Pirmdiena, 2017. gada 20. februāris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                VDI_logo_first.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

  • Medijiem

Piektdien, 16.novembrī, plkst. 15.50 viesnīcā „Tallink” Rīgā, Elizabetes ielā 24, tiks apbalvoti Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras un Valsts darba inspekcijas kopīgi rīkotā darba aizsardzības Labas prakses balvas konkursa „Zelta ķivere” laureāti.

Konkurss notika Eiropas kampaņas „Novērsīsim darba vides riskus kopā” ietvaros, kurā pieteicās uzņēmumi, kas radošā un inovatīvā veidā ir iedrošinājuši vadītājus un nodarbinātos sadarboties darba aizsardzības jomā, lai kopā sakārtotu, uzlabotu vai izveidotu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Konkursa ietvaros tika saņemti 11 pieteikumi no 7 dažādiem uzņēmumiem – AS „Aldaris”; AS „Latvenergo”; SIA „Arčers”; SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”; SIA „COCA-COLA HBC LATVIA”; SIA „LEXEL FABRIKA” un „VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

            Visi uzņēmumi par saviem Labas prakses piemēriem stāstīs no plkst. 13.00, bet uzvarētāju paziņošana notiks plkst. 15.50.

            „Zelta ķiveres” pasniegšanas ceremonijas laikā klātesošie tiks informēti arī par tiem diviem Labas prakses piemēriem, kas pieteikti Labas prakses balvas konkursā Eiropas līmenī un sacentīsies ar citiem Eiropas valstu uzņēmumiem.

            Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji aicināti iepriekš pieteikt savu dalību Labas prakses piemēru  prezentēšanā un/vai balvas pasniegšanas ceremonijā pie Valsts darbs inspekcijas eksperta ārējo sakaru jautājumos Aivja Vinceva: tālr. 67021735; mob.tālr. 25484797 vai, rakstot uz e-pastu: aivis.vincevs@vdi.gov.lv.

            Konferences darba kārtība pievienota pielikumā.

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu kādā būvniecības uzņēmumā Daugavpilī, kurā no 3 stāvu ēkas jumta nokrituši divi darbinieki.

Šodien ap plkst. 11.00 Daugavpilī būvniecības objektā traumas guvuši 2 nodarbinātie – 1959. un 1984. gadā dzimuši vīrieši. Minētajā objektā darbi tika veikti uz 3 stāvu ēkas jumta, kur ticis izmantots auto pacēlājs būvmateriālu pacelšanai uz ēkas jumta. Nodarbinātie traumas guvuši, nokrītot no ēkas jumta. Cietušie nogādāti ārstniecības iestādē. Pēc sākotnējās informācijas nodarbinātie nokrituši no jumta, jo, iespējams, no jumta atdalījušās ēkas jumta margas.

Darba inspekcija nekavējoties apsekojusi būvniecības objektu un izdevusi rīkojumu par objekta darbības apturēšanu līdz pārkāpumu novēršanai. Ir uzsākta arī uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšana, kuras gaitā tiks noskaidroti nelaimes gadījuma cēloņi un tas, vai veicot darbus, nodarbinātiem bija izsniegtas un viņi izmantoja individuālās aizsardzības līdzekļus – pretkritiena drošības sistēmu un ķiveres.

Darba inspekcija atgādina, ka atrodoties augstāk par 1,5 metriem virs zemes, darbs ir īpaši bīstams. Lai pasargātu nodarbināto drošību un veselību, ir jāievēro darba aizsardzības prasības augstumā – darbiniekiem jābūt nodrošinātiem ar drošības sistēmu, kas pasargā nodarbinātos pret krišanu, kā arī nodarbinātajiem obligāti jālieto ķiveres.

Veicot darbu augstumā, darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbinātos ar atbilstošiem aizsardzības līdzekļiem. Ja darba devējs nenodrošina darbinieku veselībai un dzīvībai drošus darba apstākļus, darbiniekiem ir tiesības atteikties veikt konkrēto darbu un par darba aizsardzības prasību neievērošanu ziņot Darba inspekcijai.

