Svētdiena, 2019. gada 17. novembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

l_tab_7.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Labas prakses balva “Zelta ķivere” piektdien svinīgā ceremonijā pasniegta IKEA Latvija – Latvijā salīdzinoši jaunam mazumtirdzniecības uzņēmumam, kura specifika ir liela apmeklētāju, tostarp ģimeņu un bērnu, plūsma. Konkursā iesniegtais piemērs ietver ilgtermiņa drošības risinājumus, kas darbojas sistemātiski un kuru mērķis ir preventīvi samazināt riskus un nodrošināt bezkompromisu rīcību ārkārtas situācijās. Balvu pasniedza labklājības ministre Ramona Petraviča un Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Saņemot labas prakses balvu “Zelta ķivere”, IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova teica:  Klientu un darbinieku drošība ir mūsu prioritāte visos IKEA veikala darbības procesos. Katrs jaunais IKEA veikals ir iepriekšējo veikalu pilnveidota versija, jo tajā apkopoti un izmantoti vislabākie piemēri pasaules un vietējā mērogā. Turklāt līdz ar drošiem risinājumiem mūs vieno spēcīga kultūra un misija: radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem, kas atspoguļojas arī drošības jomā – no drošiem produktiem līdz tam, ka par drošību veikalā gādā pilnīgi visi darbinieki. Mums ir svarīgi, lai strādājošie justos droši un sagatavoti ārkārtas situācijām, tāpēc investīcijas drošības risinājumos un apmācībās ir daļa mūsu ikdienas.” Viņa arī sacīja, ka IKEA drošības kultūra attiecas ne tikai uz veikalu, un  drošības un atbildības principi ir būtiski, arī veidojot attiecības un sastrādājoties ar mūsu partneriem.

2019.gadā konkurss tika rīkots sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, un tā laikā tika meklēti labas prakses piemēri par ugunsdrošības uzraudzības un katastrofas pārvaldīšanas darbu organizēšanu Latvijas uzņēmumos. valsts un pašvaldību iestādēs. Konkursa ietvaros tika saņemti 17 pieteikumi no šādiem uzņēmumiem: GE Renewable Energy, Olainfarm, Sadales tīkls, Valsts nekustamie īpašumi, Balta, “Ventspils nafta” termināls, Augstsprieguma tīkls, Rīgas siltums, Starptautiskā lidosta “Rīga”, Latvijas autoceļu uzturētājs, SCHWENK Latvija, IKEA Latvija, Rimi Latvia, Maxima Latvija, Latvijas Mobilais Telefons, Attīstības finanšu institūcija Altum, Cēsu alus,” norāda konkursa žūrijas vadītāja Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne.

 

Ceremonijas laikā īpaši tika godināts arī vairākkārtējs darba aizsardzības labas prakses balvas  “Zelta ķivere’ ieguvējs – uzņēmums SIA „”Ventspils nafta” termināls” par aktīvu un ilggadēju ieguldījumu drošas un veselībai nekaitīgas darba vides izveidē savā uzņēmumā un Latvijā kopumā.

Labās prakses konkurss darba aizsardzībā «Zelta ķivere» notika jau 14.gadu. To organizēja Valsts darba inspekcija, bet žūrijā bija pārstāvji arī no LR Labklājības ministrijas, RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

 

Informāciju sagatavoja:

Linda Matisāne

Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja

E-pasts: linda.matisane@vdi.gov.lv

Tālr.:+371 67021721, 26482297

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Piektdien, 1.novembrī plkst. 16:30 viesnīcā „Tallink” Rīgā, Elizabetes ielā 24, jau 14.reizi tiks apbalvoti Valsts darba inspekcijas rīkotā darba aizsardzības Labas prakses balvas konkursa „Zelta ķivere” laureāti.

2019.gadā konkurss tika rīkots sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, un tā laikā tika meklēti labas prakses piemēri par ugunsdrošības uzraudzības un katastrofas pārvaldīšanas darbu organizēšanu Latvijas uzņēmumos. valsts un pašvaldību iestādēs. Balvas pasniegs labklājības ministre Ramona Petraviča un Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Konkursa ietvaros tika saņemti 17 pieteikumi no šādiem Latvijas uzņēmumiem: GE Renewable Energy, Olainfarm, Sadales tīkls, Valsts nekustamie īpašumi, Balta, “Ventspils nafta” termināls, Augstsprieguma tīkls, Rīgas siltums, Starptautiskā lidosta “Rīga”, Latvijas autoceļu uzturētājs, SCHWENK Latvija, IKEA Latvija, Rimi Latvia, Maxima Latvija, Latvijas Mobilais Telefons, Attīstības finanšu institūcija Altum, Cēsu alus.

