Jaunumi

1.     darba vides riska novērtējumu; 

2.     darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;

3.     rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

4.     darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);

5.     darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:

·         darba aizsardzības speciālista apmācības;

·         uzticības personu apmācības;

·      Piedalīties virtuālās realitātes spēlē un pārbaudīt zināšanas darba aizsardzībā, virtuāli nokļūstot piecu dažādu nozaru uzņēmumos;

·      Noskatīties izglītojošus video par darba aizsardzību un saņemt informatīvus materiālus;

·      Piedalīties viktorīnās, iegūstot praktiskas balvas;

·      Neformālā gaisotnē konsultēties ar VDI speciālistu un apspriest darba aizsardzības jautājumus savā uzņēmumā.

2018.gadā kopumā Latvijā reģistrēti 2189 nelaimes gadījumi, no tiem 208 - ar smagiem veselības traucējumiem, bet 29 – letāli, liecina VDI dati. Salīdzinot ar 2017.gadu, kopējais reģistrēto nelaimes gadījumu skaits valstī palielinājies par 14,2%. Būtiski atzīmēt, ka letālo nelaimes gadījumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu jeb 38%. Visvairāk nelaimes gadījumu reģistrēts lielajās pilsētās - Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Jelgavā.

"Lielā mērā tieši lauksaimniecības un ražošanas nozaru ekonomiskā aktivitāte Zemgales reģiona novadus ierindo pašu attīstītāko Latvijas novadu vidū. Diemžēl šai pozitīvajai tendencei ir arī ēnas puse, kas atspoguļojas smago un letālo nelaimes gadījumu darba statistikā. Laikā, kad attīstās tehnoloģijas un darba procesi, darba vietām teorētiski būtu jākļūst drošākām. Taču, vērtējot darba vietās gūtās traumas, to pagaidām nevar novērot. Analizējot nelaimes gadījumu cēloņus, jāsecina, ka ļoti bieži ir runa par nepietiekošu darba aizsardzības jautājumu izpratni gan no
darba devēju, gan darbinieku puses. Trīs ceturtdaļas visu smago un letālo nelaimes gadījumu darbā ir saistīti ar organizatoriska rakstura cēloņiem, kas neprasa lielas finanšu investīcijas, bet atbildīgāku darba kultūru uzņēmumos," saka Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors.

Lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu darba vietās un aicinātu mikro, mazos un vidējos uzņēmumus aktīvi pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai, VDI martā uzsāka plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs”.

Kampaņas ietvaros ikviens uzņēmums, kurā strādā līdz 249 darbiniekiem un kurš darbojas bīstamajā nozarē, var pieteikties Eiropas Sociālā fonda bezmaksas atbalstam, lai sakārtotu darba vidi atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Līdz 2023.gada 31.decembrim atbalstu plānots sniegt 4700 uzņēmumiem.

Atbalsts uzņēmumiem tiek sniegts divos veidos  – konsultējot darba devējus, kā arī apmācot darba aizsardzības speciālistus.

Uzņēmumi, kam piešķirts atbalsts konsultācijām, var pieteikties arī atbalstam laboratorisko mērījumu veikšanai līdz 250 eiro apmērā, ja eksperti atzīs to par vajadzīgu. Tas ļaus izmērīt dažādu kaitīgo faktoru iespējamo klātbūtni darba vidē - troksni, vibrāciju, ķīmisko vielu ietekmi u.c., kas ilgtermiņā var būtiski pasliktināt darbinieku veselību un pat izraisīt invaliditāti.

Uzzināt vairāk par atbalsta piešķiršanas noteikumiem var VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā “Projekti”-> “ESF” -> apakšsadaļā “Atbalsts darba devējiem”.

VDI pasākumi par darba aizsardzību maijā notiks arī citos Latvijas novados: 18. Maijā - Daugavpilī, 25. Maijā – Valmierā.

1.     darba vides riska novērtējumu; 

2.     darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi; 

3.     rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai; 

4.     darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā); 

5.     darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības: 

·         darba aizsardzības speciālista apmācības; 

·         uzticības personu apmācības;

·         specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

Semināru mērķauditorija – uzņēmēji, kas strādā kādā no 13 nozarēm, kurās ir izstrādāti rīki latviešu valodā darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem, sabiedriskajā ēdināšanai, viesnīcām un viesu mājām, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu, būvdarbu veicējiem, kas strādā telpās, autotransportam, ārstu praksēm, aptiekām.

