Piektdiena, 2017. gada 23. jūnijs
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

16. maijā, Vidzemē, veicot darbus jaunbūvē, darbinieks nokrita no 3 m augstuma, gūstot smagas traumas.

Savukārt, 29. maijā, Vidzemē, smagas traumas guva 58 gadus vecs remontatslēdznieks, kurš, labojot telfera šreku (urbis kūdras irdināšanai), krita no aptuveni 2 m augstuma.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušos smagos nelaimes gadījumu, noskaidrotu to cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 19.jūnijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 13 nodarbinātie un vēl 7 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 17 nodarbinātie. Vēl 68 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 77).

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 19.jūnijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 13 nodarbinātie un vēl 7 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 17 nodarbinātie. Vēl 68 cilvēki šogad ir guvuši smagas (pagājušajā gadā 77).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 34, autokāra vadītājs, gāja bojā, apgāžoties autokāram;

·         vīrietis, 61, automobīļa vadītājs, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietim, 55, labiekārtošanas strādniekam, kraujot malku, pagale izslīdēja no rokām un smagi traumēja kāju;

·         vīrietis, 56, atkritumvedēja vadītājs, atrodoties maršruta izbraukumā, nokritis un guvis smagas traumas;

·         vīrietim, 51, metāla izstrādājumu jaunākajam montierim, noliktavas telpās uzbrauca elektroiekrāvējs, kā rezultātā darbinieks guva smagas traumas;

·         sieviete, 55, pasniedzēja, pārvietojoties pa ofisa telpu, nokrita un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 37, ceha strādnieks, veicot neizslēgtas iekārtas tīrīšanas darbus, ar roku pieskārās rotējošai lentai un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 57, mehāniķis, nokrita no pieslienamām trepēm un guva smagas traumas;

·         sieviete, 48, māsas palīdze, slimnīcas teritorijā paslīdēja un lauza kāju;

·         vīrietis, 61, palīgstrādnieks, maisu kraušanas laikā nokrita un guva smagas traumas

·         sieviete, 58, direktores vietniece audzināšanas jomā, guva smagas traumas, kad, ejot no skolotājas galda līdz audzēkņu solam, zaudēja līdzsvaru un nokrita;

·         vīrietis, 55, furgona vadītājs, dzenot no furgona lopus, lops izsita cietušajam no rokām alumīnija profilu (tiek izmantots lopu dzīšanai), kurš trāpīja pa darbinieka seju;

·         vīrietim, 56, zāģmateriālu ražošanas operatoram, pa kāju trāpīja no daudzzāģa izsviests dēlis, kā rezultātā tika salauzts darbinieka augšstilbs;

·         sieviete, 62, pavāre, darba vietā tika atrasta mirusi;

·         sieviete, 59, garderobiste, darba vietā tika atrasta mirusi;

·         sievietei, 61, algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicējai, veicot uzkopšanas darbus, palika slikti, un viņa nomira;

·         vīrietis, 51, pāļdziņa vadītājs, darba vietā palika slikti, no medicīniskās palīdzības atteicās un pa ceļam uz mājām nomira;

·         sieviete, 67, virtuves strādniece, pārvietojoties pa darba vietas telpu, nokrita un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 31, autovadītājs, pieturvietā tika atrasts miris automašīnā;

·         sieviete, 59, agronome, pārbaudot augu etiķetes, paklupa un guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 53, policijas darbinieks, guva smagas traumas, kad uz autoceļa izskrēja meža dzīvnieks, straujas bremzēšanas rezultātā dienesta automašīna nobrauca no slidenā ceļa un apgāzās;

·         vīrietis, 23,celtnieks, nokrita no saliekamajām kāpnēm un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 32, dokers, veica signalizētāja darbu uz konteineru kuģa. Tika atrasts miris kuģa rūmē;

·         vīrietis, 33, valdes loceklis, metot būvgružus, nenoturēja līdzsvaru un nokrita no ēkas 3. stāva. Cietušais guva smagas traumas;