Darba inspekcija būvniecības uzņēmumu tematiskajā pārbaudē secinājusi, ka darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā, ievēro 90 procenti būvniecības uzņēmumu. Katrā desmitajā būvniecības objektā nodarbinātie nebija nodrošināti ar atbilstošiem kolektīviem aizsardzības līdzekļiem, piemēram, aizsargnožogojumu vai visa ķermeņa individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, lai pasargātu nodarbinātos no krišanas.

Darba inspekcija no šī gada 1.janvāra līdz 15.oktobrim kopumā ir izmeklējusi 105 nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši būvniecības objektos. 25 gadījumos nodarbinātie guva smagas traumas, bet 7 gadījumos gūto traumu dēļ nodarbinātais gāja bojā.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Veselības un sociālās aprūpes nozarē raksturīgi daudzveidīgi darba vides riska faktori. Ķīmiskās vielas, pacientu pārvietošana, darbs piespiedu pozā, inficēšanās risks, jonizējošais starojums u.c. riska faktori ir biežāk atpazītie riska faktori. Tomēr veselības un sociālajā aprūpē arvien biežāk tiek uzsvērti arī psihoemocionālie riska faktori, kuru identificēšana un novēršana ir liels izaicinājums.

Lai pievērstu darba devēju un nodarbināto uzmanību šiem jautājumiem, pēc Vecāko darba inspektoru komitejas iniciatīvas visā Eiropā tiek organizētā kampaņa „Psihosociālie riski darbā”, kuras ietvaros Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) apsekos veselības un sociālās aprūpes nozaru uzņēmumus. Kampaņa ilgs līdz 9.novembrim.

            Latvijā veiktais pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2009-2010” liecina, ka veselības un sociālajā aprūpē laika trūkumu izjūt 53% nodarbināto, 51% nodarbināto savu darbu ir raksturojuši kā darbu ar sarežģītām, ātri mainīgām tehnoloģijām, ātru un svarīgu lēmumu pieņemšanu. Savukārt, virsstundas strādā 33% nodarbināto, bet naktīs strādā 31%. Tāpat nodarbinātie veselības aprūpē ir minējuši arī dažādu konfliktu esamību. Visbiežāk bijuši konflikti ar klientiem (48%), kā ari nesaskaņas starp vadītājiem un darbiniekiem (47%).

            Noguruši, neapmierināti darbinieki nespēj paveikt tik pat daudz kā apmierināti darbinieki, viņu darba efektivitāte ir būtiski zemāka. Šie cilvēki arī biežāk slimo gan ar sirds – asinsvadu sistēmas slimībām, gan saaukstēšanās slimībām, izmantojot slimības lapas kā vienīgo iespēju kā atpūsties. Uzņēmumos, kuros darbinieki ir pakļauti stresam, raksturīga augstāka darbinieku mainība, kas rada izmaksas darba devējiem jauna personāla atlases un jauno darbinieku apmācību veidā. Tomēr veselības un sociālajā aprūpē īpaši būtiskas ir darbinieku kļūdas, kas var nodarīt kaitējumu pacientu drošībai un veselībai. To veicina liela darba slodze, monotons darbs, skaidru prasību pret darba kvalitāti trūkums un vardarbības risks. Kopumā Latvijā veselības un sociālajā aprūpē katrs piektais nodarbinātais ir norādījis, ka viņam ir veselības traucējumi, kuru cēlonis ir darba vidē esošie kaitīgie faktori.

            Kampaņas „Psihosociālie riski darbā” apsekojumu laikā Darba inspekcijas amatpersonas aptaujās gan darba devējus, gan uzņēmumu darbiniekus, lai iegūtu vispusīgu informāciju, precīzāk identificētu iespējamās psihosociālās darba vides problēmas un meklētu efektīvākus risinājumus.

