmumi, kuros preventīvās pārbaudes nav veiktas iepriekšējos gados.

Norādām, ka interneta vietnē www.stradavesels.lv sadaļā “Materiāli” iespējams atlasīt specifiskus informatīvos materiālus kokapstrādes un mežizstrādes nozarei. Atbildes uz saviem jautājumiem par darba aizsardzību varat atrast arī kokapstrādes nozares prakses standartā (pieejams Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājas lapā www.osha.lv sadaļā „Publikācijas”).

 

Informāciju sagatavoja:

Uģis Kozlovskis,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: ugis.kozlovskis@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Šodien, 20. novembrī, Valsts darba inspekcijas rīkotajā preses konferencē tika prezentēti 16 jauni e-pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām, kuru mērķis ir uzlabot Valsts darba inspekcijas klientu apkalpošanas servisu.

Aizvadīto četru gadu klientu apkalpošanas statistika liecina, ka pieprasījums pēc Valsts darba inspekcijas pakalpojumiem ir augsts – vidēji 43 tūkstoši klientu katru gadu. Vērtējot Valsts darba inspekcijas pakalpojumu pieprasījumu un iespējas tos padarīt pieejamus e-vidē, tika izstrādi 16 nepieciešamākie e-pakalpojumi, kuri ir pieejami jebkurā laikā un vietā ar nosacījumu, ka ir piekļuve internetam un kāds no elektroniskās autentifikācijas veidiem. Tādā veidā radot elastīgāku klientu apkalpošanu.

 Daļa jauno e-pakalpojumu ir veidota, lai atvieglotu administratīvo slogu juridiskām personām. Piemēram, uzņēmējiem, kas piedalās valsts iepirkumu konkursos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likumam, nepieciešamās izziņas no Valsts darba inspekcijas tagad ir iespējams saņemt elektroniskā veidā nekavējoties. Savukārt fiziskām personām paredzētie e-pakalpojumi nodrošina iespēju aizpildīt iesniegumu ar mērķi saņemt konsultāciju vai panākt Valsts darba inspekcijas rīcību darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos. „Ar pakalpojumu ieviešanu, mūsu klientu apkalpošanas serviss noteikti uzlabosies, jo palielināsies informācijas apmaiņas ātrums starp inspekciju un klientu. Kā rezultātā būs gan apmierinātāki klienti, gan Valsts darba inspekcija varēs vairāk fokusēties uz prioritāšu īstenošanu,” tā par jauno e-pakalpojumu ieviešanu izteicās Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. Līdzīgās domās ir arī e-pakalpojumu izstrādātāja AS Exigen Services Latvia biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika: „Risinājums pamatā ir vērsts uz sadarbību starp iestādēm, kas praktiski nozīmē birokrātiskā procesa optimizēšanu un, cerams, būtisku lēmuma pieņemšanas procedūras paātrināšanu.”

Lai nodrošinātu jauno pakalpojumu funkcionalitāti, Valsts darba inspekcija veica būtiskas izmaiņas savās informācijas sistēmās, kā arī radīja jaunas datu apmaiņas iespējas ar citām valsts iestādēm, kas nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu. „Kā vienu no būtiskākiem šī projekta izaicinājumiem es gribētu minēt datu apmaiņu ar citiem valsts nozīmes reģistriem. Datu apmaiņas protokola saskaņošana ar citām iestādēm ir laikietilpīgs process, kas noteikti negatīvi ietekmē projekta realizācijas saspringtos termiņus. Tehniska un birokrātiska rakstura šķēršļi ir pārvarami, ja projektā iesaistītās puses strādā vienotā komandā, kā tas bija ar e-pakalpojumu ieviešanu ” tā par pakalpojumu izstrādes procesu saka Ivonna Bibika.

E-pakalpojumu lietošanai nepieciešams autentificēties ar e-paraksta vai Mobilā ID autentifikācijas sertifikātu vai internetbankas autentifikācijas līdzekļiem. Visi e-pakalpojumi ir pieejami Valsts darba inspekcijas mājaslapā, sadaļā Internetapkalpošanas centrs, kā arī vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.latvija.lv.

E-pakalpojumi un jauni IT risinājumi ieviesti, noslēdzot VDI ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu realizēto projektu Inspekcijas informatīvās sistēmas pilnveidošana un e-pakalpojumu ieviešana. Projekta ieviešanas izmaksas: 645 334,89 Ls (projekts tika realizēts latos).