·         vīrietis, 82, ēkas pagrabstāva kāpnēs nokrita un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 57, kravas automašīnas vadītājs, kāpjot no kravas automašīnas, nokrita un guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 54, iestādes vadītājs, kuģa apskates laikā kāpa pa stacionārām pie sienas piestiprinātām stāvajām kāpnēm. No pakāpiena noslīdēja kāja, un cietušais nokrita no 4 m augstuma. Kritiena rezultātā gūtas smagas traumas;

·         vīrietim, 59, remontatslēdzniekam, starp iekārtas kustīgo detaļu un vārpstu tika iespiesta roka;

·         vīrietis, 28, traktorists – ekskavatorists, braucot ar ekskavatoru, ar tā izlici skāra augstsprieguma līnijas vadus, kā rezultātā guva smagus apdegumus un slimnīcā nomira;

·         vīrietim, 36, būvstrādniekam, veicot darbu būvobjektā, uz kājas uzkrita metāla loksne;

·         vīrietis, 32, celtnieks, gāja bojā, krītot no augstuma;

·         vīrietis, 53, darba vietā palika slikti. Medicīniskās palīdzības sniegšanas laikā nodarbinātais nomira;

·         sieviete, 56, pasniedzēja, paklupa un nokrita, gūstot smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 56, palīgstrādnieks, apzāģējot kokam zarus, krita no pieslienamajām kāpnēm no 4 m augstuma uz bruģēta laukuma. Darbinieks notikuma vietā miris;

·         vīrietis, 50, mežstrādnieks, zāģējot kokus, acī trāpīja skaida;

·         vīrietim, 52, celtniekam, pildot darba pienākumus ārzemes būvobjektā, palika slikti, tika hospitalizēts un slimnīcā nomira;

·         vīrietim, 53, palīgstrādniekam, kūdras maisu iekraukšanas laikā ar autoiekrāvēja dakšu tika uzbraukts uz kājas;

·         vīrietis, 24, vilcējautomobiļa vadītājs, iekraušanas darbu laikā guva smagu traumu, iespiežot roku  starp saldētas durvju konstrukciju un iekrāvēja rāmi;

·         vīrietim, 36, kokapstrādes operatoram, strādājot pie šķeldotāja, roka tika ierauta mehānismā, kā rezultātā norauts labās rokas rādītājpirksts;

·         vīrietim, 41, mēbeļu galdniekam, uzkrita kokskaidu plātnes, un viņš guva smagas traumas;

·         sieviete, 51, veikala vadītāja, zaudēja samaņu darba vietā un slimnīcā nomira;

·         vīrietim, 35, strādniekam, ēkas pagraba tīrīšanas laikā uzkrita siena, kā rezultātā cietušais guva smagas traumas;

·         vīrietim, 56, uzbrauca elektroiekrāvējs, kā rezultātā cietušais guva smagas traumas;

·         vīrietim, 57, ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinim, veicot smilšu kraušanu, pēkšņi sareiba galva. Krītot darbinieks sasita galvu pret betona ceļa apmali;

·         vīrietim, 58, šķeldošanas iekārtas operatoram, šķeldošanas iekārtas tīrīšanas laikā uzkrita zaru piespiedējmehānisms. Darbinieks gāja bojā;

·         sieviete, 26, kokasptrādes iekārtas operatore, veicot darba pienākumus pie lentzāģa, nozāģēja kreisās rokas plaukstu;

·         vīrietis, 60, automobiļa vadītājs, darba vietā atrasts miris;

·         vīrietis, 35, gāja bojā, nokrītot no pieslietām kāpnēm;

·         vīrietis, 28, elektromontieris, zaudēja līdzsvaru un iekrita kravas automašīnu apskates bedrē, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 51, jūrnieks, tīrot klāju, pārkrita pār bortu un noslīka;

·         sieviete, 68, aizķeroties kājai, nokrita uz sausas līdzenas grīdas un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietim, 59, struktūrvienības vadītājam, darba vietā palika slikti, viņš tika stacionēts un slimnīca nomira;