            Darba inspekcijas mājas lapā (www.vdi.gov.lv) un Zviedrijas Darba vides pārvaldes mājas lapā (www.av.se/SLIC2012) ir pieejama informācija un dažāda veida atbalsta materiāli par psihosociālajiem darba vides riskiem, to novērtēšanu un darba aizsardzības pasākumiem šo risku novēršanai vai mazināšanai.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) lauksaimniecības un būvniecības uzņēmumu tematiskās pārbaudes laikā secinājusi, ka situācija darba aizsardzībā lauksaimniecības uzņēmumos ir sliktāka nekā būvniecības uzņēmumos. Tas tiek skaidrots ar to, ka šāda veida preventīvā pārbaude lauksaimniecības nozarē notika tikai otro gadu, kamēr būvobjekti pārbaudīti jau piekto gadu. Veicot tematiskās pārbaudes kādas nozares uzņēmumos, ir iespējams uzlabot darba aizsardzības situāciju visā nozarē.

Darba inspekcija kopumā apsekojusi 219 uzņēmumus, no kuriem 138 darbojas lauksaimniecības nozarē, bet 81 – būvniecības nozarē. Kopumā inspektori piemēroja 24 administratīvos sodus, kuros konstatēts 101 pārkāpums. Lauksaimniecības uzņēmumiem piemēroti 18, bet būvniecības uzņēmumiem – 6 administratīvie sodi. Par darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu 152 lauksaimniecības un būvniecības nozaru uzņēmumiem izsniegti rīkojumi 749 pārkāpumu novēršanai tātad katrā uzņēmumā, kas neievēro darba aizsardzības prasības, atklāti vidēji 5 pārkāpumi.

            Papildus tam Darba inspekcija izsniegusi 6 brīdinājumus (5 būvniecības un 1 lauksaimniecības uzņēmumam) par objekta darbības apturēšanu, jo darbs tajos varēja apdraudēt nodarbināto drošību un veselību.

            Darba inspekcija secinājusi, ka 51% apsekoto lauksaimniecības uzņēmumu nodarbinātie netiek nosūtīti uz obligātajām veselības pārbaudēm. Lai gan pārbaužu laikā darba vidē iespējams konstatēt fizikālos darba vides riska faktorus (troksnis, vibrācija), 85 % uzņēmumu nav veikuši mērījumus šo riska faktoru pakāpes noteikšanai. Vairākos lauksaimniecības uzņēmumos nav pievērsta pietiekama uzmanība darba aizsardzības jautājumu sakārtošanai, kā arī darba aizsardzības sistēmas izveidei. Secināts, ka uzņēmumos ir formāli sakārtota dokumentācija, nav savlaicīgi veikti tādi būtiski darba aizsardzības pasākumi kā darba vides risku novērtēšana un pārskatīšana, atkārtotā instruktāža un apmācība, kā arī periodiskās obligātās veselības pārbaudes.

            Būvniecības uzņēmumos kopējā situācija darba aizsardzībā ir apmierinoša, kas skaidrojams ar to, ka šajā gadā Darba inspekcija jau bija veikusi tematisko kampaņu būvobjektos. Darbinieki, veicot darbu, lieto individuālos aizsardzības līdzekļus, viņi ir informēti par darba vidē esošajiem riskiem. Īpaša uzmanība tematiskās pārbaudes ietvaros tika pievērsta darbam tranšejās.  Salīdzinājumā ar iepriekšējo tematisko pārbaudi, kas notika šā gada maijā, šajā reizē mazāk būvobjektos tika konstatēta nedrošu tranšeju nenostiprināšana.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) ir uzsākusi slēpta nelaimes gadījuma izmeklēšanu būvniecības uzņēmumā.

Darba inspekcijas amatpersonām, veicot pārbaudi kādā Jūrmalā esošā būvobjektā, radušās aizdomas par iespējami slēptu nelaimes gadījumu. Veicot pastiprinātu pārbaudi, apstiprinājies, ka šī gada 4. jūlijā šajā būvobjektā 48 gadus vecam vīrietim uzkritusi ķieģeļu siena. Ārstniecības iestāde pēc Darba inspekcijas pieprasījuma atzinusi, ka darbinieka veselībai nodarīti smagi bojājumi. Vīrietim konstatēts kreisās kājas apakšstilba abu kaulu lūzums. Cietušajam veiktas divas jau operācijas.

