Otrdiena, 2017. gada 22. augusts
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) 2012. gada pirmajā pusgadā atklājusi 1575 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir par 27 procentiem vairāk nekā 2011. gada pirmajā pusgadā, kad Darba inspekcija atklāja 1245 nereģistrētus darbiniekus.

Arvien vairāk cilvēku bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti individuālo pakalpojumu sniedzēju jomā (frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi, ķīmiskās tīrītavas, apavu remonts utt.). Šī gada pirmajā pusgadā tajā atklāti 298 ēnstrādnieki, būvniecībā atklāti 254, bet uzglabāšanas un transporta palīgdarbos (loģistika) atklāti 224 bez rakstveida darba līguma nodarbināto.

Pieaudzis arī uzņēmumu skaits, kuros cilvēki tiek nodarbināti, neslēdzot rakstveida darba līgumu. Šogad par darba līguma nenoslēgšanu tika piemērots 421 administratīvais sods, pērn – 383. Palielinoties ēnstrādnieku skaitam un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, par 70 procentiem pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. 2012. gada pirmajos sešos mēnešos piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 578 095 (pērn šajā pašā laika periodā Ls 341 635). Administratīvo soda summas pieaugums galvenokārt skaidrojams ar atkārtotas nelegālās nodarbinātības gadījumiem.

Konstatēto pārkāpumu statistika pieaugusi, jo Darba inspekcija būtiski pilnveidojusi savas darba metodes nereģistrētās nodarbinātības atklāšanā. Tāpat arī ir pozitīva tendence, ka sabiedrība arvien biežāk informē Darba inspekciju par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma.

Lai nodrošinātu iespēju operatīvi un ērti paziņot Darba inspekcijai par nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, izveidota e-pasta adrese nelegals@vdi.gov.lv, kā arī iespēja ziņot tiešsaistē Darba inspekcijas interneta mājas lapā www.vdi.gov.lv. Par nereģistrētās nodarbinātības faktu iespējams ziņot arī uz anonīmo uzticības tālruni 67312176.

Darba inspekcija atgādina, ka pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000. Par gada laikā atklātu atkārtotu pārkāpumu var tikt piemērots administratīvo sods no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija), apkopojot tematiskās pārbaudes rezultātus būvniecības nozarē, nolēmusi turpināt pastiprināti pārbaudīt darbu veikšanu tranšejās, pārliecinoties, vai to sienas ir nostiprinātas tā, lai neradītu nogruvuma risku. Tranšeju sienu nogrūšanas rezultātā visbiežāk tiek laupīta nodarbinātā dzīvība, turklāt  būvniecības pārbaudes laikā nedrošs darbs tranšejās bija viens no biežāk konstatētajiem pārkāpumiem. Šādos gadījumos Darba inspekcija arī turpmāk apturēs darbu objektā, jo būvniecības nozarē pieaug smago un letālo nelaimes gadījumu skaits. Tā, piemēram, 20. jūnijā Aknīstē, veicot kanalizācijas montāžas darbus gandrīz 3,5 metrus dziļā tranšejā, zemes nogruvuma rezultātā gāja bojā 41 gadu vecs vīrietis.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: „Būvniecība ir joma, kuru Darba inspekcija pastiprināti kontrolē katru gadu jau vairāku gadu garumā. Pirms tematiskajām pārbaudēm uzņēmējiem tiek nosūtīta informācija ar aktuālākajiem jautājumiem darba aizsardzībā, kā arī nelaimes gadījumu darbā cēloņi, īpaši akcentējot riskus, strādājot augstumā un tranšejās. Tomēr joprojām apziņa un spēja ievērot nodarbināto dzīvībai svarīgās normas bieži atnāk tikai pēc Darba inspekcijas inspektoru apmeklējuma. Ņemot vērā letālo nelaimes gadījumu statistiku būvniecības nozarē, Darba inspekcija objektos, kuri bīstamības dēļ tiks apturēti, uzņēmējiem piemēros arī bargas soda sankcijas. Arī šajā tematiskajā pārbaudē kādam uzņēmumam tika piemērots 1200 latu liels administratīvais sods par rupjiem darba aizsardzības prasību pārkāpumiem.”

Būvobjektu tematiskajā pārbaudē jūnijā tika apsekoti 216 dažāda lieluma būvobjekti, kopumā pārbaudot 301 apakšuzņēmēju. Par darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu 132 uzņēmumiem tika izsniegti rīkojumi konstatēto pārkāpumu novēršanai. Par pieļautajiem pārkāpumiem, kas radīja strādājošo veselības un dzīvības apdraudējumu, būvfirmām tika piemēroti 39 administratīvie sodi, 5 objekti tika apturēti, bet 6 gadījumos izdots brīdinājums par objekta apturēšanu.

            Būvobjektos joprojām aktuāla ir nereģistrētā nodarbinātība, jo pārbaudes laikā tika atklātas 60 nereģistrēti nodarbinātās personas. Kopumā apsekojumu dati liecina, ka uzņēmumos, kuros netiek ievērotas viena veida normatīvo aktu prasības (piemēram, par darba tiesiskajām attiecībām), netiek ievērotas arī citu normatīvo aktu prasības (piemēram, par darba aizsardzību). Tādējādi nodarbinātie bez darba līguma ir pakļauti paaugstinātam riskam ciest nelaimes gadījumos, jo darba vide ir nedroša, nav nodrošināti drošam darbam nepieciešamie materiāli, piemēram, individuālie aizsardzības līdzekļi. Tajā pašā laikā, strādājot bez rakstveida darba līguma, nodarbinātajiem tiek liegtas iespējas arī saņemt sociālās garantijas.