·         sieviete, 54, putnkope, pārvietojoties pa vistu kūti, paslīdēja un krita, gūstot smagu muguras traumu;

·         vīrietis, 49, kokapstrādes operators, darba vietā epilepsijas lēkmes laikā guva smagu galvas traumu;

·         vīrietis, elektriķis, veicot elektromontāžas darbus, guva smagu elektrotraumu;

·         vīrietis, 29, stikla šķiedras operators, tīrot aerodinamiskās šķiedras pārstrādes līnijas iekārtu, smagi traumēja kreisās rokas pirkstus;

·         vīrietis, 49, kuģa stūrmanis, gāja bojā, veicot kuģa traļa ielaišanu ūdenī;

·         vīrietim, 65, elektromontierim, darba vietā palika slikti, un viņš nomira;

·         sieviete, 64, dežurante, pārvietojoties pa iestādes telpām, aizķērās pati aiz savas kājas un krita, gūstot smagu rokas traumu;

·         sieviete, 54, skolotāja, pārgājiena laikā kritusi un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 63, metinātājs, smilšu padošanas kausa troses maiņas laikā metāliskais profils izslīdēja no nostiprināšanas vietām un kauss nolaidās uz darbinieka, kā rezultātā cietušais guva smagas traumas;

·         sieviete, 51, noliktavas vadītāja vietniece, guva smagas traumas, autoiekrāvējam uzbraucot uz kājas;

·         vīrietis, 58, automobiļa vadītājs, nomira, veicot darba pienākumus ārzemēs;

·         vīrietis, 45, automobiļa vadītājs, atverot mašīnas kabīnes durvis, zaudēja samaņu un izkrita no kabīnes. Cietušais guva smagas traumas;

·         sieviete, 42, kāpa pa kāpnēm, paslīdēja un nokrita smagi traumējot muguru.

Tiesībsargs sadarbībā ar atsaucīgajām Latvijas novadu pašvaldībām īstenoja informatīvo kampaņu “Īsa pamācība labā pārvaldībā” Šīs kampaņas mērķis bija vēstīt, ka labas pārvaldības princips satur ne tikai tiesiskos aspektus, bet arī labas pārvaldības kā vērtības aspektus; tā veidojama valsts pārvaldei un sabiedrībai kopā.

Šogad tiesībsargs turpina labas pārvaldības principa īstenošanas izpēti, aicinot iedzīvotājus piedalīties aptaujā, kuras ietvaros tiktu noskaidroti labās prakses piemēri, kā arī lietas, kas dažādu iestāžu darbā būtu uzlabojamas. Aptaujas anketa pieejama šeit

Realizējot ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” aktivitāti “Izglītojošas aktivitātes profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem” LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti kopumā ir izglītojuši 1036 audzēkņus 15 Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs

Gandrīz visas profesionālās izglītības iestādes pauda gatavību piedalīties konkursā PROFS, ko LBAS organizēs šī gada rudenī. Konkurss tiek rīkots Valsts darba inspekcijas (VDI) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr.7.3.1.0/16/I/001 ietvaros.

Konkursa mērķis ir veicināt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas, kā arī veicināt viņu izpratni par sociālo dialogu.

Konkursa Nolikums profesionālās izglītības iestādēm tiks nosūtīts augustā, un skolām būs jāpiesakās konkursam līdz 15. septembrim.

Plānots, ka no 15. oktobra līdz 30. novembrim notiks pieci reģionāli pusfināli - Valmierā, Daugavpilī, Liepājā un 2 Rīgā. Konkursa fināls notiks Rīgā decembra pirmajā nedēļā. Par to, kur startēs katra skola, tiks paziņots pēc pieteikumu apkopošanas.

Reģionālie pusfināli un fināls sastāvēs no trīs daļām: mājas darba, viktorīnas un praktiskiem uzdevumiem par darba tiesībām, darba aizsardzību un sociālo dialogu. Norādījumi par mājas darbu izglītības iestādēm tiks nosūtīti pēc pieteikumu apkopošanas septembrī.