Informāciju sagatavoja:

Uģis Kozlovskis,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: ugis.kozlovskis@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

No 2014. gada 6. oktobra uzsāks Vecāko darba inspektoru komitejas rīkotās tematiskās pārbaudes paslīdēšanas, paklupšanas nelaimes gadījumu novēršanai. Līdz 2014. gada 7. novembrim tiks apsekoti vismaz 100 viesnīcu, restorānu un kafejnīcu uzņēmumi. Tematiskās pārbaudes šogad norisinās arī citās Eiropas Savienības valstīs.

Paslīdēšana, paklupšana un kritieni ir galvenais nelaimes gadījumu iemesls visās tautsaimniecības nozarēs no rūpniecības līdz biroja darbam, cēlonis 24% no visiem nelaimes gadījumiem darbā Eiropas Savienībā. Šādi nelaimes gadījumi var notikt ar jebkuru neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai fiziskās sagatavotības, taču diemžēl nereti darba vietās to neuztver kā nopietnu risku, kas var izraisīt nelaimes gadījumus ar smagām sekām un prasa ilgstošu ārstēšanu un rehabilitāciju. Arī Latvijā 2013. gadā visbiežāk (37%) nelaimes gadījumus darbā izraisa paklupšana, aizķeršanās, paslīdēšana.

Ar minimālu laika un finanšu ieguldījumu var mazināt nelaimes gadījuma iespējamību, piemēram, mazus pakāpienus apzīmēt ar signālkrāsojumu, savlaicīgi nomainīt bojātu grīdas segumu vai uzkopt izlijušu šķidrumu. Tādējādi šajā tematiskajā pārbaudē Valsts darba inspekcija vērsīs uzmanību uz to, vai risku novērtēšanas dokumentos ir novērtēts arī paslīdēšanas, paklupšanas risks un vai ir paredzēti pasākumi tā novēršanai, vai grīdas segums ir līdzens, bez caurumiem vai izciļņiem, vai pārvietošanās ceļos nav kādi šķēršļi, piemēram, vadi, caurules, vai darba vietās ir pietiekams apgaismojums, vai ir nodrošināta pietiekama un savlaicīga darba vietu uzkopšana, vai ir izsniegti, ja nepieciešams, neslīdoši apavi un veikti citi preventīvi pasākumi.

Tematiskās pārbaudes rezultāti tiks prezentēti profesionālās pilnveides seminārā par darba aizsardzības aktualitātēm izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kas norisināsies Rīgas Stradiņa universitātē 2014. gada 26. novembrī.

Informējam, ka Darba inspekcijas mājas lapā www.vdi.gov.lv un Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājas lapā www.osha.lv ir pieejami dažāda veida informatīvi materiāls par darba aizsardzības jautājumiem. Sīkāk par tematisko pārbaudi Igaunijā var uzzināt Igaunijas Darba inspekcijas interneta vietnē www.ti.ee.,turpat arī dažādi materiāli par paslīdēšanu, paklupšanu darba vietās.

Jautājumos par tematiskās pārbaudes norisi, lūdzam sazināties ar Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vecāko eksperti Sarmīti Rūtiņu-Rūtenbergu, telefons 67021709, e-pasts Sarmite.Rutina-Rutenberga@vdi.gov.lv.

Līdz 26.09.2014. darba vietās gājuši bojā jau 42 cilvēki. 17 gadījumos izmeklēšana ir pabeigta, bet 25 gadījumos izmeklēšana turpinās.

Sešos no  Valsts darba inspekcijas izmeklētajiem 17 nāves gadījumos, kā nelaimes gadījuma cēlonis bija darba organizācijas un ar to saistītie trūkumi.  Darba devējs nebija darbiniekus pietiekoši instruējis un apmācījis, lai savu darbu veiktu droši, kā arī nebija nodrošinājis kontroli pār veicamo darbu izpildi. Savukārt pieci cilvēki gāja bojā, jo paši nebija ievērojuši darba aizsardzības prasības, kuras uztvēra tikai kā formalitāti, nevis savas veselības un drošības garantiju. Darba vietās šogad miruši 37 vīrieši un 5 sievietes.