Darba inspekcija no darba devēja līdz šim nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu. Tāpat darba devējs pārbaudes laikā nav ieradies sniegt paskaidrojumus par nelaimes gadījuma apstākļiem. Iespējams, darba devēja nolūks bija slēpt notikušo nelaimes gadījumu. Par darba devēja vēlmi slēpt notikušo nelaimes gadījumu darbā Darba inspekcijai nav ziņojis arī cietušais vīrietis.

Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar normatīviem aktiem par smagiem, iespējami smagiem un letāliem nelaimes gadījumiem darba devējam nekavējoties jāpaziņo Darba inspekcijai, kas veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

Darba inspekcija atgādina, ka sociālās garantijas cietušais darba ņēmējs saņem tikai tad, ja par nelaimes gadījumu informēta Darba inspekcija un ir reģistrēts nelaimes gadījuma akts. Nereti darba devēji lūdz darba vietā cietušos darbiniekus informēt medicīnas personālu, ka traumas gūtas sadzīves ceļā. Darba inspekcija aicina nodarbinātos tomēr apzināties, ka nelaimes gadījuma noformēšana kā sadzīves trauma liedz viņiem saņemt sociālās garantijas (ārstniecības izdevumu apmaksa, rehabilitācija utt.). Darba inspekcijas praksē ir vairāki gadījumi, kad nodarbinātie nav saņēmuši darba devēju solīto atbalstu ārstēšanās izdevumu kompensēšanā, līdz ar to cietušajiem darbiniekiem visas izmaksas jāsedz pašiem. Gadījumā, ja kāda no pusēm vēlas slēpt notikušu nelaimes gadījumu darba vietā, Darba inspekcija aicina par to ziņot.

            Darba inspekcija atgādina, ka par nelaimes gadījumu darba vietā slēpšanu, ja nodarbinātais guvis smagus veselības traucējumus vai iestājusies viņa nāve, darba devējam var tikt piemērots administratīvais sods – fiziskajai personai vai amatpersonai no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskajai personai no 1500 līdz 3000 latiem.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

Eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) 2012. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu divkārt vairāk uzņēmumos atklājusi atkārtoto nereģistrēto nodarbinātību. Šogad astoņos mēnešos atkārtotā nereģistrētā nodarbinātība atklāta 28 uzņēmumos, pērn – tikai 14 uzņēmumos.

2012. gadā astoņos mēnešos Darba inspekcija kopumā atklājusi 2010 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir par 14 procentiem vairāk nekā šajā pašā laikā pērn, kad Darba inspekcija atklāja 1751 nereģistrēti nodarbinātu personu.

Darba inspekcija secinājusi, ka vienā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti arvien vairāk darbinieku. Šogad ēnstrādnieki konstatēti 547 uzņēmumos, pērn šajā pašā laikā – 529 uzņēmumos. Tātad pērn vidēji vienā uzņēmumā tika nodarbināti trīs darbinieki bez rakstveida darba līguma, bet šogad četri ēnstrādnieki.

Pieaugot ēnstrādnieku un atkārtotās nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitam, par 55 procentiem pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms. Astoņos mēnešos darba devējiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 724 972, bet pērn šajā pašā laika periodā – Ls 466 005. Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000, bet, pieļaujot šādu pārkāpumu atkārtoti, tiek piemērots  administratīvais sods no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

Vairums atkārtoti administratīvi sodīto darba devēju sākotnēji piemēroto administratīvo sodu par nereģistrēto nodarbinātību pārsūdzējuši Darba inspekcijas direktoram un pēc tam arī Administratīvajā tiesā, tā novilcinot soda izpildi. Taču neskatoties uz reiz jau atklāto nereģistrēto nodarbinātību un piemēroto administratīvo sodu, darba devēji arī pēc tam turpinājuši strādājošos nodarbināt bez rakstveida darba līguma. Šādi darba devēji visbiežāk pieļauj arī cita veida pārkāpumus darba tiesību vai darba aizsardzības jautājumos, piemēram, neizmaksā darba algas, nenodrošina darbiniekiem atvaļinājumus un slēpj notikušos nelaimes gadījumus darbā.

