Svētdiena, 2017. gada 20. augusts
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Atvaļinājumi

Sakiet, lūdzu, vai darba devējs drīkst mani sūtīt, pēc pašas vēlmēm, uz apmācībām vai semināru laikā, kad atrodos bērna kopšanas atvaļinājumā vai pirmsdzemdību atvaļinājumā?

Darba likums liedz darba devējam tiesības sūtīt darbinieku uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem darbiniekam piešķirtā atvaļinājuma laikā. Tomēr, ja pats darbinieks vēlas apmeklēt profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, tad, vienojoties ar darba devēju, bērna kopšanas atvaļinājums ir jāpārtrauc, bet pēc apmācības pabeigšanas darbinieks var turpināt izmantot neizmantotā bērnu kopšanas atvaļinājuma daļu.

Savukārt darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, t.sk., pirmsdzemdību atvaļinājuma laikā, darba devējs nav tiesīgs nosūtīt darbinieku uz semināru vai kādu citu profesionālās apmācības pasākumu.


Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba

Sakiet, lūdzu, vai darba devējs drīkst mani sūtīt, pēc pašas vēlmēm, uz apmācībām vai semināru laikā, kad atrodos bērna kopšanas atvaļinājumā vai pirmsdzemdību atvaļinājumā?

Darba likums liedz darba devējam tiesības sūtīt darbinieku uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem darbiniekam piešķirtā atvaļinājuma laikā. Tomēr, ja pats darbinieks vēlas apmeklēt profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, tad, vienojoties ar darba devēju, bērna kopšanas atvaļinājums ir jāpārtrauc, bet pēc apmācības pabeigšanas darbinieks var turpināt izmantot neizmantotā bērnu kopšanas atvaļinājuma daļu.

 

Savukārt darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, t.sk., pirmsdzemdību atvaļinājuma laikā, darba devējs nav tiesīgs nosūtīt darbinieku uz semināru vai kādu citu profesionālās apmācības pasākumu.


Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba

Šobrīd atrodos bērnu kopšanas atvaļinājumā (sākās no 12.2015). Bērnu kopšanas atvaļinājums beigsies 06.06.2017. Tā kā esmu atradusi jaunu darba vietu, zvanīju uz darbu, lai painteresēties par atlaišanas procedūru. Personāla daļā man paziņoja, ka pirms atlaišanas man būs jāatgriež daļa no atvaļinājuma naudas (atvaļinājums bija 05.2015), ko es saņēmu pirms bērnu kopšanas atvaļinājuma vai jāatgriežas darbā un jānostrādā līdz 02.10.2017., tad nekas nebūs jāatmaksā. Paskaidrojiet lūdzu cik tas ir pareizi un pamatoti? Kā arī gribās noskaidrot vai ir kādi izņēmumi, kad atvaļinājuma nauda nav jāatgriež?

Darba likuma 78. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka  ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, var izdarīt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, ja darbinieku atlaiž no darba pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu, izņemot gadījumu, kad darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 6., 7., 9. vai 10.punktu.


Tādējādi, gadījumā ja Jūs uzteiksiet darba līgumu, vai darba tiesiskās attiecība izbeigsies saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos, darba devējam būs tiesības veikt ieturējumus no Jums izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām. Izņēmums ir situācijas, ja darba tiesiskās attiecības uzsaka darba devējs, un uzteikums ir pamatots ar tādiem apstākļiem kā, piemēram, darbinieku skaita samazināšana, darbinieka nespēju veikt nolīgto veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta atzinums, darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai, darba devēja likvidāciju u.c.


Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

„Darbinieks dodas atvaļinājumā  2017. gada 2. maijā (atvaļinājuma ilgums- divas kalendārās nedēļas). Sakiet, lūdzu, kā  aprēķināt, kad darbiniekam ir jāatgriežas darbā?”

Ja darbiniekam ir piešķirts ikgadējais atvaļinājums no 2017. gada 2. maija uz divām nedēļām, secināms, ka darbiniekam ir piešķirta ikgadējā atvaļinājuma daļa - divas nepārtrauktas kalendāra nedēļas vai 14 kalendāra dienas.

Saskaņā ar Darba likuma 149.panta pirmo daļu ikgadējā atvaļinājuma periodā netiek skaitītas svētku dienas. Tā kā laika posms, kas iesākas 2017.gada 2.maijā un turpinās divas kalendāra nedēļas, ietver divas svētku dienas, proti, 4.maiju (Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena) un 14.maiju (Mātes diena), piešķirtais divu nedēļu atvaļinājums pagarinās par divām dienām. Tādējādi konkrētajā situācijā darbiniekam pēc ikgadējā atvaļinājuma daļas izmantošanas jāatgriežas darbā 2017.gada 18.maijā.


Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba

Ja man ir slīdošais grafiks (3+3), vai es esmu tiesīga ņemt atvaļinājumu no savas darba dienas? Ja ņemu no brīvdienas, man atvaļinājuma laikā sanāk mazāks darba dienu skaits, un līdz ar to, mazāka atvaļinājuma nauda.

Saskaņā ar Darba likuma 149.panta otro daļu, darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Savukārt, par atlikušo divu ikgadējā atvaļinājuma nedēļu izmantošanas kārtību darbinieks ar darba devēju var vienoties. Ja darba devējs piekrīt, darbinieks atvaļinājumu var izmantot tajās darba dienās, kurās saskaņā ar grafiku viņam būtu bijis jāstrādā.

 

Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

Sakiet, lūdzu, vai ir jāziņo rakstiski darba devējam par grūtniecību? Kad? Un kas jānorāda bērnu kopšanas atvaļinājuma pieprasījumā?

Darba likums neuzliek darbiniekam pienākumu ziņot darba devējam par grūtniecību nedz mutvārdos nedz rakstveidā. Darba intervijas laikā uzdot jautājumu par grūtniecību darba devējam ir aizliegts un arī darba attiecību pastāvēšanas laikā darba devējam ir aizliegts noteikt darbiniekam šādu paziņošanas pienākumu. Darba likums nosaka, ka bērna kopšanas atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām (kopējais bērna kopšanas atvaļinājuma laiks ir pusotrs gads). Darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu. Pieprasījumā par bērna kopšanas atvaļinājumu jānorāda nepieciešamība pēc šāda atvaļinājuma un jānorāda laika periods, kurā darbinieks vēlas izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu.

Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv
Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

Vai man par dvīņiem pienākas bērna kopšanas atvaļinājums 3 gadi? Par katru bērnu 1.5 gadi?

Darba likuma 156.panta pirmā daļa paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Darba likumā nav skaidri noteikts, kā rīkoties gadījumā, ja piedzimuši dvīņi, trīņi vai vairāk bērnu, tādējādi var rasties neizpratne par to, kā rīkoties šādā gadījumā.

 1996.gada 3.jūnijā tika pieņemta Eiropas Padomes direktīva 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu (turpmāk – Direktīva 96/34/EK ). Savukārt 2010. gada 8.martā tika pieņemta Padomes direktīva 2010/18/ES, ar ko īsteno pārskatīto BUSINESSEUROPE, UEAPME, CEEP un ETUC pamatnolīgumu par vecāku atvaļinājumu un atceļ Direktīvu 96/34/EK (turpmāk – Direktīva 2010/18/ES), kas paredz, ka Direktīvu 96/34/EK atceļ no 2012. gada 8.marta. Atsauces uz Direktīvu 96/34/EK uzskata par atsaucēm uz Direktīvu 2010/18/ES.

Direktīvā 2010/18/ES ir noteiktas minimālās prasības, lai veicinātu strādājošu vecāku ģimenes un darba pienākumu saskaņošanu, ņemot vērā ģimenes struktūru pieaugošo daudzveidību un vienlaikus ievērojot valstu tiesību aktus, koplīgumus un/vai praksi. Direktīvas 2010/18/ES 8.klauzula paredz, ka dalībvalstis var piemērot vai ieviest labvēlīgākus noteikumus nekā šajā nolīgumā izklāstītie noteikumi. Direktīvas 2010/18/ES noteikumu izpilde nav likumīgs pamats, lai pazeminātu darbiniekiem piešķirtās aizsardzības vispārējo līmeni jomā, uz kuru attiecas Direktīva 2010/18/ES. Tas neierobežo dalībvalstu un/vai sociālo partneru tiesības izstrādāt dažādus normatīvos, administratīvos vai līgumiskus noteikumus, ņemot vērā mainīgos apstākļus, ja vien ir ievērots šajā nolīgumā paredzēto prasību minimums. Pamatojoties uz Direktīvā 2010/18/ES ietvertajām prasībām, arī Darba likumā tika ieviests atbilstošs regulējums.