Semināri notiks (plašāk par semināriem lasīt pievienotajās saitēs):

• 07.05. - Rūjienā: http://stradavesels.lv/kalendars/event-4034/ 
• 21.05. – Rīgā: http://stradavesels.lv/kalendars/event-4036/
• 23.05. – Ventspilī: http://stradavesels.lv/kalendars/event-4058/
• 04.06. - Daugavpilī: http://stradavesels.lv/kalendars/event-4031/

Vairāk par OiRA rīku lasīt: http://www.vdi.gov.lv/lv/oira/

1.    darba vides riska novērtējumu;
2.    darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;
3.    rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;
4.    darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);
5.    darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:
·    darba aizsardzības speciālista apmācības;
·    uzticības personu apmācības;
·    specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

Lai panāktu, ka darbinieku veselība un dzīvība visos Latvijas uzņēmumos ir prioritāte, VDI ceturtdien, 28.martā Stacijas laukumā, atklāja plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs!”.

„Ar kampaņu vēlamies panākt, lai darba aizsardzība vairs netiktu uztverta kā formāla prasība, ko izpilda “ķeksīša” pēc. Mūsu mērķis un uzdevums reizē ir veicināt gan darba devēju, gan darbinieku izpratnes un uzvedības maiņu – no darba vides, kurā ikdiena tiek pavadīta ar domu „pie mums jau nekas slikts nenotiks”, līdz situācijai, kur darba aizsardzības prasību ievērošana ir integrēta un neatņemama uzņēmuma darba kultūras sastāvdaļa,” pasākuma atkāšanas preses konferencē sacīja VDI vadītājs Renārs Lūsis.

Viņš uzsvēra, ka ar VDI īstenoto projektu darba devējiem tiks sniegts arī praktisks atbalsts - ikviens uzņēmums, kurā strādā mazāk par 249 darbiniekiem un kurš darbojas bīstamajā nozarē, var pieteikties Eiropas Sociālā fonda bezmaksas atbalstam, lai sakārtotu darba vidi atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Līdz 2023.gada 31.decembrim atbalstu plānots sniegt 4700 uzņēmumiem.

Inese Mārtiņsone, RSU Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja, vērsa uzmanību, ka dažādu Latvijā veikto pētījumu dati rāda - vairāk kā piektajai daļai darbinieku Latvijā ir darba vides izraisīti veselības traucējumi.

„Ne tikai nelaimes gadījumi, bet arī troksnis, vibrācija, ķīmisko vielu ietekme un citi kaitīgie darba faktori ilgtermiņā var būtiski pasliktināt darbinieku veselību un pat izraisīt invaliditāti. Prakse apliecina, ka ne visi uzņēmēji zina, ka visus kaitīgos faktorus darba vidē var izmērīt un riskus novērst,” uzsvēra I.Mārtiņsone.

Tradicionāli apzinīgāk darba vides mērījumus veic kokapstrādes, metālapstrādes, lauksaimniecības, tirdzniecības nozares uzņēmumi. Savukārt ļoti reti to dara būvniecības nozares un autoservisa uzņēmumi, sacīja I.Mārtiņsone.

Latvijas darba devēju konferederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka LDDK kā atbildīgu darba devēju pārstāvoša organizācija aktīvi iesaistās darba drošības veicināšanā. Piemēram, LDDK nesen veiktā biedru aptauju par obligātās veselības pārbaudes (OVP) nozīmi un efektivitāti apliecina, ka darba devēji saprot OVP nozīmi, taču iebilst pret procesa kvalitāti – formālu procesa veikšanu. Lai sekmētu izmaiņas OVP veikšanā, LDDK ir izveidojusi darba grupu ar Latvijas arodslimību un arodārstu biedrības, Veselības inspekcijas, Labklājības ministrijas un LDDK biedru pārstāvjiem ar mērķi izstrādāt priekšlikumus OVP procesa uzlabošanai, stāstīja L.Meņģelsone.

„Rūpēm par darbinieku drošību un veselību ir jābūt ikviena atbildīga uzņēmuma galvenajai prioritātei, jo cilvēki ir vislielākā vērtība. Mēs par drošību domājam katru dienu un katrā solī, tas ir mūsu dzīvesveids. Esam atbildīgi par savu un kolēģu drošību un vienmēr atceramies, ka mūs visus kāds gaida mājās. Veseli, apmierināti darbinieki sakārtotā darba vidē ir produktīvāki, lojālāki, kas pozitīvi ietekmē ikviena uzņēmuma darbu,” uzsvēra Linda Šedlere, būvmateriālu ražotāja CEMEX personāla un administrācijas direktore.