            Visi uzņēmumi par saviem labas prakses piemēriem pastāstīs konferencē “Ārkārtas situācija? Rīkojies atbildīgi!” no plkst. 10.30, bet uzvarētāju paziņošana notiks plkst. 16.30.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji aicināti iepriekš pieteikt savu dalību balvas pasniegšanas ceremonijā pie Valsts darbs inspekcijas Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītājas Lindas Matisānes pa tālruni 26482297 vai e-pastu: linda.matisane@vdi.gov.lv.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Linda Matisāne

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja

E-pasts: linda.matisane@vdi.gov.lv

Tālr.:+371 67021721, 26482297

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2019.gada 1.janvāra līdz 27.oktobrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 20 nodarbinātie. 2018. gadā šajā periodā bojā bija gājuši 24 nodarbinātie.

 

Vēl 160 cilvēki šajā laika periodā ir guvuši smagus miesas bojājumus, turklāt pirms gada smagus miesas bojājumus darba vietā guva 163 nodarbinātais:

·         vīrietim, 46, transportiera apkalpotājam, veicot baržas attauvošanu no velkoņa, striķis aptinās ap kāju, to noraujot virs potītes;

·         vīrietis, 76, automašīnas vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 48, automašīnas vadītājs, tika atrasts miris automašīnas kabīnē;

·         vīrietis, 64, būvnieks, nokrita no 1.80 metru augsta torņa un guva smagus veselības traucējumus;

·         sievietei, 61, pavārei, pārlejot dezinfekcijas līdzekļus, sašķīda pudele, kuras saturs iešļācās acīs;

·         sieviete, 54, montētājs, veicot montēšanas darbus, nokrita no trepēm un guva kājas traumu;

·         vīrietim, 51, krāvējam, iebraucot konteinerā ar elektriskajiem ratiņiem, starp konteineru un ratiņiem iesprūda kāja, tāpēc viņš guva smagus miesas bojājumus;

·         vīrietim, 62, santehniķms, būvobjektā uzkrita virsū metāla plāksne, tāpēc viņš gāja bojā;

·         vīrietis, 53, apmetējs, noslīdēja no trepēm un guva kājas traumu;

·         vīrietis, 38, lauksaimniecības palīgstrādnieks, nokrita no piekabes un guva smagas traumas;

·         sieviete, 57, pēkšņas veselības pasliktināšanās dēļ nomira darba vietā;

·         vīrietis, 56, nokrita no 10 metru augsta jumta un nomira notikuma vietā;

·         vīrietis, 54, nomira darba vietā;

·         vīrietim, 30, montētājam, uzstādot ugunsdzēsības sistēmas, uzkrita metāla caurule;

·         sievieti, 58, slaucēju, slaukšanas laikā govs piespieda pie metāla stieņa, radot smagas traumas;

·         sieviete, 75, apkopēja, veicot darba pienākumus, lauza gūžu;

·         vīrietis, taksometra vadītājs, tika atrasts miris automašīnā;

·         sieviete, 48, pasta nodaļas priekšniece noliktavā nokrita no trepēm;

·         sievietei, 52, māsas palīgam, pēkšņi pasliktinājās veselības stāvoklis;

·         sieviete, 64, tirdzniecības zāles darbiniece, noslīdēja no kāpnēm;

·         vīrietis, 44, apsargs, ierodoties izsaukuma vietā, saņēma sitienu no agresīvas personas;

·         vīrietis, 41, autovadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 18, palīgstrādnieks, nokrita no 9 metru augstas platformas;

·         vīrietis, 57, transporta strādnieks, veicot automašīnas remontu, paslīdēja un nokrita uz betona grīdas no 2,5 metru augstuma;

·         vīrietis, 62, būvnieks, ar trepēm nokrita no 60 cm augstuma;

·         vīrietim, 46, palīgstrādniekam, darba vietā virsū uzkrita siena, radot letālas traumas;

·         vīrietim, 54, noliktavas darbiniekam, darba vietā pasliktinājās pašsajūta;