Reģionālajā pusfinālā varēs piedalīties ne vairāk kā 2 komandas no vienas profesionālās izglītības iestādes. Komandas sastāvā jābūt 6 skolēniem, un viņi varēs būt no dažādiem kursiem.

Finālā iekļūs katra pusfināla labākā komanda. Konkursa rezultātus vērtēs žūrija, kuras sastāvā būs darba drošības un darba tiesību eksperti. Jāpiebilst, ka konkursa finālisti saņems vērtīgas balvas.

Izcilu rezultātu gadījumā žūrija patur tiesības izvirzīt finālam ne vairāk kā divas komandas no vienas reģiona pusfināla kārtas, kuras ieguvušas lielāko punktu skaitu.

Uzaicinājuma vēstule, konkursa Nolikums un pieteikuma anketa augustā tiks nosūtīta visām profesionālās izglītības iestādēm. Tos varēs saņemt arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības birojā, Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā, katru darba dienu no plkst. 9.00-17.00, kā arī interneta vietnē www.arodbiedribas.lv > Projekti > PROFS.

Šajā vietnē http://www.arodbiedribas.lv/projects/profs_2017 jau ir atrodama cita papildu informācija saistībā ar konkursu PROFS – arī konkursa jautājumu tēmas un avoti, kuros gūt zināšanas par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem.

Aicinām profesionālās izglītības iestādes jau tagad apsvērt savu dalību konkursā PROFS un rudenī cīnīties par vērtīgām balvām!

 

Sanita Birkenfelde,

konkursa PROFS koordinatore

Tālr.: 29383038

E-pasts: sanita.birkenfelde@lbas.lv

 


 

1

1. jūnijā pasaulē atzīmē Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, tāpēc Valsts darba inspekcija (VDI) vēlas vērst uzmanību drošai bērnu un pusaudžu nodarbināšanai vasaras brīvlaikā. Lai pirmā pieredze algotā darbā būtu pozitīva un izvēlētais darbs nekaitētu bērna veselībai un tiesiskajai aizsardzībai, vecāki (aizbildņi) aicināti iepazīties ar būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā bērniem un pusaudžiem, uzsākot darba gaitas.

 

No cik gadiem var stāties darba tiesiskajās attiecībās?

 

Nepilngadīgais drīkst stāties darba tiesiskajās attiecības, ja viņš ir sasniedzis 13 gadu vecumu. Jāatceras, ka nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un ir saņemta VDI atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos. Šo atļauju darba devējs var saņemt arī, izmantojot VDI e-pakalpojumu "Darba inspekcijas atļauja bērnu nodarbināšanai" - http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/.

 

Vai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas ir jādodas pie ārsta?

 

Nepilngadīgos drīkst pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tā ir jāveic katru gadu, arī tad, ja darba devējs ir tas pats, kas iepriekšējā gadā. To var veikt ģimenes ārsts. Pirms darba līguma noslēgšanas darba devējam ir pienākums informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildņiem) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā.

Cik svarīgs ir darba līgums?

Darba līgums ir galvenais dokuments, bez kura darba attiecības nedrīkst uzsākt. Vienojoties mutiski, darbinieks var būt zaudētājs un nesaņemt apsolīto darba samaksu. Šādā gadījumā netiek noteiktas arī abu pušu tiesības, pienākumi un atbildība.  Nenoslēdzot rakstveida darba līgumu, tiek zaudētas sociālās garantijas un slimības pabalsts.

 

Kādus darbus drīkst veikt bērni un pusaudži?

 

Bērnus vecumā no 13 gadiem (turpmāk tekstā – bērnus)  var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā gadījumā, ja viens no vecākiem devis rakstveida piekrišanu bērna nodarbināšanai. Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka 2002. gada 8. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.10. Kā piemēru var minēt šādus darbus:

-          dārzu ravēšana un laistīšana;

-          ražas novākšana;

-          laukumu un skvēru sakopšana;

-          kurjera darbu veikšana;

-          preču saiņošana un iepakošana;

-          pārtikas un nepārtikas preču pārdošana uz ielām u.tml.

