Jaunumi

Arī Valsts darba inspekcija (VDI) aktīvi iesaistās cilvēktirdzniecības situācijas apzināšanā Latvijā. Veicot ikdienas pārbaudes, VDI pievērš lielu uzmanību tam, vai netiek saskatītas cilvēku tirdzniecības pazīmes uzņēmumos un darba vietās, kur tiek nodarbināti darbinieki Latvijas teritorijā. Tāpat VDI aktīvi sadarbojas ar citām cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā iesaistītām institūcijām Latvijā un ārpus Latvijas teritorijas.

Plašāka informācija par kampaņu pieejama Iekšlietu ministrijas mājas lapā, kā arī kampaņas interneta lapā

LBAS darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs Liepājas arodbiedrību biedrus informēs par plānotajiem grozījumiem Darba likumā, kā arī sniegs konsultācijas par Darba likuma praktisku piemērošanu, atbildot uz konkrētiem jautājumiem par darba tiesisko attiecību problēmsituācijām. Savukārt LBAS darba aizsardzības konsultants Mārtiņš Pužuls liepājniekiem pastāstīs par sociālajām garantijām, kādas pieejamas, ja noticis nelaimes gadījums darbā vai darbiniekam ir arodslimība. Tāpat darbiniekiem būs iespēja saņemt individuālas konsultācijas par darba aizsardzības jautājumiem. 

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti tiksies ar Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņiem, lai informētu topošos darba ņēmējus par aktuālo darba tiesību jomā, kā arī lai skolēni veiksmīgāk sagatavotos konkursam PROFS. Šo profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu konkursu par darba tiesībām, darba aizsardzību, sociālo dialogu un arodbiedrību nozīmi šī gada rudenī organizēs LBAS, un tas ar ESF projekta atbalstu notiks katru gadu līdz 2022.gadam.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Tieši jaunie darbinieki visvairāk cieš no tā, ka nav pietiekami informēti vai par maz paši pievērš uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem. Tādēļ šīs aktivitātes, ko LBAS veic saistībā ar esošo un topošo darbinieku konsultēšanu, ir ļoti svarīgas darba vides uzlabošanai.”

Arī turpmāk darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti dosies uz reģioniem, bet ikdienā konsultācijas darba ņēmējiem darba strīdu vai domstarpību gadījumos tiek sniegtas pa tālruni, rakstiski vai klātienē. Lai saņemtu konsultācijas (darba tiesību jautājumos), aicinām zvanīt darba dienās no plkst. 9.00 – 17.00 pa tālruni 67035905, mob. 29800530, e-pasts jautājumiem rakstiski: kaspars@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LBAS darba tiesību eksperts Kaspars Rācenājs.

Lai saņemtu konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos (darba aizsardzības jautājumi), aicinām zvanīt pirmdienās no plkst. 14.00 – 18.00 un trešdienās no plkst.12.00 – 16.00 pa tālruni 67035959, mob. 29108231, e-pasts jautājumiem rakstiski: martins@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LBAS darba aizsardzības eksperts Mārtiņš Pužuls.

Lai veiksmīgāk organizētu konsultāciju norisi Liepājā, aicinām interesentus iepriekš pieteikties pa tālruni 29383038.

Konsultācijas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos tiek sniegtas ar ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” atbalstu.

Sanita Birkenfelde,

LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr. 29383038

Savukārt 13.martā LBAS konsultanti izglītoja Rīgas Stila un modes profesionālās vidusskolas audzēkņus. Šie pasākumi risinās ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” aktivitātes “Izglītojošas aktivitātes profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem” ietvaros.

LBAS darba aizsardzības konsultants Mārtiņš Pužuls un darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs tiksies ar Rīgas 3.arodskolas audzēkņiem, lai informētu topošos darba ņēmējus par aktuālo darba tiesību un darba aizsardzības jomā, kā arī lai skolēni veiksmīgāk sagatavotos konkursam PROFS. Šo profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu konkursu par darba tiesībām, darba aizsardzību, sociālo dialogu un arodbiedrību nozīmi šī gada rudenī organizēs LBAS, un tas ar ESF projekta atbalstu notiks katru gadu līdz 2022.gadam.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Tieši jaunie darbinieki visvairāk cieš no tā, ka nav pietiekami informēti vai par maz paši pievērš uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem. Tādēļ šīs aktivitātes, ko LBAS veic saistībā ar esošo un topošo darbinieku konsultēšanu, ir ļoti svarīgas darba vides uzlabošanai.”

Arī turpmāk darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti dosies uz dažādām Latvijas profesionālās izglītības iestādēm un reģioniem, bet ikdienā konsultācijas darba ņēmējiem darba strīdu vai domstarpību gadījumos tiek sniegtas pa tālruni, rakstiski vai klātienē. Lai saņemtu konsultācijas (darba tiesību jautājumos), aicinām zvanīt darba dienās no plkst. 9.00 – 17.00 pa tālruni 67035905, mob. 29800530, e-pasts jautājumiem rakstiski: kaspars@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LBAS darba tiesību eksperts Kaspars Rācenājs.