Darba inspekcija atgādina, ka neslēdzot rakstveida darba līgumu, darbinieks zaudē sociālās garantijas, piemēram, tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, apmaksātu darba nespējas lapu, kā arī riskē nesaņemt darba algu.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) šī gada martā uzsāka darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju pārbaudes. To mērķis ir pārliecināties, vai tādi pakalpojumi kā darba vides risku novērtēšana un darba aizsardzību pasākumu plāna izstrāde tiek veikta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un atbilst reālajai situācijai.

Līdz šī gada 20. augustam Darba inspekcija ir konstatējusi aptuveni 20 pārkāpumus, kas visbiežāk ir saistīti ar nepietiekamu speciālistu kvalifikāciju (nepietiekamu izglītības līmeni fizisku personu gadījumā) vai pakalpojumu sniegšanu bez kompetentās institūcijas statusa iegūšanas (juridisku personu gadījumā). Piemēram, uzņēmums, kas sniedz skaistumkopšanas, grāmatvedības vai juridiskos pakalpojumus, sniedz arī pakalpojumus darba aizsardzības jomā.

            Darba inspekcija atgādina, ka mājas lapā www.vdi.gov.lv regulāri tiek atjaunota informācija par pakalpojumu sniedzējiem, kas ir administratīvi sodīti par normatīvajiem aktiem neatbilstoša pakalpojuma sniegšanu. Šī informācija ļauj darba devējiem izvērtēt potenciālo sadarbības partneri pirms sadarbības uzsākšanas.

            Darba inspekcija aicina darba devējus, kuri ir izmantojuši kompetento institūciju vai speciālistu pakalpojumus un uzskata, ka saņemtais pakalpojums ir bijis formāls vai neatbilstošs normatīvo aktu prasībām, vai bijis nepraktisks un nesatur konkrētus ieteikumiem, rakstīt uz e-pastu – nekvalitativs@vdi.gov.lv. Inspekcijas pārstāvji veiks uzņēmuma apsekojumu, izvērtējot sniegtā pakalpojuma kvalitāti.

            Darba inspekcija arvien biežāk konstatē, ka pakalpojums ir sniegts formāli, bet izstrādātā dokumentācija satur trūkumus – piemēram, nav identificēti tādi būtiski darba vides riska faktori, kuru dēļ nodarbinātie ir cietuši vai var ciest nelaimes gadījumā, veicot savus darba pienākumus. Kā šādu piemēru iespējams minēt būvobjektu, kur nodarbinātie veic darbu tranšejās, bet nogrūšanas un apbēršanas risks vispār nav identificēts. Nereti ieteiktie pasākumi ir formāli un nenovērš nelaimes gadījumus, kā arī neļauj darba devējiem precīzi saprast, kas uzņēmumā jāveic. Piemēram, norādīts vispārīgs ieteikums „Izvietot visas nepieciešamās drošības zīmes”, bet darba devējam nav ne zināšanu, ne pieredzes, lai viņš pats spētu izlemt, kuras zīmes ir jāizvieto.

 

Sodīto darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju sarakstu skatīt šeit.

 

 

             

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) atgādina, ka līdz 7. septembrim uzņēmumi var pieteikties Labas prakses balvas konkursam darba aizsardzībā „Zelta ķivere”.

Konkurss notiek Eiropas kampaņas „Novērsīsim darba vides riskus kopā” ietvaros, tāpēc uzmanības centrā būs uzņēmumi un organizācijas, kuri vissekmīgāk ir iedrošinājuši vadītājus un nodarbinātos sadarboties darba aizsardzības jomā, lai kopā sakārtotu, uzlabotu vai izveidotu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Eiropas Labas prakses balvas konkurss notiek divās kārtās. Vispirms piemēru izvērtēšana notiek valsts līmenī, pēc tam Eiropā tiek noteikti uzvarētāji divās kategorijās, atkarībā no uzņēmumā nodarbināto cilvēku skaita – uzņēmumi, kuros nodarbināti mazāk par 100 darbiniekiem, kā arī uzņēmumi, kuros strādā 100 un vairāk darbinieku.

