Ceturtdiena, 2017. gada 19. oktobris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Darba laiks

Pašlaik atrodos bērna kopšanas atvaļinājumā, bet drīzumā plānoju atgriezties darbā. Darba devējs ziņoja, ka iespējams nevarēs man nodrošināt veco darba vietu, tādēļ man būs jāstrādā citā uzņēmuma filiālē, līdz kurai ir jāmēro lielāks attālums. Mani šādas izmaiņas neapmierina. Kādas ir manas tiesības, ko varu pieprasīt, kā pareizāk rīkoties šajā situācijā?

Darba likuma 156.panta ceturtā daļa nosaka, ka darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Tādējādi, beidzoties bērna kopšanas atvaļinājumam, Jums ir tiesības atgriezties tajā pašā darbā vai, ja tas nav iespējams, līdzvērtīgā vai līdzīgā darbā, kas atbilst Jūsu darba līgumam nosacījumiem, tai skaitā darba samaksas, nolīgtā darba laika un darba vietas nosacījumiem.

Vienlīdz jānorāda, ka pēc Jūsu atgriešanās darbā darba devējam ir tiesības Jums piedāvāt darba līguma grozījumus Darba likuma 97. un 98. panta kārtībā. Grozījums drīkst veikt tikai abpusēji vienojoties. Darba devējs nav tiesīgs vienpusēji grozīt darba līgumu. Darba līguma uzteikums, ja Jūs nepiekritīsiet  darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, ir jāpamato ar saimniecisku reorganizāciju uzņēmumā, piemēram, darbinieku skaitu samazināšanu.

Samazinot darbinieku skaitu, darba devējam ir jāievēro Darba likuma 109.pantā noteiktie darba devēja uzteikuma aizliegumi un ierobežojumi, kā arī Darba likuma 108.pantā noteiktās priekšrocības turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. Piemēram, darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, pamatojoties uz darbinieku skaita samazināšanu, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.

Savukārt darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšroka turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija.

Darba devējs drīkst Jums piedāvāt darba līguma grozījumus (mainīt darba vietu) bet Jums ir tiesības nepiekrist šādiem grozījumiem. Nepiekrišanas gadījumā darba devējs nav tiesīgs uzteikt Jūsu darba līgumu sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu. Šāda uzteikuma aizliegums pastāv, kamēr barojat bērnu ar krūti, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.

Gadījumā, ja darba devējs ir likvidējis iepriekšējo amatu un nevar Jūs nodrošināt ar līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu, tad Jums ir tiesības lemt par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Tādējādi Jums ir tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības pēc savstarpējas vienošanās, kā to nosaka Darba likuma 114. pants, bet, šajā gadījumā būtu jāvienojas par atlaišanas pabalstu atsevišķi, un tas jāapstiprina ar rakstveida vienošanos, jo Darba likuma 112. pants neparedz atlaišanas pabalstu, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas abpusēji vienojoties.

Ja, tomēr, vēlēsieties turpināt darba tiesiskās attiecības un uzskatīsiet, ka darba devējs nav Jūs nodrošinājis ar tādu pašu darbu, vai ar līdzvērtīgu un ar tādiem pašiem nodarbinātības noteikumiem, tad Jums ir tiesības vērsties ar iesniegumu Valsts darba inspekcijā vai arī vērsties tiesā ar prasību par atjaunošanu iepriekšējā darbā.

Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

Vai neattaisnoti  darba kavējumi tiek ieskaitīti pārbaudes laikā?

Slēdzot darba līgumu, darba devējs var noteikt darbiniekam pārbaudi, lai pārliecinātos, vai viņš ir piemērots nolīgtajam darbam. Pārbaudes termiņš nosakāms ne ilgāk par trīs mēnešiem, neieskaitot pārbaudes laiku un citu laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Savukārt darbinieka neattaisnotas prombūtnes laiks tiek ieskaitīts pārbaudes termiņa laikā.

Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

Manā darba līgumā punktā par darba laiku noteikts, ka “darbiniekam noteikts summētais darba laiks”. Sakiet lūdzu vai darba devējs ir noteicis manu darba laiku atbilstoši likumam?

Darba likuma (turpmāk – DL) 40.panta otrās daļas 7.punktā noteikts, ka darba līgumā jānorāda nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks. VDI norāda, ka DL 52.pants nosaka, ka darbiniekam ir pienākums veikt darbu noteiktā darba laika ietvaros. Tādējādi DL ir paredzēts darba devēja pienākums noteikt konkrētu darba laiku. Savukārt no DL 31.nodaļas, kas regulē darba laika vispārīgos noteikumus, izriet, ka darba tiesiskās attiecības paredzēts nodibināt, nosakot vai nu normālu, vai nepilnu darba laiku. VDI norāda, ka summētais darba laiks nav uzskatāms par patstāvīgu darba laika veidu, bet gan tas ir darba laika organizācijas veids, kas nozīmē to, ka darba devējs darbinieku var nodarbināt ar atšķirīgu darba dienas vai nedēļas ilgumu.