Lai saņemtu konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos (darba aizsardzības jautājumi), aicinām zvanīt pirmdienās no plkst. 14.00 – 18.00 un trešdienās no plkst.12.00 – 16.00 pa tālruni 67035959, mob. 29108231, e-pasts jautājumiem rakstiski: martins@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LBAS darba aizsardzības eksperts Mārtiņš Pužuls.

Konsultācijas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos tiek sniegtas ar ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” atbalstu.

Sanita Birkenfelde, LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste

Eiropas Sociālā fonda projekts “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001)

Otrdiena, 7. marts

Ø  Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru organizē bezmaksas semināru „OiRA – interaktīvs rīks darba vides risku novērtēšanai”. Seminārs norisināsies Biznesa augstskolā „Turība”, Rīgā, Graudu ielā 68, plkst. 11:00.

Ø  Valsts darba inspekcija sadarbībā ar RSU Darba drošības un vides veselības institūtu organizē „Darba aizsardzības filmu pēcpusdienu”, kas norisināsies Daugavpilī, k/t “Silverscreen”, Cietokšņa ielā 60, Daugavpils T/C Ditton nams, plkst. 14:00.

Trešdiena, 8. marts

Ø  Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis piedalīsies Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) un Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA) sēdē, lai skatītu personu ar invaliditāti nodarbinātības jautājumus. Sēde norisināsies Labklājības ministrijas telpās, Skolas ielā 28, plkst. 13:00.

Ceturtdiena, 9. marts

Ø  Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa piedalīsies Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotajā kopsapulcē, lai pārrunātu savstarpējās sadarbības jautājumus, kā arī aktualitātes darba aizsardzības jomā. Kopsapulce norisināsies LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Jelgavas ielā 1, Rīgā, plkst. 13:00.

Ø  Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis dosies uz Briseli, lai piedalītos Eiropas Padomes organizētajā „Nedeklarētā darba platformā”.

 9.,10.,11.,12. marts

Ø  Valsts darba inspekcijas pārstāvji piedalīsies izstādē “Māja I 2017”, kuras laikā informēs par Eiropas sociālā fonda projektu „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana”. Izstāde norisināsies Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Ķīpsalas ielā 8, Rīgā.  

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem (2016.gada nogalē):

·         vīrietis, 42, guva smagu muguras traumu darba vietā;

·         vīrietis, 42, strādnieks, lopkopībā guva smagu traumu, kad, apgāžoties traktoram, iespieda kāju starp traktoru un šķūņa balsta stabu;

·         vīrietis, 57, darbinieks, veica frēzes uzstādīšanas darbus, taču frēze atlēca un trāpīja vīrietim. Gūto traumu rezultātā darbinieks gāja bojā;

·         vīrietis, dokers, pildot darba pienākumus, guva smagas traumas;

·         vīrietis, 54, būvstrādnieks, darbinieks pārvietojās pa teritoriju un paslīdēja, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 50, autovadītājs, veicot darba pienākumus, veikala noliktavas telpā pēkšņi saļima un nomira;

·         vīrietis, 44, kravas automobiļa vadītājs, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 44, kurinātājs, tika atrasts miris uzņēmuma teritorijā;

·         vīrietis, 35, aviācijas drošības nodaļas darbinieks, cieta ceļu satiksmes negadījumā, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 55, autovadītājs, veicot darba pienākumus ārzemēs, tika atrasts miris;

·         vīrietis, 64, remontatslēdznieks, pneimoatsperes montāžas laikā guva traumas, kā rezultātā gāja bojā;

·         vīrietis, 53, autovadītājs, tika atrasts miris, pildot darba pienākumus ārzemēs;

·         vīrietis, 25, pildot darba pienākumus, guva smagas traumas;

·         sieviete, 44, skolotāja, dodoties no vienas skolas ēkas uz otru, paslīdēja un nokrita, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 33, šoferis, stiprinot kravu, bija pakāpies uz pieslienamajām kāpnēm, tās saslīdēja un cietušais nokrita, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 62, nokrītot no augstuma, guva smagu traumu;

·         vīrietis, 54, apsargs, veicot darba pienākumus, paslīdēja un salauza kāju;

·         vīrietis, 60, specializētā automobiļa vadītājs, tika atrasts saspiests starp automašīnas kreiso pusi un granulu maisu;

·         vīrietis, 62, urbšanas meistars, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 61, specializētā automobiļa vadītājs, guva smagu kājas traumu, kad tai uzkrita balsts,

·         sieviete, 61, ražošanas darbu palīgs, ejot noliktavā pēc preces, krita un lauza roku;

·         sieviete, pastniece, izvadājot pastu, izkāpa no mašīnas un nokrita uz apledojoša ceļa, gūstot smagu kājas traumu;

·         sieviete, 57, skolotāja, pārvietojoties pa skolas teritoriju, paslīdēja uz apledojoša ceļa un guva smagu traumu;

·         vīrietis, 61, saimniecības vadītājs, nokrita no pieslienamajām kāpnēm, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 56, palīgstrādnieks, alkohola reibumā tīrīja graudu apcirkni. Lecot pāri apcirkņa malai, guva kājas lūzumu;

·         sieviete, 56, aukle, pildot darba pienākumus, krita un guva smagu traumu;

·         vīrietis, 47, krāvējs, neuzmanīgi rīkojoties ar rollerkonteineri, guva gūžas kaula plīsumu.

