Trešdiena, 2017. gada 24. maijs
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

No trešdienas, 1. februāra Kurzemes reģionālo Valsts darba inspekciju (turpmāk – KRVDI) vadīs Inta Neimane, kas iepriekš bija KRVDI Ventspils sektora vecākā inspektore.

„Inta Neimane ir enerģiska un profesionāla darbiniece, kura sava padarītā darba apjoma un kvalitātes ziņā ievērojami pārsniedza inspektoriem noteiktos kritērijus. I. Neimanei piemīt vadītājam nepieciešamā nosvērtība un spēja motivēt kolektīvu kopīgam darbam,” jauno reģionālās inspekcijas vadītāju raksturo Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

            I. Neimane Valsts darba inspekcijā strādā kopš 2004. gada 1. novembra un ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, kā arī augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzībā.

            Savā pirmajā darba dienā KRVDI vadītājas amatā I. Neimane kopā ar Valsts darba inspekcijas vadītāju Renāru Lūsi apmeklēja uzņēmumu „Liepājas metalurgs”, lai iepazītos ar tā darbu, darba aizsardzības prasību ievērošanu un ar uzņēmuma vadību pārrunātu pēdējo notikušo nelaimes gadījumu darbā, kurā gāja bojā divi darbinieki, kā arī, lai novērtētu uzņēmuma paveikto pēc iepriekšējiem nelaimes gadījumiem.

            KRVDI pārraudzībā atrodas Liepājas un Ventspils pilsētu, kā arī Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas,  Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadu uzņēmumi.

            KRVDI birojs Liepājā atrodas Jūras ielā 12, Liepājā, tālr. 63427443, bet Ventspils sektora birojs – Lakstīgalu ielā 1, Ventspilī, tālr. 63627738.

           

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

Pazeminoties gaisa temperatūrai, Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) aicina darba devējus ievērot darba aizsardzības prasības un nodrošināt atpūtas telpas, lai ārpus telpām strādājošajiem būtu iespēja sasildīties un atpūsties.

Ja faktiskā gaisa temperatūra ir no -50C līdz -100C, tad maksimālais laiks, ko nodarbinātais var strādāt aukstumā ārpus telpām ir 90 minūtes, pēc kura jāseko vismaz 15 minūtēm garam atpūtas laikam apsildāmās telpās. Ja temperatūra ir no -100C līdz -180C, tad pēc 80 minūšu gara darba laika jābūt vismaz 20 minūšu atpūtai, bet ja temperatūra ir no -180C līdz -300C, tad pēc 70 minūšu darba laika jābūt vismaz 25 minūšu garam atpūtas laikam.

            Darba inspekcija atgādina, ka nosakot darba laika un atpūtas ilgumu, jāpievērš uzmanība vēja ātrumam, kas ietekmē cilvēka pašsajūtu. Piemēram, ja ārpus telpām gaisa temperatūra ir -150C un vēja ātrums ir 3 metriem sekundē, tad faktiskā gaisa temperatūra ir -210C, bet ja vēja ātrums palielinās līdz 8 metriem sekundē, tad faktiskā gaisa temperatūra ir jau -280C. Strādājot ārpus telpām, darba devējam ir jānodrošina arī aukstam laikam piemērots darba apģērbs, kā arī iespēja padzerties siltu dzērienu.

            Darba inspekcija norāda, ka darba veikšana pie pazeminātas temperatūras ir saistīta ar risku veselībai - gan dažādiem apsaldējumiem, gan arī palielinātu slodzi elpošanas ceļiem un sirdij. Ja, piemēram, tirdzniecības darbiniekiem, kas lielākoties nepārvietojoties uzturas vienā atrašanās vietā, ir paaugstināts atsevišķu ķermeņa daļu apsaldējumu risks (rokas, kāju pēdas, sejas daļas), tad darbinieki, kuru darbs saistīts ar fizisku slodzi, vairāk ir apdraudēti plaušu audu apsaldējumā – fiziskas slodzes laikā cilvēki pastiprināti ieelpo auksto gaisu, kurš, nepaspējot sasilt pirms nonākšanas plaušās, var apsaldēt plaušu audus, kā rezultātā var attīstīties plaušu iekaisums.