            Lielākā daļa no letālajiem nelaimes gadījumiem ir ceļu satiksmes negadījumos - kopumā deviņi. Pērn mirušo skaits ceļu satiksmes negadījumos bija 3. Liels bojāgājušo skaits ir būvniecības nozarē - tranšeju būvdarbos ir gājuši bojā četri darbinieki, pērn neviens. Diemžēl darba vidē joprojām ir  uzbrukuma draudi - darba vietās šogad nogalināti trīs cilvēki, pērn divi. Arī mežistrādē šogad ir mirušie – aizzāģēti koki krituši virsū un dzēsuši triju cilvēku dzīvības, pērn šādu gadījumu nebija.

            Statistikas dati rāda, ka vidējais bojāgājušā darbinieka vecums ir 49 gadi. Liela daļa bojāgājušo darbinieku bija pusmūža vecumā vai pēc tā. Proti, vecumā no 45 gadiem līdz 54 gadiem mira 13 cilvēki, vecuma grupā no 55 gadiem līdz 64 gadiem 12 cilvēki. Darbinieki vairāk uzticas savai intuīcijai un pieredzei, kas ne vienmēr ir pareizākais lēmums, nevis ievēro drošus darba paņēmienus un darba aizsardzības prasības. Iespējams, ka nāves iemesli šajā vecumā ir savu spēju apjaust un adekvāti novērtēt riskus pārvērtēšana.

Valsts darba inspekcija aktīvi darbojas, lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu darbā līdz minimumam, tiek veiktas pārbaudes, organizēti darba aizsardzības semināri, tiek veidoti informatīvie materiāli, kā arī digitāli instrumenti uzņēmuma risku novērtēšana. Kā vienu no efektīvākajiem līdzekļiem VDI izmanto iekārtu un objektu apturēšanu – lai atsāktu darbu, darba devējiem ir jānovērš bīstamība.

Valsts darba inspekcija uzsver, ka  nozīmīga loma nelaimes gadījumu samazināšanā ir sabiedrības attieksmei pret darba aizsardzības normu ievērošanu.. Katram darbiniekam pašam jārūpējas par savu drošību ievērojot darba devēja noteiktās darba aizsardzības prasības, jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, jārīkojas pārdomāti, lai neizraisītu nelaimes, gadījumus. jānovērtē savi darba apstākļi. Paraksts darba aizsardzības instrukciju žurnālā nedrīkst būt tikai formalitāte, tam ir jābūt zināšanu apliecinājumam un kompetencei par iespējamajiem riskiem brīžos, kad drošības prasības ir nepieciešamas. Valsts darba inspekcija aicina darbiniekus par nedrošu darba vidi neklusēt, vispirms problēmas risinājums jāmēģina atrast kopā ar darba devēju. Ja risinājums netiek rasts, tad aicinām ziņot Valsts darba inspekcijai. Darba devējus aicinām rūpēties par drošas un veselīgas darba vides izveidi pirms vēl ir noticis negadījums.

Informāciju sagatavoja:

Uģis Kozlovskis,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: ugis.kozlovskis@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam decembrī tiek pārceltas divas darba dienas – pirmdiena, 23.decembris, pārcelts uz sestdienu, 14.decembri un pirmdiena, bet 30.decembris uz sestdienu, 28.decembri. Valsts darba inspekcija atgādina – arī pārceltajās darba dienās  jāstrādā vismaz par vienu stundu mazāk.

