Ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību.
Aizliegts nodarbināt personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā.
Darba līgums slēdzams rakstveidā divos eksemplāros, pēc tā parakstīšanas viens eksemplārs izsniedzams darbiniekam, otrs paliek darba devējam. Darba līgums slēdzams valsts valodā. Ja darbinieks ir ārzemnieks, kurš pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem.
Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu.
Darba līgumā var noteikt pārbaudes laiku līdz 3 mēnešiem. Ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku līdz 6 mēnešiem, pārbaudes laiks - 1 mēnesis, bet, ja līgums noslēgts uz laiku līdz vienam gadam, - līdz 2 mēnešiem. Vienlaikus jāuzsver, ka darba koplīgumos, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, var būt norādīts citāds pārbaudes laika ilgums, tomēr darba līgumam uz noteiktu laiku līdz vienam gadam tas nevar būt ilgāks par 3 mēnešiem.
Ja ārzemnieks vēlas saņemt vīzu un tiesības uz nodarbinātību, kā arī uzturēšanās atļauju, nepieciešamajam finanšu līdzekļu apjomam, jeb darba algai, ko izmaksā darba devējs, ir jābūt ne mazāk par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju (no 2023.gada 1.aprīļa – 1373 euro bruto alga). Ja ārzemnieks saņem vīzu vai uzturēšanās atļauju kā sezonas darbinieks lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivkopības nozarē, finanšu līdzekļu apjomam ir jābūt ne mazāk par strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu ārzemnieka paredzamajā nodarbinātības nozarē (no 2023.gada 1.aprīļa - augkopībā un lopkopībā, medniecībā un saistītās palīgdarbībās – 1110 euro bruto alga, mežsaimniecībā un mežizstrādē – 1484 euro, zivsaimniecībā – 1301 euro bruto alga) (vairāk par ārzemniekiem nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem sk. https://www.pmlp.gov.lv/lv/nepieciesamais-iztikas-nodrosinajums-0).
Darba samaksa izmaksājama ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Darba samaksa izmaksājama skaidrā vai bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu uz bankas kontu, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies.
Normālais darba laiks- 8 stundas dienā, 40 stundas nedēļā. Var noteikt piecu vai sešu dienu darba nedēļu. Arī sešu dienu darba nedēļas normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā. Var vienoties par nepilnu darba laiku. Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darba līgumā jānorāda, ka darba grafiks ir mainīgs, kā arī jāietver informāciju par garantēto apmaksāto darba laiku mēneša ietvarā, kā arī informāciju, kādā laikā darbinieks var veikt darbu vai viņam būtu pienākums veikt darbu, un informāciju par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma.
Darba devējs var noteikt summētā darba laika organizāciju vai maiņu darbu. Abos gadījumos darbs tiek organizēts ar darba / maiņu grafiku, ar ko jāiepazīstina darbinieks. Summētā darba laika organizācijas gadījumā darba devējs var nodarbināt vairāk nekā 8 stundas dienā un vairāk nekā 40 stundas nedēļā (pieļaujamas 56 stundas nedēļā). Summētā darba laika gadījumā ir svarīgs pārskata periods. Pārskata periodu var noteikt no mēneša līdz trīs mēnešiem, bet darba koplīgumā – līdz 12 mēnešiem. Būvniecības nozarē pārskata periods ir 6 vai 12 mēneši. Virsstundu darbs tiek noteikts pārskata perioda beigās.
Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā - pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra.
Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums - nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus.
Darba aizsardzības pamatprasības
- Pirms darba uzsākšanas jāiziet instruktāžu un apmācību darba aizsardzībā, kas tieši attiecas uz darbinieka darba vietu un darba veikšanu. Darba aizsardzības instrukcijām un apmācībai ir jābūt nodarbinātajam saprotamai un piemērotai profesionālajai sagatavotībai.
- Uz pirmreizējo obligāto veselības pārbaudi nosūta visas personas pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas atbilstoši identificētajiem darba vides faktoriem, kuriem persona būs pakļauta. Izdevumus, kas saistīti ar obligātām veselības pārbaudēm pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas, savstarpēji vienojoties, sedz attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs.
- Ja darbinieku pie darba devēja paredzēts nodarbināt noteiktu laiku, kas ir mazāks par 1 gadu, personu pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas veselības pārbaudes veikšanai nosūta, ja:
- darbu paredzēts veikt īpašos apstākļos (Ministru kabineta 10.03.2009. noteikumu Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 2. pielikums);
- darba vides apstākļi atbilst Ministru kabineta 10.03.2009. noteikumu Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 14.3. apakšpunktā norādītajam (gadījumi, kad periodiskā obligātā veselības pārbaude jāveic reizi gadā).
- Periodiskās obligātās veselības pārbaudes veic nodarbinātajiem periodiski. Periodisko obligāto veselības pārbaužu biežums var būt reizi gadā, reizi divos gados un reizi trīs gados. To nosaka darba devējs, veicot darba vides riska novērtējumu. Izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs.
Interesējošos jautājumus par nodarbināšanas noteikumiem, kā arī par rīcību, ja tiek pārkāpti nodarbināšanas noteikumi, var uzdot:
- rakstveidā, e-pasts vdi@vdi.gov.lv
- zvanot uz Valsts darba inspekcijas konsultatīvo tālruni 67186522.