            Lai informētu sabiedrību par biežākajiem būvniecības objektos novērotajiem pārkāpumiem, kas ļauj gan darba devējiem, gan nodarbinātajiem izvērtēt, vai viņu būvobjektos nav līdzīgas problēmas, fotogrāfijas par konstatētajiem pārkāpumiem būvobjektos tika publicētas portālā www.building.lv.

 

 

 

 

Pēc tematiskās pārbaudes darba aizsardzības speciālistiem sadarbībā ar SIA PERI 27. jūnijā tika organizēts apmācības seminārs „Aktualitātes būvniecībā – kā novērst nelaimes gadījumus darbā?”, kura ietvaros SIA „PERI” sastatņu montāžas brigāde nodemonstrēja sastatņu konstrukcijas montāžu, parādot, kā sastatnes iespējams samontēt ātri un droši.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) šodien kādam darba devējam piemērojusi 400 latu lielu naudas sodu par pirmās palīdzības nesniegšanu nelaimes gadījumā darbā cietušam darbiniekam.

Veicot metināšanas darbus no pārvietojamā portāla, darbinieks nokrita un guva smagas traumas. Darba devējs pēc notikušā nelaimes gadījuma cietušajam vīrietim nenodrošināja pirmo palīdzību, bet nogādāja viņu mājās.

Kā izriet no nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem, cietušā darbinieka kolēģis aizvedis viņu mājās un pateicis, lai divas dienas paguļ, bet pēc tam dodas atpakaļ uz darbu. Vēlāk vīrieša ģimenes locekļi pamanīja, ka cietušajam vīrietim ir lauzta roka. Tikai tad izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas cietušo nogādāja slimnīcā.

Darba inspekcija norāda, izdarītais pārkāpums nodarījis reālu ļaunumu darbiniekam, jo viņam savlaicīgi netika sniegta pirmā palīdzība. Darba devējs ar savu rīcību faktiski centies noslēpt nelaimes gadījuma faktiskos cēloņus.

Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar normatīviem aktiem, nelaimes gadījumā darbā cietušam darbiniekiem darba devējam nekavējoties jānodrošina pirmā palīdzība, kā arī par smagiem, iespējami smagiem un letāliem nelaimes gadījumiem nekavējoties jāpaziņo Darba inspekcijai, kas veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

Darba inspekcija atgādina, ka sociālās garantijas cietušais darba ņēmējs saņem tikai tad, ja par nelaimes gadījumu informēta Darba inspekcija un ir reģistrēts nelaimes gadījuma akts. Nereti darba devēji lūdz darba vietā cietušos darbiniekus informēt medicīnas personālu, ka traumas gūtas sadzīves ceļā. Darba inspekcija aicina nodarbinātos apzināties, ka nelaimes gadījuma noformēšana kā sadzīves trauma liedz viņiem saņemt sociālās garantijas (ārstniecības izdevumu apmaksa, rehabilitācija utt.). Darba inspekcijas praksē ir vairāki gadījumi, kad nodarbinātie nav saņēmuši darba devēju solīto atbalstu ārstēšanās izdevumu kompensēšanā, līdz ar to cietušajiem darbiniekiem visas izmaksas jāsedz pašiem. Gadījumā, ja kāda no pusēm vēlas slēpt notikušu nelaimes gadījumu darba vietā, Darba inspekcija aicina par to ziņot.

Darba inspekcija šogad jau ir piemērojusi 20 administratīvos sodus par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai tā slēpšanu.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) šī gada pirmajos 5 mēnešos, salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2011. gadā, atklājusi par 10 procentiem vairāk ēnstrādnieku. Šogad atklāti 1127 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie, savukārt pērn to bijis 1011, liecina Darba inspekcijas operatīvie dati.

Pieaudzis arī uzņēmumu skaits, kuros cilvēki tiek nodarbināti, neslēdzot rakstveida darba līgumu. Šogad par darba līguma nenoslēgšanu tika piemēroti 342 administratīvie sodi, pērn – 289. Palielinoties ēnstrādnieku skaitam un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, par 74 procentiem pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. 2012. gada 5 mēnešos piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 432 643 (pērn šajā pašā laika periodā Ls 249 275).

Vienlaikus Darba inspekcijā šogad pieaudzis no darbiniekiem saņemto iesniegums skaits par pārkāpumiem darba līgumu noslēgšanā vai par tā nenoslēgšanu. Pērn 5 mēnešos Darba inspekcija saņēmusi 321 sūdzību nenoslēgtu darba līgumu, savukārt šī gada 5 mēnešos –332 sūdzības.

Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: „Joprojām uzņēmumi vēlas ietaupīt, neslēdzot darba līgumus vai tos nelikumīgi aizstājot ar cita veida līgumiem, kur darbinieks zaudē virkni sociālo garantiju, bet valsts – nodokļus. Darba inspekcija izsaka pateicību visiem, kas ziņojuši par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma. Pieaugošais ziņojumu skaits no sabiedrības ir labs signāls, ka tai nav vienaldzīga valsts ekonomika un ar to saistītā sabiedrības labklājība. Gribētos arī no uzņēmēju puses, kas atrodas pelēkajā sektorā, sagaidīt ilgtermiņa domāšanu, kas vērsta uz pievilcīgāku darba apstākļu radīšanu darbiniekiem. Ne bez viņu līdzdalības ir notikusi arī darbaspēka aizplūšana no Latvijas, jo ne tikai ilgstošie bezdarbnieki, bet arī darbinieki, kas saskārušies ar Latvijas uzņēmumu nelikumībām, izvēlas meklēt darba iespējas ārpus valsts.”

Lai nodrošinātu iespēju operatīvi un ērti paziņot Darba inspekcijai par nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, izveidota e-pasta adrese nelegals@vdi.gov.lv, kā arī iespēja ziņot tiešsaistē Darba inspekcijas interneta mājas lapā www.vdi.gov.lv. Par nereģistrētās nodarbinātības faktu iespējams ziņot arī uz anonīmo uzticības tālruni 67312176.

Darba inspekcija atgādina, ka neslēdzot rakstveida darba līgumu, darbinieks zaudē sociālās garantijas, piemēram, tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, apmaksātu darba nespējas lapu, kā arī riskē nesaņemt darba algu.

Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000. Konstatējot, ka uzņēmumā bez rakstveida darba līguma gada laikā atkārtoti ir nodarbināti cilvēki, Darba inspekcija var piemērot administratīvo sodu no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Vasaras brīvlaikā, kas sāksies šonedēļ, aktuāla tēma ir jauniešu nodarbināšana. Valsts darba inspekcija atgādina, kas jāievēro, nodarbinot nepilngadīgas personas.

            Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) aicina vecākus izvērtēt, kādos darbos plānots nodarbināt nepilngadīgas personas. Darba devējam ir pienākums pirms rakstveida darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā.

2011. gadā notika divi nelaimes gadījumā darbā ar nepilngadīgām personām, abi bija nesmagi. Savukārt 2010. gadā viens pusaudzis darba vietā gāja bojā, bet otrs guva nesmagus veselības traucējumus.

            Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates. Personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ik gadu jāveic obligātā medicīniskā apskate.

            Vasaras sezonā pieaug saņemto iesniegumu skaits no nepilngadīgām personām par viņu darba tiesību neievērošanu. Sūdzības pārsvarā ir par neizmaksātu darba algu vai neievērotu darba laiku. Visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti, nodarbinot nepilngadīgas personas klientu apkalpošanas sfērā.

            Darba inspekcija 2011. gadā konstatējusi, ka bez rakstveidā noslēgta darba līguma 28 uzņēmumos nodarbināti 35 bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Gadu iepriekš bez rakstveidā noslēgta darba līguma 12 uzņēmumos nodarbināti 29 bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem.

            Darba inspekcija atgādina – ja nelaimes gadījumā darbā ciešs persona, ar kuru nav noslēgts rakstveida darba līgums, tiek liegtas valsts nodrošinātās sociālās garantijas. Tādēļ Darba inspekcija aicina vecākus nepieļaut bērnu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma.

            Darba inspekcija norāda, ka Alkoholisko dzērienu aprites likuma 13. pants aizliedz iesaistīt alkoholisko dzērienu apritē personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Tātad nepilngadīga persona nevar strādāt, piemēram, par bārmeni vai oficiantu. Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, aizliegts nodarbināt nakts laikā.

            Nepilngadīgām personām minimālā stundas tarifa likme ir 1,360 latu. Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa.

 

 

 

            Bērnus* nedrīkst nodarbināt ilgāk par divām stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā. Ja darbs tiek veikts laikā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks, bērnus nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā.

            Pusaudžus** nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā. Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, papildus darbam turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību vai profesionālo izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek nodarbinātas pie vairākiem darba devējiem, darba laiks summējams.

            Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka 2002. gada 8. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 10 „Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumus, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību, nosaka 2002. gada 28. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 206 „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību”.

             Darba inspekcija norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34. pants nosaka, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina apstākļi, ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais.

 

* Bērns Darba likuma izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību.

** Pusaudzis Darba likuma izpratnē ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu Darba likuma 37. panta pirmās daļas izpratnē.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv,

www.osha.lv

Godinot tos darba devējus, kuru darbības politika un pakalpojumi ir draudzīgi bērniem un ģimenēm, Ilgstpējas indeksa 2012 noslēguma pasākumā šodien, 25. maijā, labklājības ministre Ilze Viņķele pasniedza apliecības par Ģimenei draudzīga komersanta statusu.

Šogad Ģimenei draudzīga komersanta statusu saņēma 11 uzņēmumi: AS „Latvenergo”, SIA „Grifs AG”, SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”, SIA “VTU Valmiera”, Ceļu satiksmes drošības direkcija, SIA “Neste Latvija”, VAS “Starptautiskā lidosta "Rīga””, AS “SEB banka”, SIA “Rimi Latvia”, „Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle, AS „Swedbank”.