Direktīva 2010/18/ES nosaka minimālās prasības, paredzot, ka dalībvalstis var piemērot vai ieviest labvēlīgākus noteikumus. Piemēram, Direktīvas 2010/18/ES 2.klauzula paredz darba ņēmējiem - gan vīriešiem, gan sievietēm - individuālas tiesības uz vecāku atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu vai adopciju, lai dotu viņiem iespēju vismaz četrus mēnešus rūpēties par bērnu. Savukārt atbilstoši Darba likuma 156.panta pirmajai daļai ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu. Līdz ar to Darba likums paredz labvēlīgākus noteikumus nekā Direktīva 2010/18/ES, tādēļ Darba likuma tiesiskais regulējums atbilst  Direktīvā 2010/18/ES ietvertajām prasībām.

Ievērojot to, ka Direktīvā 2010/18/ES nav skaidri noteikts, kā rīkoties, ja piedzimuši dvīņi, trīņi vai vairāk bērni, būtu jāapskata Eiropas Savienības tiesas prakse šajā jautājumā. Tā Eiropas Savienības tiesas 2010.gada 16.septembra sprieduma lietā Nr.C-149/10 rezolutīvajā daļā tiek noteikts, ka Direktīvā 96/34/EK noteiktais nedrīkst tikt interpretēts tādējādi, ka ar to bērnam tiek piešķirtas individuālas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu, tomēr, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, šis noteikums valsts likumdevējam nosaka pienākumu ieviest tādu bērna kopšanas atvaļinājuma kārtību, saskaņā ar kuru atkarībā no pastāvošās situācijas attiecīgajā dalībvalstī pret šiem vecākiem tiek nodrošināta attieksme, kas pienācīgi ņem vērā viņu īpašās vajadzības.

Tādējādi var secināt, ka ne Eiropas Savienības normatīvie akti, ne Eiropas Savienības tiesas judikatūra neparedz, ka dvīņu piedzimšana rada tiesības uz tāda daudzuma bērna kopšanas atvaļinājuma laikposmiem, kas ir vienāds ar piedzimušo bērnu skaitu. Tomēr, kā jau tika minēts iepriekš, Direktīvas 2010/18/ES 8.klauzula paredz dalībvalstu un/vai sociālo partneru tiesības izstrādāt dažādus normatīvos, administratīvos vai līgumiskus noteikumus, ņemot vērā mainīgos apstākļus, ja vien ir ievērots šajā nolīgumā paredzēto prasību minimums.

Jebkurš darbinieks var izmantot savas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu, ja ir piedzimis bērns vai tas ticis adoptēts. DL neparedz nekādus papildu nosacījumus (pilns vai nepilns darba laiks, summētais darba laiks, nostrādātais laiks u. tml.), lai darbinieks varētu šīs tiesības izmanot. Tiesības nedrīkst tikt interpretētas tādējādi, ka ar to bērnam tiek piešķirtas individuālas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu, šādas tiesības tiek piešķirtas pašiem vecākiem. Tādējādi šis tiesības nenozīmē, ka  dvīņu piedzimšana rada tiesības uz tāda daudzuma bērna kopšanas atvaļinājuma laikposmiem, kas ir vienāds ar piedzimušo bērnu skaitu. Gadījumā, ja dzimuši dvīņi, tas nerada tiesības uz trīs gadus ilgu atvaļinājumu.

 

Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

Darba likumā ir noteikti šādi papildatvaļinājumi:

1) darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, — trīs darba dienas;
3) darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, — ne mazāk par vienu darba dienu.

Vai vecums 16 un 14 ir ieskaitot? 


Saskaņā ar Darba likuma 151.panta pirmās daļas 1.punktu papildatvaļinājumu, kas nav mazāks par trīs darba dienām, piešķir, ja vecākiem ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem. Minētais nozīmē, ka vecākais bērns nevar būt vecāks par 16 gadiem ieskaitot, proti, viņš nav sasniedzis 17 gadu vecumu. piemēram, bērnam var būt 16 gadi un 3 mēneši.

Saskaņā ar Darba likuma 151.panta pirmās daļas 3.punktu papildatvaļinājumu, kurš nav mazāks par vienu darba dienu, piešķir, ja vecāku aprūpē ir aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem. Minētais nozīmē, ka bērns nevar būt vecāks par 14 gadiem ieskaitot, proti, viņš nav sasniedzis 15 gadu vecumu. Piemēram, papildatvaļinājums piešķirams, ja bērnam ir 14 gadi un 6 mēneši.