            Labas prakses balvas mērķis ir atbalstīt un popularizēt kampaņu kopumā un Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības nedēļu, parādīt drošības un veselības aizsardzības paraugprakses ievērošanas priekšrocības un izplatīt labākos pieejamos praktiskos padomus.

            „Zelta ķivere” tiks piešķirts uzņēmumiem, kuros ir patiesa un efektīva vadītāju vadība un darba ņēmēju līdzdalība, kas atbilst kampaņas vadmotīvam „Novērsīsim darba vides riskus kopā”; efektīva nodarbināto un viņu pārstāvju līdzdalība, pilnīgs augstākā līmeņa vadības atbalsts, reāli un parādāmi uzlabojumi darba aizsardzības jomā utt.

            Žūrijas sastāvā Latvijā būs Valsts darba inspekcijas, Labklājības ministrijas, Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāvji. Labas prakses balva „Zelta ķivere” šogad norisinās jau astoto reizi.

                       

            Lai saņemtu vairāk informācijas par Labās prakses balvu un pieteiktos konkursam, lūdzam sazināties ar Aivis Vincevu pa e-pastu aivis.vincevs@vdi.gov.lv, vai mob.tālr. 25484797.

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) uzsāk lauksaimniecības un būvniecības uzņēmumu tematisko pārbaudi. Lauksaimniecība un būvniecība ir augsta riska nozares, kurās notiek liels skaits nelaimes gadījumu darbā.

Lauksaimniecībā 2012. gada pirmajā pusgadā nelaimes gadījumos darbā cietuši 18 darbinieki, tai skaitā 4 nodarbinātie guvuši smagas traumas. Pērn visa gada laikā šajā nozarē noticis 31 nelaimes gadījums, tostarp 1 nodarbinātais gāja bojā, bet 6 guva smagas traumas. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba aizsardzības noteikumu vai instrukciju neievērošana, neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība.

            Lai gan šā gada pavasarī Darba inspekcija preventīvi pārbaudīja 216 būvobjektus un tur strādājošos 362 apakšuzņēmumus, būvniecības nozarē 2012. gada pirmajā pusgadā smago nelaimes gadījumu skaits joprojām ir ļoti augsts un, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 47%. Uz šo brīdi izmeklēti trīs letāli nelaimes gadījumi. Biežākie nelaimes gadījumu cēloņi ir nedrošs darbs augstumā un darbs nenostiprinātās tranšejās.          

Darba inspekcijas inspektori lauksaimniecības uzņēmumu pārbaudē galveno uzmanību veltīs darba vides risku novērtējumiem un atbilstošiem darba aizsardzības pasākumiem risku novēršanai. Inspektori īpaši pārbaudīs darbinieku apmācības un instruktāžu veikšanu, un kā tiek ievērotas darba aizsardzības prasības darba vietās, kā arī individuālo aizsardzības līdzekļu un drošības zīmju lietošanu.

Būvniecības objektos pastiprināti tiks kontrolēts darbs augstumā, novērtējot darba drošību,  individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī sastatņu drošību. Papildus uzmanību Darba inspekcija pievērsīs darbiem tranšejās, novērtējot, vai to sienas ir nostiprinātas tā, lai neradītu nogruvuma risku.

Darba inspekcija konstatējusi, ka par efektīvāko pārkāpuma novēršanas līdzekli uzskatāma darbu apturēšana, tādēļ, konstatējot būtiskus darba aizsardzības pārkāpumus būvobjektā, papildus soda sankcijām tiks apturēti nodarbināto drošībai un veselībai bīstamie darbi.