Darba likuma 135.pantā ir noteikts, ka pirmssvētku dienās darba dienas ilgums jāsaīsina par vienu stundu, ja darba koplīguma, darba līguma vai darba kārtības noteikumos nav noteikts īsāks darba laiks. Decembrī pārceltās darba dienas – 23. un 28.decembris – ir pirmssvētku dienas. Pārceļot šīs darba dienas uz sestdienām – 14. un 28.decembri – darba dienas pārceļas ar visām to tiesībām. Tas nozīmē, ka 14. un 28.decembrī darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu.
Iepriekš minētā norma ir attiecināma uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, neattiecina minēto noteikumu par darba dienas ilguma saīsināšanu.
Darba inspekcija atgādina, ka darbiniekiem, kam noteikts summētais darba laiks, konkrētajās dienās darba laiku par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu decembra mēnešu normālais darba laiks, ņemot vērā pirmssvētku dienas, ir 142 darba stundas. Ja darbiniekiem, kuri strādā summēto darba laiku, decembrī normālais darba laiks mēneša ietvaros pārsniedz 142 stundas, tad pārsniegtās darba stundas uzskatāmas par virsstundu darbu un darba devējam ir pienākums veikt piemaksu 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas likmes.
Nodarbinātajiem, kas izmantos ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu laikā, kuru darba dienas ir pārceltas, piemēram, no 23. līdz 27.decembrim, nav jāstrādā dienā, kas pārcelta uz 14.decembri. Arī tiem, kam piešķirts atvaļinājums, piemēram, no 9. līdz 15.decembrim, 14.decembrī nav jāstrādā, bet darba devējam kā atvaļinājums šajā nedēļā ir jāapmaksā sešas darba dienas.
Atgādinām, ka izmaiņas attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.
 

Informāciju sagatavoja:
Aivis Vincevs,
Valsts darba inspekcijas
eksperts ārējo sakaru jautājumos,
tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,
e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv,
www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) šodien uzsāk darba aizsardzības tematisko pārbaudi transporta un uzglabāšanas nozarē, tostarp ostu uzņēmumos. Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiek pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 200 uzņēmumus visā Latvijā.

Transporta un uzglabāšanas nozarē ir pieaudzis darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits. 2011.gadā Darba inspekcija kopumā reģistrēja 199, bet 2012.gadā – jau 226 nelaimes gadījumus darbā. Būtiski palielinājās tieši smago un letālo nelaimes gadījumu skaits – smagi cietušo skaits pieauga par 11%, bet darbā bojā gājušo skaits divkāršojās un veidoja 20% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem darbā. Šogad Darba inspekcijā reģistrēti 10 smagi un 2 letāli nelaimes gadījumi darbā.

Transporta nozarē nelaimes gadījumi darbā bieži notiek arī ārvalstīs. Darba inspekcija ir saskārusies ar vairākiem gadījumiem, kad darba devēji slēpj ārvalstīs notikušus nelaimes gadījumus darbā. Atgādinām, ka neizmeklēts nelaimes gadījums darbā cietušajam liedz saņemt sociālās garantijas, un ir smags administratīvais pārkāpums.

Transporta un uzglabāšanas nozarē nodarbinātie ir pakļauti dažādiem darba vides riska faktoriem, piemēram, piespiedu darba pozai, smagumu pārvietošanai, saskarei ar ķīmiskām vielām un maisījumiem, visa ķermeņa vibrācijai, nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šie riski var novest pie saslimšanas ar arodslimībām un pasliktināt nodarbināto veselību, kas samazina viņu darba spējas.

Visbiežāk nelaimes gadījumu cēloņi ir saistīti ar nodarbināto nedrošu rīcību – nav ievērotas darba aizsardzības instrukcijas, izmantotas nedrošas darba metodes vai nodarbinātie bijuši neuzmanīgi, kas liek uzdot jautājumu par kopējo drošības kultūru uzņēmumā, drošu darbu plānošanu un darbu uzraudzību. Tomēr nereti transportlīdzekļa vadītāji nelaimes gadījumos iekļuvuši pārslodzes un garo darba stundu dēļ.

Statistika liecina, ka nelaimes gadījumi darbā galvenokārt notiek ar nodarbinātajiem, kuru darba stāžs ir līdz vienam gadam, kas liek domāt, ka jauno darbinieku apmācība par darba aizsardzību bijusi nepietiekama vai notikusi formāli. Tādēļ arī Darba inspekcijas tematiskajā pārbaudē īpaša uzmanība tiks pievērsta nodarbināto apmācībai, un tam, kā viņi apmācīti strādāt ar aprīkojumu.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) šodien uzsāk tematisko pārbaudi metālapstrādes un ar to saistītajos uzņēmumos. Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiek pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Nelaimes gadījumu darbā skaits 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, metālapstrādes nozarē kopumā palielinājās par 3%. Atsevišķās apakšnozarēs to skaits pieaudzis vēl būtiskāk. Piemēram, gatavo metālizstrādājumu ražošanā nelaimes gadījumu skaits pieaudzis par 11%, bet mehānismu un darba mašīnu ražošanā pat dubultojies. Nozarē kopumā ir palielinājies arī letālo nelaimes gadījumu skaits un veido 9% no visiem negadījumiem darbā 2012.gadā, kuru rezultātā iestājusies darbinieka nāve.