 

Pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadu vecumam (turpmāk tekstā – pusaudžus) aizliegts nodarbināt darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, nosaka 2002. gada 28. maija Ministru kabineta noteikumi Nr.206. „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību.” Piemēram, pusaudžus aizliegts nodarbināt darbos, kas tieši saistīti ar dažādu objektu un būvju nojaukšanu, mežizstrādi (koku ciršana, atzarošana, izvilkšana, baļķu iekraušana un izkraušana), koksnes apstrādi, metāla vai tā izejvielu otrreizēju pārstrādi. Pusaudzis nedrīkst būt nodarbināts darbos, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu.

Cik ilgi drīkst strādāt bērns un pusaudzis?

Personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Brīvlaikā bērnus nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā. Pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā.

Vai bērnu un pusaudzi drīkst nodarbināt nakts laikā un virsstundu darbā?

 

Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nedrīkst strādāt nakts laikā un virsstundas. Attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20 līdz 6.

Cik ilgam jābūt pārtraukumam darbā?

Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām, pārtraukuma ilgums nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm.

Kas jāņem vērā vecākiem (aizbildņiem)?

Ja bērns nolēmis strādāt, vecākiem (aizbildņiem) noteikti vajadzētu interesēties par darbavietu un pārliecināties, ka darba vide ir droša un veselībai nekaitīga, t.sk., noskaidrot, kādi būs veicamie pienākumi un ar tiem saistītie darba vides riski. Neskaidrību vai šaubu gadījumā vecākiem (aizbildņiem) būtu jāatrod laiks, lai sazinātos ar VDI un saņemtu speciālistu konsultāciju par to, vai izraudzīto darbu bērns vispār drīkst veikt. Ja vecāki (aizbildņi) konstatē, ka darba devējs neievēro Darba likumā noteikto, palīdzību var meklēt tuvākajā VDI. Gan vecāki (aizbildņi), gan VDI var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.

Ja vecākiem (aizbildņiem) rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, aicinām sazināties ar Valsts darba inspekciju pa tālr. 67186522, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv.

 

VDI informē, ka augstāk minētajam ir tikai informatīvs raksturs.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Analizējot Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secināms, ka izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (HORECA) nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, tāpēc nozarē strādājošie aicināti pastiprinātu uzmanību pievērst gan darba līgumu esamībai, gan darba aizsardzības prasību ievērošanai uzņēmumā u.c. Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls vasaras mēnešos, jo nozarei raksturīgs sezonāls darbinieku skaita pieaugums.

2016. gadā 36% no VDI veiktajiem nereģistrētās nodarbinātības apsekojumiem HORECA nozarē tika konstatētas nereģistrēti nodarbinātas personas, kas ir otrais augstākais rādītājs uzreiz pēc lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares. Arī pēc konstatētā nereģistrēti nodarbināto personu skaita uz 1000 konkrētajā nozarē nodarbinātajiem HORECA kopā ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, būvniecību un citiem pakalpojumiem pieder pie augsta riska nozarēm attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību.

 

VDI aicina iedzīvotājus pirms darba attiecību uzsākšanas rūpīgi izvērtēt iespējamos riskus šajā nozarē – gan no drošības, gan tiesiskās aizsardzības viedokļa. Jāatceras, ka darba līgums ir galvenais dokuments, bez kura darba attiecības nedrīkst uzsākt. Vienojoties mutiski, darbinieks var būt zaudētājs un nesaņemt apsolīto darba samaksu, kā arī sociālās garantijas, slimības pabalstu u.c. Tāpat pastāv risks, ka darba devējs neveiks precīzu darba laika uzskaiti, nepiešķirs atvaļinājumu likumā noteiktajā kārtībā, neapmaksās darbnespējas lapas u.c. Jāatceras, ka darba devējs, kurš neievēro vienu normatīvo aktu, visbiežāk neievēros arī citus, piemēram, ja darba devējs nodarbina bez darba līguma, tad darba vide arī visticamāk būs nedroša.