 

Labklājības ministre Ilze Viņķele uzsver: „Šogad Ģimenei draudzīga komersanta statusa piešķiršana svin pirmo nozīmīgo jubileju – to piešķir jau piekto reizi. Neesmu pārsteigta, ka statusa saņēmēju vidū dominē tieši skandināvu uzņēmumu pārstāvniecības Latvijā. Šīs valstis tradicionāli ir īpaši domājušas par to, kā padarīt maksimāli ērtu dzīvi ģimenēm ar bērniem, un arī apkārtējo vidi veidot tādu, kurā labi jūtas ikviena vecuma iedzīvotājs. Mums ir uz ko tiekties, un mans novēlējums ir, lai ar katru gadu pieaug gan to darba devēju skaits, kam tiek piešķirts šis statuss, gan darbinieku skaits, kuriem nepieciešams elastīgs darba laiks ģimenes pieauguma dēļ.”

 

Atlasītie uzņēmumi saņēma īpašu apliecību un uzlīmi, kas apstiprina, ka šajā uzņēmumā  īsteno ģimenei draudzīgu politiku. Uzņēmēji ieguvuši tiesības Ģimenei draudzīga komersanta statusa logotipu gadu izmantot savā interneta vietnē, plašsaziņas līdzekļos un darba sludinājumos.

 

Uzņēmumus, kuri ieguvuši Ģimenei draudzīga komersanta statusu, apzināja un izvērtēja sadarbībā ar Ilgtspējas indeksu, kopīgi izstrādājot un indeksa aptaujas anketā integrējot atbilstošus kritērijus par ģimenei draudzīgas politikas īstenošanu uzņēmumā. Statusu LM piešķir uzņēmumiem, kas īsteno ģimenei draudzīgu politiku gan savā komercsabiedrībā, gan plašākas sabiedrības kontekstā, piemēram, sniedzot pakalpojumus un nodrošinot atbilstošu vidi.

 

Viens no kritērijiem statusa piešķiršanai ir uzņēmuma orientācija uz efektīvu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, piemēram, nodrošinot attālinātā darba iespējas, elastīgu darba laiku. Tāpat vērtē arī nodarbināto veselības aizsardzību darba vietā, uz klientu orientētu pakalpojumu sniegšanu, atbalsta nodrošināšanu bērniem un ģimenēm veltītiem pasākumiem, iesaistīšanos labdarībā. Vērtē arī uzņēmuma telpu un aprīkojuma atbilstību bērna vajadzībām. Ne mazāk būtiskas ir rūpes par klientiem. Tās veicina lojalitāti uzņēmumam, kā arī sekmē tā reputāciju, īpaši starptautiskajos tirgos.

 

Atgādinām, ka 2011. gadā Ģimenei draudzīga komersanta statusu saņēma 12 uzņēmumi. Pirmoreiz konkurss „Ģimenei draudzīgs komersants” norisinājās 2007. gadā. Īstenojot ES politiku par darba un ģimenes dzīves apvienošanu, to aizsāka Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

 

 

Par Ilgtspējas indeksa iniciatīvu:

 

Balstīts uz starptautiski atzītu metodoloģiju, Ilgtspējas indekss ļauj izvērtēt uzņēmumu darbību piecās jomās – uzņēmuma stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, ietekme uz vidi un sabiedrība. Ilgtspējas indeksa iniciatori ir nacionālā līmeņa sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Indeksa metodoloģiju un projekta vadību nodrošina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts.

 

Aktivitāte tiek īstenota ESF projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001 ietvaros.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Brīvmane, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26134505,  zane.brivmane@lm.gov.lv

Valsts darba inspekcija (VDI) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu realizē projektu Inspekcijas informatīvās sistēmas pilnveidošana un e-pakalpojumu ieviešana. Projekta mērķis ir elektronizēt 16 no VDI sniegtajiem pakalpojumiem, lai tie būtu pieejami tiešsaistē, tādējādi gādājot par klientu ērtībām, kā arī atvieglojot VDI darbinieku ikdienu un veicinot sadarbības partneru savstarpējo komunikāciju. Šobrīd izstrādāti jau 11 e-pakalpojumi un izvietoti testa vidē.

„Ar ERAF projekta palīdzību mēs vēlamies uzlabot pakalpojumu sniegšanu līdz tādam līmenim, kādu piedāvā privātais sektors. Proti, mēs būtiski mainīsim klientu apkalpošanas principus, jo klientiem vairs nebūs nepieciešams apmeklēt VDI klātienē, lai pieteiktu vai saņemtu pakalpojumus. Tas ir būtisks solis pretī klientu ērtībām,” skaidro VDI direktors Renārs Lūsis. „Realizējot projektu, gan privātpersonām, gan juridiskajām personām mēs spēsim piedāvāt ērtu, ātru un saprotamu piekļuvi mūsu pakalpojumiem darbojoties tiešsaistē. Tādējādi ceram būtiski atvieglot VDI, klientu un sadarbības partneru savstarpējo komunikāciju, ceļot arī VDI efektivitāti.”