Darba inspekcija aicina visus nozarēs iesaistītos uzņēmējus negaidīt Darba inspekcijas vizīti, bet darba aizsardzības jautājumus sakārtot pašiem. Tas ievērojami samazinās nelaimes gadījumu risku un arī valsts iestāžu pārbaudes nesagādās nepatīkamas procedūras.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Iestājoties karstiem laika apstākļiem, Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) atgādina, ka darba devējam darba telpās ir jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats.

            Darba inspekcija aicina darba devējus karstā laikā rūpēties par veselībai nekaitīgu darba vidi, nodrošinot atbilstošu gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu un gaisa kustības ātrumu, atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai. Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi.

Visbiežāk par karstumu darba vietā sūdzas birojā strādājošie, kuriem darba devējs nav nodrošinājis atbilstošus darba apstākļus. Darba inspekcija, konstatējot normatīvajiem aktiem neatbilstošu gaisa temperatūru darba telpās, ir tiesīga izdot rīkojumu par pārkāpumu, lai darba devējs nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus, piemēram, apgādātu darba kabinetu ar ventilatoru. Strādājot karstās darba telpās, nodarbinātie zaudē darba spējas, nespējot pilnvērtīgi veikt viņiem uzticētos darba pienākumus. Savukārt darba telpās, kurās tiek lietoti kondicionieri, svarīgi ir nepieļaut ilgstošu auksta gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu vai arī ļoti strauju organisma atdzišanu. Pretējā gadījumā darbiniekiem var rasties veselības traucējumi.

            Darba devējiem ir jāveic īpaši pasākumi, lai samazinātu risku darbiniekiem, kuri vasaras periodā strādā atklātā saulē, piemēram, ceļu remontstrādniekiem, lauksaimniekiem, celtniekiem un citu profesiju pārstāvjiem. Piemēram, nodarbinātajiem var noteikt darba pārtraukumus karstākajā dienas laikā vai pārcelt darba stundas uz vēsāko diennakts laiku (rītos, vakaros). Iespēju robežās darba devējs nodrošina ar atbilstošām atpūtas telpām, kurās iespējams atvēsināties, kā arī sniedz iespēju nodarbinātajiem izmantot dušu un saņemt dzeramo ūdeni. Nodarbinātajiem jāstrādā darba apģērbā, kas ir gaišos toņos un izgatavots no dabīga auduma, piemēram, lina vai kokvilnas, un jālieto galvassegas.

            Darba inspekcija atgādina, ka pašlaik ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu tiek realizēts projekts „Inspekcijas informatīvās sistēmas pilnveidošana un e-pakalpojumu ieviešana”, kas turpmāk ļaus gan darbiniekiem, gan darba devējiem operatīvi sazināties ar inspekciju un novērst problēmsituācijas.

            „Projekta realizācija ļaus gan privātpersonām, gan juridiskajām personām piekļūt mūsu pakalpojumiem tiešsaistē, tādejādi padarot mūsu pakalpojumus daudz ērtākus un pieejamākus mūsu klientiem. Pakalpojumu elektronizācija darba ņēmējiem ļaus operatīvāk ziņot par nepiemērotiem darba apstākļiem nepastarpināti tiešsaistē, kas paātrinās savstarpējo komunikāciju un ļaus ātrāk novērst problēmsituācijas. Paredzam, ka e-pakalpojumi veicinās iesniegumu skaita pieaugumu un mudinās darba devējus pievērst lielāku uzmanību kvalitatīvas darba vides nodrošināšanai,” skaidro Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

            Projekta ietvaros tiks elektronizēti 16 Darba inspekcijas sniegtie pakalpojumi, tādējādi gādājot par klientu ērtībām, kā arī samazinot Darba inspekcijas patērētos laika resursus uz vienu pakalpojumu un veicinot informācijas apmaiņu ar sadarbības partneriem. Plānots, ka Darba inspekcijas e-pakalpojumi pilnībā sāks funkcionēt 2013. gada sākumā.

            Prasības darba telpu mikroklimatam atkarībā no fiziskās slodzes noteiktas Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumos Nr.359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās”.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-