·         sieviete, 59, operācijas māsa, cieta, kad operācijas galda virsmas maiņas laikā tika aizķerts vads, ko cietusī mēģināja spēcīgi paraut. Šajā brīdī viņa sajuta sāpes mugurā;

·         vīrietis, 19, palīgstrādnieks, nokrita no koka balsta, gūstot galvas traumu;

·         vīrietis, 63, elektriķis, skāra atkailinātu sprieguma aktīvo daļu, saņēma elektrisko triecienu un nokrita no kāpnēm;

·         vīrietis, 41, mašīnists, paslīdēja uz mitra dzelzceļa gulšņa;

·         sieviete, 29, zooloģiskā dārza uzraudze, paklupa nokrita un salauza roku;

·         vīrietis, 52, lopkopējs, aizķērās, nokrita un salauza roku;

·         vīrietis, 53, krāsotājs, nokrita no 2 metru augstām trepēm;

·         vīrietim, 57, elektriķim, darba vietā pasliktinājās pašsajūta un viņš slimnīcā nomira;

·         vīrietis, 62, kravas auto vadītājs, tika atrasts bezsamaņā, bet vēlāk slimnīcā nomira;

·         sieviete, 56, apkopēja, aizķērās aiz slotas uz slidenas grīdas un guva traumas;

·         vīrietim, 47, kravas auto vadītājam, veicot tehnisko pārbaudi, traktors uzbrauca uz kājas;

·         vīrietim, 23, palīgstrādniekam, darba vietā virsū uzkrita dzelzsbetona bloks;

·         vīrietis, 29, kravas auto vadītājs, gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 50, traktora vadītājs, nomira traktora kabīnē;

·         vīrietis, galvenais speciālists, krita un laiza gūžu;

·         vīrietis, 56, elektriķis, veicot darba pienākumus, nokrita no 6 metru augstuma;

·         vīrietis, 51, montētājs, veicot darba pienākumus, nokrita;

·         vīrietis, 66, būvnieks, nokrita no 4 metru augsta jumta;

·         vīrietis, 61, elektromontieris, veicot darba pienākumus, guva elektrotraumu;

·         sieviete, 42, šķirotāja, darba vietā tika saspiesta ar presi;

·         vīrietis, 54, traktorists, aizķērās aiz vada un guva smagus apdegumus;

·         vīrietis, 52, dokers mehanizators, nokrita no tilpnes starpsienas un lauza roku;

·         vīrietis, 62, kūdras ieguves mašīnists, iespieda kāju starp piekabi un kāpurķēdi;

·         vīrietis, 45, kravas auto vadītājs, tika atrasts miris Polijā;

·         vīrietis, 40, būvkonstrukciju montētājs, nokrita vienu stāvu zemāk no daļēji samontētas skaidu plātnes;

·         vīrietim, 23, būvkonstrukciju montētājam, uzkrita rāmis;

·         vīrietis, 30, būvniecības projektu vadītājs, izdarīja pašnāvību;

·         sievietei, 67, pārdevējai–kasierei, darba vietā palika slikti un viņa noģība;

·         vīrietis, 23, kokapstrādes operators, durvīs iespieda kāju;

·         sieviete, 50, dežurante, paslīdēja un nokrita;

·         vīrietis, 46, ekskavatorists, miris kriminālnoziegumā;

·         vīrietis, 59, traktorists, miris kriminālnoziegumā;

·         vīrietis, 47, zāģēšanas operators, veicot darba pienākumus, saļima uz grīdas un viņam tika konstatēta nāve;

·         vīrietim, 67, mikroautobusa vadītājam–konduktoram, palika slikti un viņa vadītais transporta līdzeklis ietriecās tilta margās;

·         vīrietis, 49, traktorists, nokrita no 2m augstuma;

·         sieviete, 65, pārdevēja, paslīdēja un nokrita;

·         vīrietis, 52, iesala gatavošanas operators, veicot darba pienākumus satraumēja pirkstus, kurus nācās amputēt;

·         vīrietis, 56, noliktavas palīgstrādnieks, darba vietā neievēroja brīdinājumus, tāpēc viņam uzkrita virsū paletes un radīja mugurkaula traumas;

·         vīrietis, 35, rūpniecisko iekārtu mehāniķis, cieta, kad iekārtas triecienaizsargs noāķējās un uzkrita cietušajam;

·         vīrietis, 58, strādnieks, nokrita uz metāla caurules un savainoja seju;