 

Elektronizētie pakalpojumi būs pieejami gan interneta portālā www.latvija.lv, gan īpaši izstrādātajā Internetapkalpošanas centrā VDI mājas lapā, kur vienkāršā, ērtā, visiem saprotamā veidā varēs izvēlēties sev nepieciešamo e-pakalpojumu atkarībā no tā, vai esat privātpersona vai uzņēmums. „Tādējādi mēs taupīsim klientu laiku un piedāvāsim papildu ērtības pakalpojumu izmantošanā, savukārt VDI tā būs iespēja samazināt pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas.”

 

Izstrādātājs AS „Exigen Services Latvija” ir izvietojis VDI e-pakalpojumus Exigen Latvija.lv testu vidē un nodrošinājis Latvija.lv testu videi piekļūšanu no VDI infrastruktūras testa.

 

Testa vidē ir izvietoti 11 e-pakalpojumi: Iesniegums VDI un VDI atbildes saņemšana; VDI amatpersonas lēmuma apstrīdēšana; Paziņojums par notikušo nelaimes gadījumu darbā; Izziņa par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem; VDI atļauja bērnu nodarbināšanai; Informācijas saņemšana no citām valsts institūcijām par iespējamiem pārkāpumiem VDI kompetences jomā; Darba devēja paziņojums VDI par novērstajiem pārkāpumiem; VDI izdoto administratīvo aktu darba devējiem par konstatētajiem pārkāpumiem saņemšana; Ziņojums par arodslimības gadījumu; Darba vietas higiēniskais raksturojums; Paziņojums par kriminālprocesa uzsākšanu, atteikumu uzsākt kriminālprocesu vai tā izbeigšanu.

 

Tāpat šobrīd VDI informācijas sistēmā (IS) ir izstrādāta plānošanas funkcionalitāte un tematisko pārbaužu funkcionalitāte, kā arī ir izveidota VDI IS tiešsaiste ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes IS. Ar sadarbības partneriem kā Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru, lai noslēgtu atbilstošus sadarbības līgumus, pašlaik notiek saskarņu tehnisko specifikāciju saskaņošana.

 

 

Pakalpojumu elektronizācija būtiski vairos VDI darbības efektivitāti, nodrošinās augstu VDI pakalpojumu pieejamību, veicinās un uzlabos sadarbību ar iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm, samazinās darbinieku noslodzi un administratīvo slogu klientiem, kā rezultātā tiks ietaupīti arī VDI finanšu līdzekļi.

 

Projekts tika uzsākts 2010. gadā, pateicoties ERAF atbalstam, kas sedz 100%  no projekta kopējām izmaksām jeb 650 000 latus.

 

Projekta realizācijas uzraudzību īsteno viens no pieredzes bagātākajiem IKT konsultāciju uzņēmumiem Corporate Solutions. Izstrādi veic uzņēmums  AS „Exigen Services Latvija”

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Sākoties būvsezonai, Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) šodien uzsāk ikgadējo būvniecības objektu pārbaudi. Būvniecības nozare joprojām ir pieskaitāma pie paaugstināta riska nozarēm saistībā gan ar nereģistrēto nodarbinātību, gan arī darba aizsardzības pārkāpumiem.

Tematiskajā pārbaudē, kas sāksies šodien, 14. maijā, un ilgs mēnesi, tiks kontrolēta gan darba aizsardzība objektos, gan arī tas, vai strādājošie ir nodarbināti legāli.

Satraucoša ir statistika par 2011. gadu, kad būvniecības nozarē reģistrēti 134 nelaimes gadījumi darbā, no kuriem – 29 smagi un 9 letāli. Letālo negadījumu skaits būvniecības nozarē pērn, salīdzinājumā ar 2010. gadu, pieaudzis par 80%. Letālie nelaimes gadījumi 2011. gadā visbiežāk ir saistīti ar krišanu no augstuma un sastatnēm, veicot demontāžas darbus, kā arī strādājot nenostiprinātās tranšejās. Pērn nelaimes gadījumos darbā visvairāk cietuši nodarbinātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem, ar darba stāžu līdz 1 gadam. Šī gada četros mēnešos būvniecības nozarē izmeklēti 27 nelaimes gadījumi, no kuriem 3 smagi un 1 letāls. Divi smagie nelaimes gadījumi ir saistīti ar nodarbināto krišanu no augstuma.

            Vērtējot iepriekšējo gadu pieredzi, Darba inspekcija konstatējusi, ka efektīvākais pārkāpuma novēršanas līdzeklis ir būvdarbu apturēšana. Šogad Darba inspekcija, konstatējot būtiskus darba aizsardzības pārkāpumus būvobjektā, apturēs nodarbināto drošībai un veselībai bīstamos darbus.       Būvniecības objektu pārbaudēs pastiprināti tiks kontrolēts vai nodarbinātie, kas strādā augstumā, darbus veic droši un vai nodarbinātie ir nodrošināti ar individuālajiem un kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem. Tiks kontrolēts, vai sastatnes ir uzstādītas droši un stabili, vai veikti drošības pasākumi pret caurkrišanas risku u.c. Darba inspekcija īpašu uzmanību pievērsīs vai, veicot darbu tranšejās, to sienas ir nostiprinātas tā, lai neradītu nogruvuma risku.

            Apturēto būvdarbu fotogrāfijas par konstatētajiem pārkāpumiem tiks publicētas portālā www.building.lv.