            Tas, kā tiek noteikta faktiskā gaisa temperatūra, ņemot vērā vēja ātrumu, nosaka 2009. gada 28. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās”.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) 2011. gada pirmajos 11 mēnešos par atkārtotu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma gada laikā sodījusi 29 uzņēmumus. Pērn šajā pašā laikā tika sodīti 8 uzņēmumi. Kopumā par atkārtotu nereģistrētu darbinieku nodarbināšanu 11 mēnešos Darba inspekcija piemērojusi administratīvos sodus Ls 169 500 apmērā, pērn – Ls 45 000 apmērā.

Salīdzinājumā ar pērno gadu, vairāk nekā divas reizes palielinājies atklāto ēnstrādnieku skaits. Šī gada 11 mēnešos Darba inspekcija atklājusi 2676 bez rakstveida darba līguma nodarbinātos (pērn – 1262). Visvairāk ēnstrādnieku strādājuši būvniecības nozarē – 666 cilvēki. Otrajā vietā ir apstrādes rūpniecība (kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana utt.), kur bez rakstveida darba līguma nodarbināta 491 persona, savukārt trešo vietu ieņem tirdzniecība – tajā atklāts 401 bez rakstveida darba līguma nodarbināts darbinieks

Palielinoties ēnstrādnieku skaitam un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, vairāk nekā divas reizes pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. 2011. gada 11 mēnešos piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 769 917 (pērn šajā pašā laika periodā Ls 341 640).

Arvien pieaugušo ēnstrādnieku skaitu Valsts darba inspekcijas nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas eksperti skaidro ar salīdzinoši ierobežoto brīvo darba vietu skaitu, no kurām darbinieks var izvēlēties sev vēlamo, kā arī sabiedrībā valdošo iecietību pret nereģistrēto nodarbinātību. To apliecina arī pētījumu centra SKDS pētījuma dati, kas veikti pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pasūtījuma. Aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret darba līgumu noslēgšanu, 37 procenti respondentu atbildējuši, ka piekristu strādāt algotu darbu arī bez darba līguma, savukārt 26 procenti respondentu uzskata, ka darba līgums ir tikai formalitāte.

Lai gan katrs trešais iedzīvotājs ir ar mieru strādāt bez rakstveida darba līguma, Darba inspekcijā šogad pieaudzis no darbiniekiem saņemto iesniegums skaits par pārkāpumiem darba līgumu noslēgšanā vai par tā nenoslēgšanu. Pērn 11 mēnešos Darba inspekcija saņēmusi 549 sūdzības par nepareizi noslēgtu vai nenoslēgtu darba līgumu, savukārt šī gada 11 mēnešos – jau 789 sūdzības. Visbiežākā sūdzību būtība – persona kādu laiku pie darba devēja strādājusi bez rakstveida darba līguma, bet pēc tam viņam uzteikts darbs, nesaņemot atalgojumu par padarīto.

Darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis norāda: „Arvien vairāk uzņēmumu vēlas ietaupīt, neslēdzot likumam atbilstošus darba līgumus, tos aizstājot ar cita veida līgumiem vai nodarbinot bez līguma, kur darbinieks zaudē virkni sociālo garantiju, bet valsts – nodokļus. No tā cieš arī godprātīgie uzņēmēji, kuriem jākonkurē ar negodīgiem uzņēmumiem, kas var piedāvāt zemākas cenas uz nenomaksāto nodokļu rēķina. Darba inspekcija izsaka pateicību visām nozaru asociācijām, kas ir pieteikušas „karu” negodīgajai konkurencei un ēnu ekonomikai savā nozarē, kā arī aicina pievienoties to nozaru uzņēmumus, kurās ir paaugstinātas nereģistrētās nodarbinātības problēmas.”

 

 

 

Darba inspekcija atgādina, ka neslēdzot rakstveida darba līgumu, darbinieks zaudē sociālās garantijas, piemēram, tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, apmaksātu darba nespējas lapu, kā arī riskē nesaņemt darba algu.

Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000. Konstatējot, ka uzņēmumā bez rakstveida darba līguma gada laikā atkārtoti ir nodarbināti cilvēki, Darba inspekcija var piemērot administratīvo sodu no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

sabiedrisko attiecību speciālists,

tālr.: 67021714, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

No pirmdienas, 12.decembra Vidzemes reģionālo Valsts darba inspekciju (turpmāk – VRVDI) vadīs Ineta Kļaviņa, kura izturējusi konkursu uz šo amata vietu. „Ineta Kļaviņa bija labākā no konkursā startējušajiem kandidātiem, jo viņai bija visskaidrākā vīzija par Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas attīstību, kā arī vislielākā pieredze vadītāja amatā”, jauno reģionālās inspekcijas vadītāju raksturo Valsts darba inspekcijas direktora pienākumu izpildītājs Renārs Lūsis. „Konkursa laikā I.Kļaviņa pierādīja, ka labi orientējās arī darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos, tāpēc nebūs nepieciešams ilgs laiks, lai izprastu  Darba inspekcijas kompetencē esošos jautājumus." I.Kļaviņai ir darba pieredze gan valsts,  gan arī privātajā sektorā, profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā un pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs.

VRVDI  pārraudzībā atrodas Valmieras pilsētas, Alojas, Alūksnes, Amatas, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Cesvaines, Ērgļu, Gulbenes, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Krimuldas, Līgatnes, Limbažu, Lubānas, Madonas, Mazsalacas, Naukšēnu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Salacgrīvas, Smiltenes, Strenču, Valkas, Varakļānu un Vecpiebalgas  novadu uzņēmumi.

            No pirmdienas jaunās telpās darbu sāk Vidzemes RVDI Gulbenes sektors, kurš atrodas Gulbenē, Ozolu ielā 2a (vienā ēkā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA)). Apmeklētāju pieņemšanas laiks - pirmdienās no plkst. 13:00 līdz 18:00; faksa.nr.: 64414025, e-pasts: GulbenesRVDI@vdi.gov.lv. Vidzemes RVDI Gulbenes sektora vadītāja, galvenā valsts inspektora Aināra Šmagra tālr.nr. - 64414022, mob.t. 28376093. Gulbenes sektora uzraudzībā ir Apes novads, Alūksnes novads, Gulbenes novads, Jaunpiebalgas novads, Cesvaines novads, Madonas novads, Lubānas novads, Varakļānu novads, Smiltenes novads.

 

Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448, e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv , www.osha.lv

Valsts darba inspekcijas (turpmāk – Darba inspekcijas) apkopotā informācija liecina, ka nelaimes gadījumu skaits darba vietās šī gada desmit mēnešos, salīdzinājumā ar pērnā gada tādu pašu periodu, ir pieaudzis. Ja 2010. gada 10 mēnešos reģistrēti 957, tostarp 131 smags un 20 letāli nelaimes gadījumi, tad šogad -  1164 nelaimes gadījumi, tostarp – 167 smagi un – 33 letāli nelaimes gadījumi. Rīgas reģionā vien reģistrēti 658 darbā notikuši nelaimes gadījumi.

Diemžēl šie skaitļi ir tikai aisberga redzamā daļa, jo darba devēji mēdz nelaimes gadījumus slēpt. Salīdzinājumā ar 2010. gadu, šogad ir gandrīz pieckāršojies Darba inspekcijas uzlikto sodu skaits uzņēmumiem par nelaimes gadījumu noklusēšanu vai normatīvo aktu prasībām neatbilstošu nelaimes gadījumu izmeklēšanu (2010. gada desmit mēnešos piemēroti 14 sodi, 2011. gada desmit mēnešos – 64 sodi). Attiecīgi pieaugušas arī par šiem pārkāpumiem piemērotās naudas summas – 2010. gadā – 6400 LVL, 2011. gadā – 23600 LVL). 

Izmeklējot notikušos nelaimes gadījumus - gan tos, par kuriem likumā noteiktajā kārtībā ziņojis darba devējs, gan arī tos gadījumus, par kuriem Darba inspekcijai ziņojusi policija vai ātrās medicīniskās palīdzības dienests,  konstatēts, ka 36 gadījumos no šogad notikušajiem nelaimes gadījumiem, cietušajiem nav bijis darba līgums vai arī darba attiecības būvētas uz uzņēmuma līguma pamata, kas nenodrošina cietušajam nekādas sociālās garantijas, tai skaitā slimības pabalstu un rehabilitāciju. Salīdzinājumam – 2010. gada desmit mēnešos bez darba līguma konstatēti 18 cietušie.

Darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis norāda: „Aicinu gan darba devējus, gan darbiniekus izvērtēt sekas, ko var radīt nelaimes gadījumu slēpšana. Darba devējam par neziņošanu tiks piemērots sods, kamēr darbiniekam izdevumi par ārstēšanu būs jāsedz pašam. Diemžēl Darba inspekcijā ir ne mazums iesniegumu, kuros darbinieki sūdzas, ka darba devējs nav sniedzis atbalstu ārstēšanas izdevumu segšanai, lai arī iepriekš to solījis. Darbinieks piekrītot darba devēja aicinājumam noformēt nelaimes gadījumu darbā kā sadzīves negadījumu, riskē gan ar savu veselību, gan labklājību.”    

Dati liecina, ka visbiežāk darbā cietuši darbinieki ar darba stāžu līdz vienam gadam – 371 darbinieks. 756 jeb 65% no visiem cietušajiem nelaimes gadījumos ir vīrieši, visbiežāk -  vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, kā arī nepietiekoša uzmanība vai pārslodze.

Nozare, kurā ir vislielākais cietušo skaits ir apstrādes rūpniecība – 248 cietušie, no kuriem visvairāk ir kokapstrādē strādājošie – 106 darbinieki. Otrajā vietā ierindojas būvniecība ar 98 cietušajiem, savukārt trešo vietu ieņem valsts pārvalde – 95 cietušie, ko lielākoties sastāda pašvaldībās nodarbinātie bezdarbnieki.

 

Informāciju sagatavoja:

Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448, e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv , www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) uzsāks tematisko kampaņu, pārbaudot darba aizsardzības prasību ievērošanu poligrāfijas un tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmumos. Mēneša laikā plānots apsekot 150 uzņēmumus.

Poligrāfijas un tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmumos traumatisma situācija darba vietās ir labāka nekā valstī kopumā, taču arodsaslimšanu skaits ir augstāks nekā vidēji valstī.

Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmumos pērn visa gada laikā apstiprināti 29 pirmreizējie arodslimnieki. Poligrāfijas un reproducēšanas uzņēmumos pērn apstiprināti 5 pirmreizējie arodslimnieki.

Poligrāfijas un tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē nodarbinātie ir pakļauti vairāku – fizikālo, ķīmisko, psihosociālo, bioloģisko, fizisko, traumatisma un ergonomisko – darba vides riska faktoru savstarpējai iedarbībai. Uz nodarbinātā organismu kaitīgi iedarbojas putekļi, ķīmiskās vielas, augsta līmeņa troksnis, vibrācija, mikroklimatisko parametru svārstības, fiziskā un psihoemocionālā slodze. Strādājošo darbs pamatā organizēts stāvus vai sēdus, tādējādi nodarbinātajiem darba laikā ir paaugstināta kāju un pēdu muskuļu, kā arī muguras muskuļu noslodze. Pastiprināta slodze ir arī plaukstas un apakšdelma muskuļiem.

Poligrāfijā ir raksturīgs sezonas darbs, piemēram, pirms Ziemassvētkiem uzņēmumi aktīvi ražo apsveikumu kartiņas un kalendārus, tādēļ nodarbinātiem ir pastiprinātas intensitātes darbs, kas līdzi nes stresu un pārgurumu.

Lai uzlabotu situāciju šajās nozarēs, Valsts darba inspekcija novembrī visā valstī īstenos preventīvu poligrāfijas un tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmumu pārbaudi, kuras mērķis ir apsekot uzņēmumus, izvērtēt tajos faktiskos darba apstākļus, pievēršot uzmanību biežākajiem nelaimes gadījumu cēloņiem šajā nozarē un informēt darba devējus par būtiskākajām prasībām darba aizsardzības jomā.

Apmeklējot uzņēmumu, darba inspektori pārbaudīs, vai ir veikts darba vides risku novērtējums, kā tiek ievērotas darba aizsardzības prasības darba vietās, strādājot ar darba aprīkojumu, individuālo aizsardzības līdzekļu un drošības zīmju lietošanu u.c. būtiskas darba aizsardzības prasības.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību speciālists,

tālr.: 67021714, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) 2011. gada pirmajos deviņos mēnešos atklājusi 2184 bez rakstveida darba līguma nodarbināto. Tas ir divkārt vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad Darba inspekcija atklāja 1075 nereģistrētus darbiniekus.

Visvairāk ēnstrādnieku strādājuši būvniecības nozarē – 456 cilvēki. Otrajā vietā ir apstrādes rūpniecība (kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana utt.), kur bez rakstveida darba līguma nodarbināti 359 cilvēki, savukārt trešo vietu pēc nereģistrēti nodarbināto skaita – 351 ēnstrādnieks – dala divas nozares: tirdzniecība un individuālo pakalpojumu sniegšanas sfēra.