·         vīrietis,19, komplektētājs–iesaiņotājs, iespieda kāju starp plauktu un ratiņu kāpsli;

·         vīrietis, 64, transporta struktūrvienības vadītājs, paslīdēja un nokrita;

·         vīrietis, 52, prokūrists, cieta, kad darba vietā sprāga riepa, tāpēc vīrietis guva galvas traumu;

·         vīrietim, 37, palīgstrādniekam darbagaldā ievilka labo roku;

·         vīrietis, 44, stropētājs, cieta, kad, vedot metāla cauruli, tā uzkrita nodarbinātajam virsū un letāli viņu savainoja;

·         vīrietis, 53, palīgstrādnieks, cieta, kad, ejot garām notikuma vietai, sprāga riepa;

·         vīrietim, 21, būvniekam, uz muguras uzkrita 5,9 kg smags objekts;

·         vīrietis, 62, šķirotājs, guva traumas, virzot vagona riteni uz sliedes;

·         vīrietis, 78, metālapstrādes darba galdu operators, nokrita no 1,1 metra augstuma;

·         vīrietis, 65, krāvējs, paklupa aiz ietves malas un guva galvas savainojumus.

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstādē “Rēzeknes uzņēmējs 2019”, kas norisināsies no 25. oktobra līdz 26. oktobrim Rēzeknes 2.vidusskolas Sporta zālē, Pulkveža Brieža ielā 28. VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam. Izstādes laikā VDI stendā varēs saņemt konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros.

 

Atbalsts ietver: 

  1. darba vides riska novērtējumu; 
  2. darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi; 
  3. rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai; 
  4. darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);
  5. darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:
    • darba aizsardzības speciālista apmācības;
    • uzticības personu apmācības;
    • specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

 

 

1

Saeima ceturtdien, 3.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba aizsardzības likumā, ar kuriem veiktas izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu.

Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās, vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. 

Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam jāsadarbojas ar darba devēju darba vides risku novērtēšanā, norādīts grozījumu anotācijā. 

Attiecībā uz pašnodarbinātajiem likumā skaidrāk noteikts, ka arī šai grupai jāievēro vispārīgie darba aizsardzības principi, ciktāl tas atbilst veicamā darba būtībai.   

Lai mazinātu administratīvo slogu darba devējiem, grozījumi paredz tiesības ar darba aizsardzību saistīto procesu dokumentēšanai izmantot informācijas tehnoloģiju risinājumus, piemēram, šim nolūkam speciāli izstrādātas darba vides risku novērtēšanas vai nodarbināto apmācības reģistrēšanas sistēmas. No likuma arī izslēgtas prasības par dažāda veida nodarbināto un darba vietu sarakstu sastādīšanu. 

Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka bīstamo nozaru uzņēmumos ar 250 vai vairāk nodarbinātajiem būs jābūt vismaz diviem darba aizsardzības speciālistiem, lai uzņēmums varētu kvalitatīvi veikt visus pienākumus darba aizsardzības jomā. Tas nebūs nepieciešams, ja uzņēmums šajā nolūkā izmanto kompetentās institūcijas pakalpojumus. 

Likums stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā.

 

Saeimas Preses dienests

VDI šonedēļ piedalās akcijā “Dienas bez rindām 2019”.
Aicinām savus klientus šonedēļ apmeklēt klientu apkalpošanas centrus un reģionālās VDI visā Latvijā, lai saņemtu sev nepieciešamo konsultāciju, kā arī, lai vairāk uzzinātu par VDI e-pakalpojumiem un to lietošanas priekšrocībām.

Klātienē aicinām apmeklēt mūsu centrus:
Rīgā, Talejas ielā 1 (VID ēkā), 2. stāvā, tālr. 66950044;
Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 38 k-1, 1. stāvā, tālr. 67186522;
Liepājā, Bāriņu ielā 15, tālr. 63427443;
Daugavpilī, Saules ielā 38, tālr. 65423574;
Jelgavā, Skolotāju ielā 3, tālr. 63090420.
Atvērti būsim katru darba dienu:
no pirmdienas līdz ceturtdienai plkst. 8.00 – 17.00, piektdien plkst. 8.00 – 14.30.

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstāde “Lauksaimniecības un meža tehnika Lauku sēta 2019”, kas norisināsies no 3.oktobra līdz 5.oktobrim izstāžu centrā Rāmava. VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam.