            Būvobjektos joprojām aktuāla ir nereģistrētā nodarbinātība. 2011. gadā Darba inspekcija būvobjektos konstatēja 713 nereģistrēti nodarbinātas personas, kas šajā negatīvajā statistikā ierindo būvniecību pirmajā vietā starp visām nozarēm. Šī gada četros mēnešos, kamēr vēl nav sākusies aktīvā būvsezona, Darba inspekcija būvniecības objektos konstatējusi jau 161 nereģistrēti nodarbinātu personu.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) šodien ir pabeigusi nelaimes gadījuma, kas notika š. g. 18. janvārī un kurā dzīvību zaudēja divi uzņēmuma „Liepājas metalurgs” nodarbinātie, izmeklēšanu.

Notikumi elektrotēraudkausēšanas ceha (turpmāk – ETKC) ražotnē 2012. gada 18. janvārī risinājušies sekojoši. Pēcpusdienā ETKC vadītāja vietniekam piezvanījis 4. brigādes maiņas vadītājs un informējis par tehnisku problēmu ar elektrokrāsns erkera vāku. Plkst. 13:50 ETKC vadītāja vietnieks piezvanījis ETKC elektrokrāsns, kausa krāsns iecirkņa mehāniķim (turpmāk – mehāniķis) un devis uzdevumu noskaidrot vāka konstruktīvās nepilnības. Konkrēti norādījumi par uzdevuma izpildes laiku mehāniķim netika doti.

            Pēc plkst. 14.00 mehāniķis kopā ar elektrotēraudkausēšanas ceha konstruktoru (turpmāk – konstruktors) bija gājuši garām metālkonstrukciju atslēdzniekam, kurš tai brīdī atradies uz darba laukuma, netālu no elektroloka krāsns vadības pults. Mehāniķis uzaicinājis viņu doties līdzi uz krāsns erkera apkalpošanas platformu, lai apskatītu erkera vāku. Visi trīs darbinieki, ejot pa galeriju, uzkāpuši uz platformas un sākuši erkera lūkas un vāka apskati. Pie centrālās pults tobrīd strādājošais metāla kausētājs un pie metāla izlaišanas vadības pults strādājošais tēraudkausētāja palīgs par šo trīs darbinieku došanos uz erkera platformu nebija informēti un viņu darbību uz platformas savlaicīgi nepamanīja. Nelaimes gadījuma brīdī metāla kausētājs varēja redzēt erkera apkalpošanas platformu videonovērošanas kameras monitorā, bet attiecīgais attēls bija redzams tikai kā neliels fragments uz kopējā visu novērošanas kameru ekrāna, kas atradās sāņus, vadības pults kreisajā pusē. Uz ekrāna šajā laikā bija četri attēli, un, sakarā ar mazu attēla mērogu, uz erkera apkalpošanas platformas esošos cilvēkus bija grūti pamanīt. No metāla izlaišanas vadības pults erkera apkalpošanas platformas virsma nav redzama un videonovērošanas kameras monitors, kurā varētu redzēt platformas virsmu, nelaimes gadījuma laikā pie pults nebija uzstādīts.

        Mehāniķim, konstruktoram un metālkonstrukciju atslēdzniekam atrodoties uz erkera platformas, tika pacelti elektrodi un krāsns ar visu platformu sasvērās uz kreiso, sārņu noliešanas pusi, un notika sārņu noliešana. Tad metālkonstrukciju atslēdznieks aizgāja no platformas pa trepēm lejā, bet mehāniķis un konstruktors palika uz platformas un turpināja darboties. Tad krāsns atgriezās horizontālā stāvoklī un uz platformas pusi pagriezās iebēršanas caurule, no kuras krāsns kausa piltuvē sāka birt kokss, kuram, saskaroties ar karsto metālu, notika spēcīga sakarsētu gāzu liesmu izplūde. No platformas apakšas strauji pacēlās milzīgas liesmas, kas aptvēra visu platformu un uz tās stāvošos divus cilvēkus, kuri, ar liesmojošu apģērbu skrēja uz platformas nokāpšanas kāpnēm, t.i., uz pretējo pusi, kā bija uzkāpuši.

      

 

 

 

        

 

Konstatējot, ka uzņēmumā noticis nelaimes gadījums darbā, tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas cietušos nogādāja Liepājas reģionālajā slimnīcā. No gūtajiem apdegumiem konstruktors nomira 23.01.2012, bet mehāniķis tika pārvests uz Rīgas austrumu slimnīcas Valsts Apdegumu centru, kur viņš nomira 29.01.2012.

Pēc nelaimes gadījuma savā paskaidrojumā metālkonstrukciju atslēdznieks norādījis, ka, krāsnij sasveroties un sajūtot briesmas, viņš saucis mehāniķi un konstruktoru iet projām un pats skrējis lejup pa tām pašām kāpnēm, kur uznāca.

Izmeklēšanā secināts, ka notikušā nelaimes gadījuma iemesls ir vairāku cēloņu kopsakarība. Letālā nelaimes gadījuma cēloņi ir bīstamās darba zonas (erkera apkalpošanas platformas) neaprīkošana ar atbilstošām drošības zīmēm – skaņas un gaismas signāliem, ETKC darba vides risku nepilnīga novērtēšana un attiecīgi nepilnvērtīga darba aizsardzības pasākumu plāna sastādīšana, kā arī trūkumi darba drošības instrukciju saturā, darba organizācijā un kontrolē. Nelaimes gadījums noticis, darbiniekiem neievērojot arī instrukciju prasības.