Lai arī smagie un letālie nelaimes gadījumi šajā nozarē nenotiek bieži, nelaimes gadījumi, kuros cietušie gūst vieglus veselības traucējumus tiek konstatēti gandrīz tikpat bieži kā būvniecības nozarē, proti, 2016. gadā uz 1000 nodarbinātajiem būvniecības nozarē notika 1,8 nelaimes gadījumi, kuros gūtas vieglas traumas, savukārt, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1,6 nelaimes gadījumi. Visbiežāk nodarbinātie šajā nozarē gūst traumas applaucējoties, sagriežoties ar asiem priekšmetiem, aizķeroties, paslīdot u.c. Tās ir traumas, kas prasa ilgstošu ārstēšanos un nereti atstāj paliekošas sekas, tāpēc VDI aicina darbiniekus neklusēt un vērsties pie darba devēja tiklīdz ir radušies kādi iebildumi vai ieteikumi. 

No visiem HORECA nozarē konstatētajiem pārkāpumiem piektā daļa ir saistīti ar darba vides risku novērtēšanu. Lai noteiktu veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju, darba devēji aicināti izmantot bezmaksas interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti deviņi rīki, tostarp nozares specifiski rīki, kas piemēroti viesnīcām, viesu mājām un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem (kafejnīcām, restorāniem u.c.). Plašāka informācija pieejama VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā OiRA. 

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

 

Valsts darba inspekcija (VDI) ar š.g. 22. maiju uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka, salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gadā būvniecības nozarē smago nelaimes gadījumu skaits palielinājās par 36 % un letālo nelaimes gadījumu skaits pieauga no 2 uz 5 letāliem nelaimes gadījumiem. Turklāt smagie nelaimes gadījumi būvniecības nozarē 2016.gadā sastādīja piekto daļu no kopējā smago nelaimes gadījumu skaita, bet letālie – 14 % no kopējā letālo nelaimes gadījumu skaita, tāpēc, veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta gan būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem, gan citiem darba aizsardzības jautājumiem. Paralēli tiks pārbaudīta arī Darba likuma prasību ievērošana, kā piemēram, rakstveida darba līgumu esamība, faktiskā darba laika uzskaite u.c.

 

„Lai arī būvniecības nozares uzņēmumi katru gadu tiek pastiprināti pārbaudīti, tomēr joprojām tiek konstatēti darba aizsardzības prasību pārkāpumi, piemēram, darbinieki strādā uz nedrošām sastatnēm, nelieto pretkritiena aizsargsistēmas, strādājot uz jumtiem, veic darbus bīstamās tranšejās, kā arī nereti tiek konstatētas nepilnības nodarbināto instruēšanā un apmācībā. Darba devēja atbildība ir nodrošināt nodarbinātos ar atbilstošiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un kontrolēt to lietošanu darba laikā. Vēlamies uzsvērt, ka VDI pārbaužu mērķis nav piemērot sodus, bet preventīvi novērst iespējamos nelaimes gadījumus un mudināt pašus būvniekus īstenot nepieciešamos pasākumus drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanai,” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

 

Konstatējot normatīvo aktu prasību neievērošanu, inspektori darba devējiem var izdot rīkojumus pārkāpumu novēršanai, taču, ja tiek konstatēti tādi normatīvo aktu pārkāpumi, kuri būtiski apdraud nodarbināto drošību un veselību VDI  amatpersonas var apturēt darbus būvobjektā. Darbu piespiedu apturēšana nozīmē arī būtiskus finansiālus zaudējumus uzņēmumam. Par konstatētajiem pārkāpumiem var tikt piemēroti arī naudas sodi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. VDI ir izveidojusies sadarbība arī ar Būvniecības valsts kontroles biroju, kas aktīvi kontrolē un uzrauga būvniecības procesus valstī, informējot VDI par tās kompetencē esošiem jautājumiem.