Izstādes laikā VDI stendā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver: 

  1. darba vides riska novērtējumu; 
  2. darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;
  3. rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;
  4. darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);
  5. darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:
    • darba aizsardzības speciālista apmācības;
    • uzticības personu apmācības;
    • specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

 

1

Valsts darba inspekcija (turpmāk – VDI) šā gada 23. septembrī uzsāk tematisko, informatīvo kampaņu darba aizsardzībā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, tai skaitā stresam darba vietās. Kampaņas laikā īpaši tiks uzrunātas valsts un pašvaldību iestādes, jo īpaši tās, kur darbinieki intensīvi strādā ar klientiem.

Mūsdienās katrs savā darba vietā saskaras ar stresu jeb kā speciālisti to dēvē – psihoemocionālajiem vai psihosociālajiem darba vides riska faktoriem. Šie jēdzieni raksturo ļoti plašu dažādu situāciju un faktoru kopumu, kas spēj nodarbinātajiem radīt psiholoģisku, sociālu un fizisku kaitējumu. Tie ir, piemēram, darba laika deficīts, nespēja ietekmēt darba procesu, darbs izolācijā, paaugstināta atbildība, vardarbība, u.c.
Ir atzīts, ka gandrīz trešdaļa Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju cieš no stresa darbā. Arī VDI darba devēji un darbinieki vēršas ar jautājumiem par psihoemocionālajiem riskiem darba vietās. Biežākie psihoemocionālie riski darba vietās ir saistīti ar sliktu savstarpējo komunikāciju un emocionālo vardarbību no kolēģu un vadības puses.
Neskatoties uz to, ka psihoemocionālo darba vides risku negatīvā iedarbība var radīt veselības traucējumus un būtiski ietekmēt nodarbināto veselības stāvokli un dzīves kvalitāti kopumā, sabiedrībā psihoemocionālo risku izraisītie sarežģījumi darba vietās tiek ignorēti un slēpti, cerot, ka tie izzudīs paši no sevis. Kampaņas laikā tiks veikta anonīma darbinieku anketēšana tiešsaistē ar mērķi noskaidrot, kā paši darbinieki vērtē psihoemocionālos darba vides riskus darba vietā. Pēc anonīmo anketu datu analīzes VDI inspektori no 14. oktobra dosies uz aptaujātajiem uzņēmumiem un iestādēm, lai pārrunātu un sniegtu informāciju par veicamajiem pasākumiem, kas darba devējam būtu jāveic psihoemocionālās darba vides uzlabošanā. Kā arī tiks vērtēts, kā darba vietās notiek psihoemocionālo risku novērtējums, kādi pasākumi tiek veikti šo risku mazināšanai un kā tiek sabalansēts darbinieku darba un atpūtas laiks (atvaļinājumi, brīvdienas, virsstundas u.c.).
Īstenojot šo kampaņu, VDI cer, ka tiks veicināta darbinieku un darba devēju abpusēja ieinteresētība risināt problēmas, kas saistītas ar psihoemocionālo darba vidi.

Valsts pārvalde – tie ir cilvēki, kuri nodrošina iedzīvotājiem svarīgus pakalpojumus un grib palīdzēt uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Daudzi ir atsaucīgi, pozitīvi noskaņoti un ar lielisku attieksmi apkalpo iedzīvotājus.
Šie darbinieki ir pelnījuši, ka pasakām viņiem PALDIES! Tādēļ aicinām VDI klientus novērtēt Valsts darba inspekcijas darbiniekus un nominēt viņus Klientu apkalpošanas goda balvai. Iesniegt savu balsi aicinām mājas lapā: www.sakipaldies.lv

Valsts darba inspekcijas īstenotā Eiropas Sociālā Fonda projekta ietvaros izstrādāti 24 jauni videomateriāli - 12 videofilmas un 12 video padomi. Videomateriālu mērķis ir uzrunāt sabiedrību un veicināt  izpratni par darba aizsardzības prasību ievērošanas nozīmi ikdienā.

Aicinām izmantot izstrādātos videomateriālus nodarbināto apmācībās, kas padarītu apmācību procesu vieglāk uztveramu un palielinātu nodarbināto izpratni un zināšanas darba aizsardzības jomā. Videomateriāli pieejami VDI YouTube.com kontā, kā arī filmas iespējams lejuplādēt un izmantot darbinieku apmācībai VDI failiem.lv kontā
Videomateriāli izstrādāti Eiropas Sociālā Fonda projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-