2011. gada deviņos mēnešos vairāk nekā divas reizes pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms - piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 581 365 (pērn šajā pašā laika periodā Ls 251 520). Administratīvo soda summas pieaugums skaidrojams ar ēnstrādnieku skaita palielināšanos un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumu pieaugumu. Ja pērn deviņos mēnešos atkārtoti nereģistrētās nodarbinātības gadījumi konstatēti piecos uzņēmumos, tad šogad - 23 uzņēmumos. Kopumā par atkārtoti nereģistrētu darbinieku nodarbināšanu pērn deviņos mēnešos Darba inspekcija piemērojusi administratīvos sodus Ls 25 000 apmērā, savukārt šogad – Ls 131 500 apmērā.

Valsts darba inspekcija secinājusi, ka arvien gados jaunāki iedzīvotāji piekrīt strādāt bez rakstveida darba līguma. Ja 2010. gada deviņos mēnešos vidējais statistiskais ēnstrādnieks bija 38 gadus vecs vīrietis, kas strādā lielā pilsētā, tad šogad tas ir 34 gadus vecs vīrietis (arī strādājošs lielā pilsētā). Bez rakstveida darba līguma lielākoties strādā vīrieši – pērn tie bija 57 procenti no visiem atklātajiem ēnstrādniekiem, savukārt šogad – 56 procenti.

Darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis: „Šobrīd novērojama diezgan riskanta situācija, ka sabiedrība kļūst iecietīgāka pret nereģistrēto nodarbinātību un to nenosoda. Gribētu pieņemt, ka akceptējot nereģistrēto nodarbinātību kā normu, ko praktizē draugi, radi vai paziņas, šī sabiedrības daļa īsti neapzinās, kādi ir riski un sekas, ko nereģistrētā nodarbinātība nodara valstij, nereģistrēto darbinieku ģimenēm un pašiem darbiniekiem. No otras puses ir arī pozitīva tendence, ka cita sabiedrības daļa arvien biežāk informē Darba inspekciju par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma. Šī gada laikā ziņojumu skaits pieaudzis trīs reizes.”.

Darba inspekcija atgādina, ka neslēdzot rakstveida darba līgumu, darbinieks zaudē sociālās garantijas, piemēram, tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, apmaksātu darba nespējas lapu, kā arī riskē nesaņemt darba algu.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

 sabiedrisko attiecību speciālists,

tālr.: 67021714, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija aicina uz preses konferenci ceturtdien, 27. oktobrī plkst. 10.00 Valsts darba inspekcijas telpās Kr. Valdemāra ielā 38k-1, 3. stāvā, Rīgā, LV-1010, kurā informēs par rezultātiem nereģistrētās nodarbinātības pasākumu plāna īstenošanā.

Valsts darba inspekcija preses konferencē informēs par:

·         atklāto nereģistrēti nodarbināto skaitu šī gada deviņos mēnešos;

·         kā ēnstrādnieku skaits mainījies salīdzinājumā ar 2010. gadu;

·         piemērotajiem administratīvajiem sodiem par nereģistrēto nodarbinātību;

·         kāds ir Valsts darba inspekcijas ieguldījums ēnu ekonomikas apkarošanā;

·         kāds ir Latvijas ēnstrādnieka tēls un kādas ir tā izmaiņas salīdzinājumā ar 2010. gadu.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

sabiedrisko attiecību speciālists,

tālr.: 67021714, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Nesakārtota darba vide = zema produktivitāte?   

Zema darbaspēka produktivitāte, zema iekšzemes kopprodukta vērtība pret vienu darba stundu uz vienu darbinieku, zema valsts konkurētspēja – diemžēl, šādi dažādos pētījumos tiek raksturota Latvijas ekonomika.