            Lai noteiktu notikušā nelaimes gadījuma darbā apstākļus un cēloņus, Darba inspekcija papildus pašas veiktajām izmeklēšanas darbībām bija nozīmējusi divas secīgas neatkarīgas ekspertīzes. Tā secinājusi arī pārkāpumus uzņēmuma darbā, kas AS „Liepājas metalurgs” veicis elektroloka tēraudkausēšanas krāsns un tā aprīkojuma pārbaudi, proti, tā izsniegtajā ziņojumā norādītā informācija neatbilst reālajai situācijai. Darba inspekcija izmeklēšanas rezultātus ir nosūtījusi izvērtēšanai valsts kontroles un uzraudzības iestādei bīstamo iekārtu jomā – Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

            Savukārt kompetentā institūcija darba aizsardzībā, kas veikusi darba vides risku izvērtēšanu, to darījusi nekvalitatīvi, nenovērtējot un nekonstatējot vairākus būtiskus darba vides riska faktorus un nepilnības darba vietas iekārtošanā. Darba inspekcija lemj par administratīvā soda piemērošanu arī kompetentai institūcijai par nekvalitatīvi veiktu darbu.

            „Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem un iepriekš uzņēmumā „Liepājas metalurgs” notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā, esmu nosūtījis uzaicinājumu tikties ar AS „Liepājas metalurgs” vadību, lai pārrunātu darba aizsardzības uzlabošanu uzņēmumā. Tāpat šī gada laikā īpaša Darba inspekcijas komisija veiks kompleksu uzņēmuma „Liepājas metalurgs” pārbaudi, preventīvi apsekojot katru cehu,” norāda Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

            Darba inspekcija notikušā nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanas materiālus nodos Valsts policijai, kas par notikušā nelaimes gadījuma faktu ierosinājusi kriminālprocesu. Valsts policijas kompetencē ir noteikt, vai kāda persona par notikušo nelaimes gadījumu darbā ir saucama pie kriminālatbildības.

            Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, aktu par nelaimes gadījumu darbā AS „Liepājas metalurgs” mēneša laikā var apstrīdēt Darba inspekcijas direktoram.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) sāk savu jauno drošu un veselībai nekaitīgu darba vietu kampaņu "Novērsīsim darba vides riskus kopā", kas ilgs divus gadus. Katru gadu Eiropas Savienības (ES) darba vietās notiek 6,9 miljoni nelaimes gadījumu, un miljoniem cilvēku saslimst ar arodslimībām. Problēmas, ko cilvēkiem rada neapmierinoši darba apstākļi, nav iespējams izteikt skaitļos, bet aprēķinātie ekonomiskie zaudējumi ir 490 miljardi eiro gadā, kas pārsniedz pusi no pašreizējām ES finanšu krīzes sanācijas fonda izmaksām. EU-OSHA jaunajā kampaņā ir uzsvērta uzņēmuma vadības un darbinieku sadarbības nozīme drošības un veselības aizsardzības uzlabošanā darba vietās.

Kampaņas atklāšana Latvijā notika 18. aprīlī alus darītavā „Aldaris“, kur klātesošos ar jaunās kampaņas mērķiem un pašreizējo situāciju iepazīstināja Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, bet par to, kā AS „Aldaris“ vadība un darbinieki sadarbojas, lai kopīgiem spēkiem novērstu darba vides riskus, stāstīja uzņēmuma Personāla vadības un administratīvā departamenta direktore Pārsla Baško un arodbiedrības vadītāja Inga Ozola.

Eiropas pieredze liecina, ka drošas un veselībai nekaitīgas darba vietas ir izdevīgas uzņēmējdarbībai, kas izpaužas lielākā produktivitātē, apmierinātākos darbiniekos, mazākā skaitā kavēto darba dienu un zemākos darbinieku mainības rādītājos. Renārs Lūsis norādīja: „Aizvadītajos desmit gados gan Eiropā, gan Latvijā ir īstenotas daudzas aktivitātes un informatīvas kampaņas, kuru mērķis ir bijis paaugstināt darba aizsardzības prasību ievērošanas līmeni. Šis darbs ir jāturpina, jo Latvijas gadījumā tas ir zināšanu un apziņas jautājums, kas mainās ļoti lēni. Daudzos uzņēmumos darba aizsardzības jautājumu risināšanu uztver nevis kā investīcijas uzņēmuma attīstībā, bet gan kā piespiedu izdevumus. Krīze, kas jau ir pagājusi, joprojām ir ērta atruna, kaut gan vairāk nekā pusi notikušo nelaimes gadījumu būtu bijis iespējams novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām.“