Uzņēmums ir ieviesis vairākas augsti novērtētas darba drošības iniciatīvas. Piemēram, CEMEX mērķis darba drošībā visā pasaulē ir nulle nelaimes gadījumu. Arī darbinieki aktīvi iesaistās darba vides uzlabošanā – identificē potenciālos riska faktorus un ierosina pasākumus to novēršanai.

Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, uzsvēra:
„Gribas cerēt, ka VDI kampaņa būs labs stimuls uzņēmumu vadītājiem kļūt atbildīgākiem darba aizsardzības jomā. Savukārt darbinieki kļūs zinošāki, drosmīgāki un nebaidīsies darba devējam pieprasīt drošu darba vidi,” sacīja E.Baldzēns.

Uzzināt vairāk par atbalsta piešķiršanas noteikumiem var VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā “Projekti”-> “ESF” -> apakšsadaļā “Atbalsts darba devējiem”.


Papildu informācija:
Dace Plato
SIA Baltic Communication Partners
Tel. +371 26 101 986
E-pasts: dace.plato@bcp.lv

Lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu darba vietās un aicinātu mikro, mazos un vidējos uzņēmumus aktīvi pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai, VDI uzsāk plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs”.

Lai plašāk informētu par kampaņas norisi un plānotajām aktivitātēm,

ceturtdien, 28.martā, plkst. 12:00 VDI aicina uz preses konferenci

Rīgā, Stacijas laukumā.

Preses konferencē piedalās:

·         Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas vadītājs

·         Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

·         Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs

·         Inese Mārtiņsone, RSU Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja

·         Linda Šedlere, uzņēmuma „Schwenk” personāla un administrācijas direktore

Pasākumā laikā tiks sniegti jaunākie dati par nelaimes gadījumiem darba vietās, stāstīts par situāciju un problēmām mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos saistībā ar darba vides drošību un to ietekmi uz strādājošo veselību. Tiks skaidroti uzņēmuma ieguvumi, veicot darba vides risku novērtējumu, kā arī sniegta informācija, kā uzņēmēji ātri un ērti var pieteikties Eiropas Sociālā fonda atbalstam darba vides risku novērtēšanai savā uzņēmumā.

Pēc preses konferences Stacijas laukumā no plkst. 13:00 – 19:00 darbosies informatīva telts, piedāvājot dažādas aktivitātes par darba aizsardzību visiem interesentiem. Pasākumu vadīs atraktīvā kampaņas vēstnese, ētera personība Sanda Dejus.

Apmeklētājiem būs iespēja:

·         Piedalīties virtuālās realitātes spēlē un pārbaudīt zināšanas darba aizsardzībā, virtuāli nokļūstot piecu dažādu nozaru uzņēmumos;

·         Noskatīties izglītojošus video par darba aizsardzību un saņemt informatīvus materiālus;

·         Piedalīties viktorīnās, iegūstot noderīgas balvas;

·         Neformālā gaisotnē konsultēties ar VDI speciālistu un apspriest darba aizsardzības jautājumus savā uzņēmumā.

Papildu informācija:

Dace Plato

SIA Baltic Communication Partners

Tel. +371 26 101 986

E-pasts: dace.plato@bcp.lv,

Tas nozīmē, ka darba devējs nedrīkst vienoties ar darbinieku par ikgadējā atvaļinājuma atlīdzināšanu citā veidā, izņemot atpūtu. Kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu izmaksā tikai tādā gadījumā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. Otrkārt, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir viens no Darba likumā noteiktajiem atpūtas veidiem, kā arī viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu darbinieka tiesības uz taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem. Ikgadējā atvaļinājuma būtība ir dot iespēju darbiniekam atpūsties, neveicot darba līgumā paredzēto darbu, tādējādi ar atpūtu atjaunojot darbspējas darba veikšanai turpmākajam darba periodam.

VDI vērš uzmanību, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam iespēju izmantot paredzētās tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, tam piešķirot Darba likumā noteiktās ne mazāk kā 4 kalendārās nedēļas.

Tikai atsevišķos gadījumos, darba devējam ir tiesības ar darbinieka rakstveida piekrišanu pārcelt daļu atvaļinājuma uz nākamo gadu (tikai uz vienu gadu), saglabājot darbiniekam tiesības uz divu nepārtrauktu nedēļu garu atvaļinājumu kārtējā gadā.

Gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ darbinieks atsakās doties pelnītajā atvaļinājumā, tas neatceļ darba devēja atbildību, rūpēties, lai atvaļinājums tiktu piešķirts likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, lai arī ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošana ir darbinieka tiesības, tās nevar nodrošināt citādi, kā tikai ar darba devēja līdzdalību.