 

Lai novērstu riskus darbinieku drošībai un veselībai VDI aicina visus būvniekus būt atbildīgiem un kritiski izvērtēt savu būvdarbu drošību vēl pirms VDI inspektoru vizītes.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

18. maijā, Rīgā, tīrot klāju pār bortu pārkrita un noslīka kuģa "Vecrīga" darbinieks - 1966. gadā dzimis vīrietis.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 18.maijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 10 nodarbinātie un vēl 9 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 16 nodarbinātie. Vēl 55 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 64).

Iedzīvotājiem ērti lietojamas, viegli uztveramas un mūsdienīgas – tādam jābūt valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnēm. Lai sasniegtu šo mērķi, Valsts kanceleja strādā pie vienota pārvaldības risinājuma valsts iestāžu tīmekļvietnēm.

 

Lai iegūtu datus par lietotāju vajadzībām un izmantotu tos vietņu kompleksai uzlabošanai tuvākajos gados, Valsts kanceleja aicina sabiedrību iesaistīties un vērtēt valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnes.

Ikviens lūgts aptaujas anketā atbildēt uz jautājumiem par to, vai izdevās atrast meklēto informāciju, cik daudz laika tas prasīja, vai atrastā informācija ir noderīga. Tāpat Valsts kanceleja aicina lietotājus novērtēt tīmekļvietnes struktūru, funkcionalitāti, dizainu un dažādus tajā piedāvātos servisus, piemēram, meklēšanas iespēju, teksta izmēra un krāsu kontrasta izvēlni, dažādus interaktīvos elementus, kā arī to, vai tīmekļvietne ir atbilstoša lietošanai mobilajās ierīcēs.

Aptaujas anketas pieejamas teju visās valsts iestāžu tīmekļvietnēs (vairāk nekā 90), un iespēja paust savu vērtējumu būs līdz šā gada 30. jūnijam.

Valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas projekta mērķis ir izstrādāt vienotu, centralizētu tīmkļvietņu pārvaldības risinājumu. Projekta idejas pamatā ir radīt ērti lietojamas tīmekļvietnes, kas veidotas pēc vienotiem pamatprincipiem, piedāvājot lietotājiem atpazīstamu vidi un funkcionalitāti.

Veicot 99 iestāžu aptauju 2016. gada rudenī, noskaidrots, ka teju puse (44,8 %) valsts iestāžu aktuālo saturu izvieto tehnoloģiski novecojušās tīmekļvietnēs (vecākas par 6 gadiem; vairāk nekā 11 % izstrādātas 2005. gadā vai vēl agrāk). Minētā aptauja norāda uz atšķirīgu pieeju tīmekļvietņu uzturēšanā – ap 54 % to nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs, 35 % to veic iestādes IT speciālisti, bet atlikušajai daļai izvēlēts cits risinājums. Sadrumstalotība vērojama arī IKT risinājumu izmitināšanā – aptuveni 30 % gadījumu iestāžu tīmekļvietnes atrodas uz iestādes serveriem, ap 50 % – ārējā datu centrā pie ārpakalpojuma sniedzēja, bet atlikusī daļa atrodas nozares ministrijas datu centrā vai tām izvēlēts cits izmitināšanas risinājums.

Jāpiebilst, ka pērn rudenī pieņemta ES Direktīva par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību, kuras prasības būs jāizpilda tuvāko gadu laikā.

Par tīmekļvietņu projekta īstenošanu līdzatbildīga ir arī Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

 

Ilze Pavlova

Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece

Tālr. 67082828, 26533905, e-pasts Ilze.Pavlova@mk.gov.lv

No 2017. gada 10. maija par Valsts darba inspekcijas Juridiskās nodaļas vadītāju ir iecelts Juris Zālītis. J.Zālītim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldes darbā.  Līdz šim viņš strādājis gan Tieslietu ministrijā, gan Satiksmes ministrijā, pildot juriskonsulta amata pienākumus.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-