Minētajās nozarēs ir palielinājies arī arodslimību gadījumu skaits.  2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu tas pieaudzis par 50%, bet citās ar metālapstrādi saistītās nozarēs – vēl straujāk. Gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē un citu transportlīdzekļu ražošanā tas ir trīskāršojies, bet iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – pat četrkāršojies.

Veicot nelaimes gadījumu izmeklēšanu, secināts, ka metālapstrādē un tā ražošanas nozarē nelaimes gadījumu cēloņi ir darbinieku nedroša uzvedība (70% nelaimes gadījumu) un darba devēju rīcības trūkums (30% nelaimes gadījumu), tā rezultātā darba vietas nav bijušas drošas un veselībai nekaitīgas.

Apmeklējot uzņēmumus, inspektori pārbaudīs, vai darba vietas un tajās izmantotais aprīkojums ir drošs, darba devējs veicis pasākumus risku novēršanai vai samazināšanai, kā arī to, vai darbinieki zina, kā pasargāt savu veselību un ievēro noteiktās prasības, piemēram, lieto individuālos aizsardzības līdzekļus.

Fotogrāfijas par metālapstrādes un ar to saistītos uzņēmumos konstatētajiem pārkāpumiem un labās prakses piemēriem tiks publicētas Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācijas mājaslapā www.masoc.lv, bet Valsts darba inspekcijas mājaslapā www.vdi.gov.lv/lv/darba-aizsardziba/nelaimes-gadijumu-karte/ pieejami metālapstrādes nozares nelaimes gadījumu darbā apraksti.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Konkursā „Atbalsts darba aizsardzības filmu uzņemšanai” par labākām atzītas AS „Stora Enso Latvija”, Latvijas Celtnieku arodbiedrības un Latvijas Autisma apvienības idejas par darba aizsardzības filmu veidošanu. Katra organizācija filmas uzņemšanai saņems 1000 latu lielu līdzfinansējumu.

AS „Stora Enso Latvija” konkursā pieteica darba aizsardzības filmu „Droša – nedroša darba diena”. Filmas ideja ir viegli parādīt darbinieku drošas rīcības salīdzinājumu ar nedrošu rīcību, jo lielākā daļa nelaimes gadījumu, kas notiek ir saistīta ar darbinieka nedrošu rīcību.

Līdzfinansējumu filmas uzņemšanai saņems Latvijas Celtnieku arodbiedrības pieteiktā filma „Diena būvobjektā”, kuras ideja ir uzrunāt jauniešus, kas uzsākuši darba gaitas būvniecības jomā, jo tieši viņi ir tie, kas viss biežāk cieš nelaimes gadījumos.

Žūrija atbalstīja arī Latvijas Autisma apvienības pieteikto darba aizsardzības filmas „Ievads droša un veselīga darba veikšanā” uzņemšanu. Filma būs noderīga ne tikai cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem un citiem cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri meklē iespējas pilnībā vai daļēji iekļauties darba tirgū, bet arī tiem, kas šādus cilvēkus sagatavo darba tirgum un  uzņēmumiem, kuri pieņem viņus darbā.

Izvērtējot, kam tiks piešķirts atbalsts 1000 latu apmērā darba aizsardzības filmas uzņemšanai, konkursa žūrija izvērtēja iesniegtos filmu aprakstus, tajos aktualizēto problemātiku, materiāla izmantojumu augsta riska nozarē un citās nozarēs, kā arī jau pieejamo informatīvi skaidrojošo materiālu daudzumu par konkrēto problēmu.

Kopumā konkursā „Atbalsts darba aizsardzības filmu uzņemšanai” tika pieteiktas 12 filmas no 11 organizācijām.

Konkursa svarīgākie mērķi ir  atbalstīt Latvijas uzņēmumu centienus sagatavot darbiniekiem paredzētus videomateriālus par darba aizsardzības prasībām, izplatīt labākos pieejamos praktiskos padomus un apmācības materiālus par darba aizsardzību.

Valsts darba inspekcija ir Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta izsludinātā konkursa informatīvais atbalstītājs un žūrijas loceklis.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-