Tikmēr citi pētījumi apliecina, ka Latvijā nodarbinātie strādā garākās darba stundas Eiropā (Latvijā - vidēji 40 stundas nedēļā, kamēr Eiropā – vidēji 37.8 stundas nedēļā). Kā izskaidrojams, ka strādājot ilgāk, nodarbinātie Latvijā padara mazāk? Ekonomikas speciālisti norāda gan uz ēnu ekonomikas ietekmi, gan inovatīvu risinājumu trūkumu, tomēr Valsts darba inspekcijas ikdienas pieredze liecina – Latvijā nav mazums uzņēmumu, kuros darba vide ir ne vien traucēklis efektīvam un ražīgam darbam, bet arī apdraud darbinieku dzīvību un veselību. Gandrīz puse Latvijā strādājošo atzīst – nedroša darba vide, garas darba stundas, stress un pārslodze iespaido viņu veselību. Eiropā vidēji par darba apstākļiem kā veselību apdraudošu riska faktoru sūdzas nepilna trešdaļa strādājošo.

 Kā panākt, lai darba devēju vidū pieaug izpratne par drošas un veselīgas darba vides pozitīvo ietekmi uz darba efektivitāti un ekonomisko atdevi no darba vides sakārtošanā ieguldītajiem līdzekļiem? Kā veicināt darba aizsardzības sistēmas integrāciju citos uzņēmējdarbības procesos?

Lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem  5.oktobrī plkst. 11:00 Valsts darba inspekcijā, Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1, 3.stāva zālē tiek rīkota diskusija, uz kuru aicināti gan valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan uzņēmēji un mediju pārstāvji.

 

Fotogrāfijas

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) 28.septembrī no plkst.11.00 Latgales Mācību centrā, Daugavpilī, Saules iela 38 rīko semināru „Darba risku novēršanas iespējas lauksaimniecībā strādājošajiem”. Seminārs tiek rīkots, lai informētu Latgales lauksaimniekus par biežāk konstatētajiem darba drošības pārkāpumiem, kas atklājušies Darba inspekcijas rīkoto preventīvo pārbaužu laikā lauksaimniecības uzņēmumos, kā arī, lai vairotu darba devēju un strādājošo zināšanas par risku novēršanas iespējām lauksaimniecībā.

Preventīvā darba inspekcijas kampaņa tika rīkota septembrī, visā Latvijā apsekojot 153 lauksaimniecības nozares uzņēmumus.

         Latgales reģionā tika apsekoti 30 lauksaimniecības nozares uzņēmumi un izsniegti 30 rīkojumi darba aizsardzības pārkāpumu novēršanai. Piemēram, pusē no apsekotajiem uzņēmumiem (15 no 30) nav apmācītu darba aizsardzības speciālistu, 18 uzņēmumos nav veikta darba risku novērtēšana, 21 uzņēmumā strādājošie nav iepazīstināti ar darba vides riskiem. Tāpat uzņēmumos strādājošie pārāk mazu vērību pievērš regulārai darba aprīkojuma tehniskajai apkopei, kaut gan tieši darbs ar mehānismiem ir viens no  lielākajiem riska faktoriem lauksaimniecības nozarē.

         Darba inspekcija norāda, ka lauksaimniecības nozarē, kurā veicamo darbu raksturs ir daudzveidīgs, arī risku veidi ir atšķirīgi: mehāniskie riski (piemēram, saspiešana, sapīšanās), elektroiekārtu radītie riski (strādājot ar bojātām iekārtam apkopes darbā, veicot elektroinstalāciju uzturēšanu vai remontējot bojātus elektrožogus), termiskie riski (saistīti ar metināšanas vai sildīšanas iekārtām, kā arī tādu iekārtu apkopi, kurām ir karstas virsmas), ķīmiskie riski (saistīti ar bīstamu vielu izmatošanu vai tādu iekārtu uzturēšanu, kurās ir bīstamas vai sprādzienbīstamas vielas, piemēram, tvertnes, rezervuāri, konteineri vai degvielas tvertnes), bioloģiskie riski (veicot ar bioloģiskajiem aģentiem saindētu instalāciju, vircas tvertņu, grāvju un notekūdeņu infrastruktūras uzturēšanu), ergonomiskie riski (piemēram, nepiemērotas pozas darbā, nepareizi izstrādāti darba instrumenti, darbs ierobežotās telpās.)

         Visizplatītākie faktori, kas izraisa nelaimes gadījumus lauksaimniecībā, ir strādāšana vienatnē, aizsarglīdzekļu trūkums, laika trūkums un nogurums, izpratnes, apmācības vai informācijas trūkums. Ja riskus nevar novērst pilnībā, jācenšas tos samazināt, ievērojot droša darba noteikumus un lietojot personiskos aizsarglīdzekļus.

Informāciju sagatavoja:

Baiba Auzāne, Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448,

e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv , www.osha.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-