„Visefektīvākos rezultātus iespējams panākt, ja darbinieki un vadītāji sadarbojas, tāpēc kampaņas mērķis ir mudināt nodarbinātos iesaistīties darba vides risku samazināšanā, saņemot atbalstu gan no sava tiešā vadītāja, gan uzņēmuma vadības kopumā,“ norāda EU-OSHA direktore Dr. Krista Sedlāčeka. Šajā jomā vēl joprojām ir daudz darāmā arī Latvijā, tomēr jau pašlaik ir vairāki labās prakses uzņēmumi, kuros efektīva darba devēju un darbinieku sadarbība ir kļuvusi par ikdienu. Kā šādu piemēru iespējams minēt alus darītavu „Aldaris“, kur 18. aprīlī tika atklāta kampaņa. „Esam gandarīti, ka Valsts darba inspekcija ir novērtējusi „Aldara“ veikumu darbinieku un vadītāju sadarbības jomā. Uzskatu, ka nav nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus, lai uzņēmumā sakārtotu darbinieku un darba devēja attiecības. Mēs līdz šim esam likuši uzsvaru uz atklātu un regulāru dialogu ar darbiniekiem, un tas mums ir palīdzējis sasniegt augstu darbinieku apmierinātības līmeni, kā arī novērst potenciālos darba vides riskus,“ piebilst AS „Aldaris“ personāla vadības un administratīvā departamenta direktore Pārsla Baško.

„„Aldara” vadītāji regulāri komunicē ar darbiniekiem, kuri to augstu novērtējuši. Darbiniekam svarīga ir ne tika sniegtā iespēja izteikt savu viedokli vai priekšlikumus, bet arī atgriezeniskā saite no darba devēja. Īpašs gandarījums darbiniekam ir tad, ja viņa ideja tiek realizēta dzīvē. „Aldara” darbinieki vienmēr aktīvi iesaistās viedokļu apmaiņā ar vadītājiem, kas apliecina, ka darbiniekam ir augsta piederības sajūta uzņēmumam,” saka „Aldara” arodbiedrības vadītāja Inga Ozola.

Nesen veiktās EU-OSHA aptaujas dati liecina, ka 74% ES darbinieku jūtas pārliecināti, ka ar darba aizsardzību saistīti jautājumi tiktu risināti, ja paši nodarbinātie vērstos pie vadītāja. Tomēr dalībvalstu vidū pastāv lielas atšķirības, un Latvijā rezultāti ir sliktāki nekā vidēji ES - tikai 56% nodarbināto Latvijā piekrīt šim uzstādījumam, tāpēc kampaņas galvenais mērķis ir nodrošināt apmaiņu ar labās prakses piemēriem ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, mudinot arī Latvijas darba devējus uzklausīt savus nodarbinātos un kopīgām pūlēm sakārtot sava uzņēmuma darba vidi.

Kampaņā iekļauta virkne valsts un Eiropas līmeņa pasākumu, tostarp 11. Eiropas labas prakses balvas piešķiršana. Latvijā nacionālajai balvai „Zelta ķivere“ varēs pieteikties līdz 7. septembrim.

Piezīmes redaktoriem

1. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) sniedz ieguldījumu, lai Eiropas darbavietas padarītu drošākas, veselībai nekaitīgākas un ražīgākas. Aģentūra veic pētījumus, izstrādā un izplata uzticamu un objektīvu informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību, kā arī organizē informatīvas Eiropas līmeņa kampaņas. Aģentūra, ko Eiropas Savienība izveidoja 1996. gadā ar mītni Bilbao, Spānijā, apvieno pārstāvjus no Eiropas Komisijas, dalībvalstu valdībām, darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, kā arī vadošos ekspertus no visām 27 ES dalībvalstīm un arī no citām valstīm.

Tagad Jūs varat sekot mums sociālajā tīklā Twitter, apmeklēt Aģentūras tīmekļa žurnālu vai abonēt mūsu ikmēneša informatīvo ziņojumu OSHmail. Jūs arī varat piereģistrēties, lai regulāri saņemtu EU-OSHA jaunumus un informāciju ar RSS plūsmu starpniecību.

http://osha.europa.eu

2. 2012.–2013. gada veselīgu darbavietu kampaņa "Novērsīsim darba riskus kopā" ir decentralizēta, un tās mērķis ir palīdzēt valsts iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, vadītājiem, darba ņēmējiem un to pārstāvjiem, kā arī citām ieinteresētajām personām sadarboties, lai uzlabotu veselības aizsardzību un drošību darbavietā. Kampaņas ietvaros tiek sniegts atbalsts virknei valsts un Eiropas līmeņa pasākumu, tostarp valstu partnerības sanāksmēm un semināriem. Īpaši aicināti piedalīties mazāki uzņēmumi. http://osha.europa.eu/lv/campaigns/competitions/good-practice-award_2012-2013/

Svarīgākie datumi

  • Kampaņas sākums: 2012. gada 18. aprīlī
  • Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības nedēļas: 2012. un 2013. gada oktobrī
  • Eiropas Labas prakses balvu pasniegšanas ceremonija: 2013. gada aprīlī
  • Veselīgu darbavietu kampaņas augstākā līmeņa sanāksme: 2013. gada novembrī

Informācija masu medijiem

Informācija masu medijiem Latvijā

Linda Matisāne,

Valsts darba inspekcijas

Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja
Kr.Valdemāra 38k-1, Rīga
LV-1010
Tālr.:+371 67021721
Mob.t.: +371 26482297
Fax:+371 67021718
www.vdi.gov.lv
www.osha.lv

Twitter: @darbaizsardziba

 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-