 

Darba devējam ir jānosaka darbiniekam garantētais darba laiks, t.i., vai nu normālais, vai arī nepilnais darba laiks, norādot konkrētu stundu skaitu dienā vai nedēļā, ar ko darbinieks var rēķināties, jo DL nepilnajam darba laikam nenosaka noteiktu stundu skaitu dienā vai nedēļā, kā tas ir noteikts normālajam darba laikam.

 

Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

 

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 15.jūnija rīkojumu Nr.342 „Par darbadienas pārcelšanu 2017.gadā” no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, darbadiena no piektdienas, 2017.gada 5.maija, ir pārcelta uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju.

Rīkojumā ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, pārcelt darbadienu no piektdienas, 2017.gada 5.maija, uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju.

Ņemot vērā to, ka atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantam maija otrā svētdiena ir noteikta par svētku dienu - Mātes dienu, 13. maijs ir uzskatāms par pirmssvētku dienu, un saskaņā ar Darba likuma 135.pantu darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja vien darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

 

Noteikums par darba dienas ilguma saīsināšanu ir attiecināms uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, noteikums par darba dienas ilguma saīsināšanu neattiecas. Savukārt darbiniekiem, kam noteikts normālais darba laiks un summētā darba laika organizācija, 2017.gada 13.maijā darbadienu par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu normālais mēneša darba laiks, ņemot vērā pirmssvētku dienu, maijā ir 166 stundas.

Darba inspekcija vērš uzmanību, ka, īstenojot darba dienas pārcelšanu, darba devējam jāievēro princips, ka konkrētā darba diena tiek pārcelta, vadoties no tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi pret darbinieku darba devējam būtu jāpilda, ja minētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Darba inspekcija vērš uzmanību uz atsevišķiem gadījumiem, kā 2017.gadā pārceltā darbadiena ietekmē ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma naudas aprēķināšanu, darbnespējas periodu u.tml.

 Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 24.aprīļa līdz 2017.gada 7.maijam, darbiniekam nebūs jāstrādā 2017.gada 13.maijā. Ņemot vērā Darba likuma 75.panta astoto daļu, darbiniekam var neaprēķināt atvaļinājuma naudu par 2017.gada 5. maiju, taču šādā gadījumā atvaļinājuma nauda ir jāsaņem par 2017.gada 13.maiju.

Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija viena kalendāra nedēļa, darbiniekam 2017.gada 13.maijā nav jāveic darba pienākumi. Turklāt, atvaļinājums pagarinās par vienu svētku dienu, proti, 2017.gada 14.maiju (Mātes diena) un uz darbu darbiniekam jānāk 2017.gada 16.maijā. Bet, ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija līdz 2017.gada 12.maijam, darbiniekam uz darbu jānāk 2017.gada 13.maijā.

Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija līdz 2017.gada 21.maijam, darbiniekam, kuram noteikta piecu dienu darba nedēļa, atvaļinājuma nauda ir jāaprēķina un jāizmaksā par 11 darba dienām, jo Ministru kabineta rīkojums par darba dienas pārcelšanu neierobežo darbinieka tiesības izmantot atvaļinājumu un saņemt atvaļinājuma naudu Darba likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ja ikgadējais atvaļinājums piešķirts, piemēram, no 2017.gada 3.aprīļa uz četrām kalendāra nedēļām, jāņem vērā, ka atvaļinājuma periodā iekrīt svētku dienas, kuras ikgadējā atvaļinājumā netiek skaitītas. Ņemot vērā, ka 2017.gada aprīlī ir trīs svētku dienas (14.aprīlis – Lielā Piektdiena, 16.aprīlis – Pirmās Lieldienas, 17. aprīlis – Otrās Lieldienas), atvaļinājuma pēdējā diena ir 2017.gada 5.maijs. Minētais apstāklis nozīmē, ka darbiniekam nebūs jāstrādā arī 2017.gada 13.maijā. Minētajā periodā darba devējam jāapmaksā 21 atvaļinājuma diena.

 

Uzņēmumā vasaras brīvlaikā piecas dienas nedēļā un septiņas stundas dienā strādā nepilngadīgais, kuram ir 16 gadu. Vai viņam ir jāsaīsina darba dienas ilgums pirms svētku dienas, piemēram, 23.jūnija?

Darba likuma 135.pants, kas nosaka, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja vien darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks, attiecināms uz darbiniekiem, kas nodarbināti normālo darba laiku. Ņemot vērā, ka nepilngadīgu personu vecumā no 15 līdz 18 gadiem normālais darba laiks saskaņā ar Darba likuma 132.panta trešo daļu ir septiņas stundas dienā vai 35 stundas nedēļā, nepilngadīgajam, kuram ir 16 gadu, darba dienas ilgums pirms Līgo dienas saīsināms vismaz par vienu stundu.

Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-