Tiesības izmantot papildatvaļinājumu ir gan bērna mātei, gan tēvam. Ja abi vecāki strādā pie viena darba devēja, arī tādā gadījumā ir tiesības izmantot papildatvaļinājumu ir gan bērna mātei, gan bērna tēvam.

Latvijas Republikas Augstākā tiesas 2005.gada apkopojumā „Jautājumi par Darba likuma normu piemērošanu” Senāta Civillietu departaments sniedza viedokli par darba likuma 151.panta pirmās daļas1.punkta interpretāciju, norādot, ka piešķirot atvaļinājumu un līdz ar to arī pienākošos papildatvaļinājumu, jāņem vērā periods, par kuru atvaļinājums piešķirts. Senāts atziņa, ka gadījumā, ja par periodu, kurā piešķir atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, bērni ir vismaz trīs un viņu vecums ir līdz 16 gadiem, tad papildatvaļinājums pienākas, kaut arī uz atvaļinājuma piešķiršanas brīdi bērni jau ir vecāki par 16 gadiem.

 

Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

 

Ar sezonas laukstrādnieku  noslēgts darba līgums uz 65 kalendāra dienām (summētais darba laiks). Vai sezonas laukstrādniekam jāmaksā atvaļinājuma kompensācija? 

Ar 1.aprīli lauksaimnieki drīkst nodarbināt strādniekus, kuru darba samaksai piemēro sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Nodokļa piemērošanai ir noteikta likuma "'Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' 11.12 pantā, kā arī MK 25.03.2014. noteikumi Nr.166 pielikumā. Sezonas laukstrādniekus drīkst nodarbināt no 1.aprīļa līdz 30.novembrim, veicot sezonas darbus augļkoku, ogulāju un dārzeņu sejā vai stādīšanā. Kā sezonas laukstrādnieks drīkst būt nodarbināts ne vairāk kā 65 dienas.

Speciālie normatīvie akti, kuri regulē sezonas laukstrādnieku nodarbināšanas jautājumus, paredz, ka pirms darbu uzsākšanas katrs nodarbinātais laukstrādnieks ir jāreģistrē Lauku atbalsta dienesta sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmā, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, ienākuma gūšanas dienu un noslēgtā līguma veidu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumu Nr.166 „Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas nodrošināšanai” 18.punktu starp lauksaimnieku un sezonas laukstrādnieku var tikt noslēgts:

-          rakstveida darba līgums;

-          rakstveida uzņēmuma līgums;

-          mutvārdu uzņēmuma līgums.

Ja starp pusēm ir noslēgts rakstveida darba līgums, uzskatāms, ka starp lauksaimnieku un sezonas laukstrādnieku ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības uz noteiktu laiku, kuras regulē Darba likuma un citu darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu noteikumi. Tādējādi darbinieks ir tiesības pretendēt uz tām sociālajām garantijām, kas paredzētas Darba likumā, piemēram, darbnespējas lapas apmaksu, atlaišanas pabalstu u.tml. 

Jautājumu par atlīdzības izmaksu par neizmantoto atvaļinājumu regulē Darba likuma 149.panta piektā daļa, kas nosaka: „Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu”.

Minētā norma iztulkojama tādējādi, ka gadījumā, ja pēc 65 dienām terminētais darba līgums izbeidzas, darbiniekam ir tiesības saņemt atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu saskaņā ar Darba likuma 149.panta piekto daļu. Informējam, ka Darba likums neparedz speciālu regulējumu tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas ar sezonas laukstrādnieku uz Darba likuma pamata.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka Darba inspekcijas funkciju, uzdevumus un kompetenci reglamentē Valsts darba inspekcijas likums, saskaņā ar kuru Darba inspekcija sniedz juridiski nesaistošus skaidrojumus par darba tiesiskās attiecības un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu piemērošanas jautājumiem.


Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

 

Vai darbiniekam pienākas 1 papildatvaļinājuma diena kalendārajā gadā (neatkarīgi no datuma kad viņš šajā gadā ir pieņemts) vai 1 papildatvaļinājuma diena pienākas par darbinieka nostrādāto gadu uzņēmumā?

Darba likuma 151.panta pirmās daļas 1.un 3.punktā paredzētais atvaļinājums piešķirams gan bērna mātei, gan bērna tēvam, arī tādā gadījumā, ja abi strādā vienā un tajā pašā uzņēmumā pie viena un tā paša darba devēja. Papildatvaļinājums izmantojams darbinieka individuālā kalendāra gada laikā, kura termiņš iesākas ar darba līguma noslēgšanas brīdi.


Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-