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem (2017.gada sākumā):

·         vīrietis, 37, mežstrādnieks, veicot mežizstrādes darbus, guva nāvējošu traumu;

·         sieviete, 62, biroja administratore, paslīdot kājai, nokrita un guva smagu traumu;

·         vīrietis, 63, sētnieks, veicot darba pienākumus, krita un guva kreisās kājas lūzumu;

·         sieviete, medmāsa, pakrita uz trepēm, gūstot smagu gūžas traumu;

·         vīrietis, 56, strādnieks, veicot uzņēmuma teritorijas uzkopošanas darbos, pēkšņi mira;

·         vīrietis, guva rokas traumu (traumatiska amputācija);

·         vīrietis, 88, ekskavatora vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 54, veicot darba pienākumus, guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 33, mēģināja nomierināt un izvest no ēkas neadekvātu apmeklētāju, taču saņēma sitienu sejā, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 44, mežstrādnieks, cirsmā gāžot koku, smagi traumēja kāju;

·         vīrietis, 71, dežurants, pakrita uz ledus un guva smagu pleca traumu;

·         vīrietis, 64, kravas automobiļa vadītājs, tika atrasts automašīnas kravas nodalījumā miris;

·         vīrietis, 74, apsargs, atrasts darba vietā miris;

·         vīrietis, 50, ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu montētājs, vācot nost vairogus, iespieda roku un norāva kreisās rokas pirkstu galus; 

·         vīrietis, 43, elektromehānisko iekārtu mehāniķis, bija uzkāpis uz jumta, lai atvienotu cauruli, taču paslīdēja un nokrita no 4 m augstuma, gūstot smagas traumas;

·         sieviete, 68, skolotāja, pārvietojoties pa ievaskotu grīdu, krita un guva muguras traumu;

·         vīrietis, 27, celtnieks-industriālais alpīnists, gāja bojā, kad, veicot rakšanas darbus rapšu graudu bunkurā, bija atsprādzējies no drošības virvēm un tika aprakts zem graudiem;

·         vīrietis, 56, furgona vadītājs, smagi cieta, kad, ņemot instrumentu kasti, darbiniekam uz kājas uzkrita automašīnas lafete;

·         vīrietis, 40, kravas auto šoferis, smagi cieta, kad, veicot baļķu kravas nostiprināšanu, viens no baļķiem uzkrita darbiniekam;

·         sieviete, 57, sociālā aprūpētāja, pildot aprūpētājas amata pienākumus, krita autobusā un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 52, santehniķis, cieta, kad, mainot tranšejā kanalizācijas cauruļvadus, izkustējās tranšejas balsts un saspieda darbinieka kāju.

Tādējādi Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras atbalstītā „Darba aizsardzības preventīvo pasākumu plānā 2017.gadam” kā viena no aktivitātēm atkārtoti tiek īstenots konkurss Latvijas uzņēmumiem par finansiālu atbalstu darba aizsardzības filmu uzņemšanai vai jau uzņemtu filmu pieejamības nodrošināšanai plašākai sabiedrībai (plāns apstiprināts Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta Latvijā Informācijas padomē 06.12.2016.).

Konkursa rezultātā paredzēts piešķirt atbalstu 2 informatīvu filmu sagatavošanai vai esošu filmu pieejamības nodrošināšanai plašākai sabiedrībai. 

2017.gada prioritāte ir drošs un veselībai nekaitīgs darbs ar ķīmiskajām vielām un / vai maisījumiem.

Plašāka informācija un pieteikuma veidlapas šeit.

To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 23. februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī, atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.

Grozījumi arī nosaka, ka gadījumā, ja darbinieka atstādināšana ir bijusi nepamatota darba devēja vainas dēļ, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp vidējo izpeļņu un darbiniekam izmaksāto minimālo mēneša darba algu par visu piespiedu kavējuma laiku, kā arī atlīdzināt ar atstādināšanu radušos zaudējumus. Darba likums tiek papildināts arī ar normu, kas noteic, ka gadījumos, ja atstādināšana ir bijusi pamatota, darba devējam būs tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas atstādināšanas laikā izmaksāto minimālo mēneša darba algu.

Lai padarītu skaidrāku jau šobrīd likumā esošo normu, kas reglamentē konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, likumprojektā ietverta norma, kas sniedz konkurences ierobežojuma veida piemērus. Tie gan nav izsmeļoši, jo ir iespējami arī citi konkurences ierobežojuma veidi, taču tas sniedz lielāku skaidrību minētajā jautājumā. 

Laiveicinātu tiesisko noteiktību ir paredzēts Darba likumā ietvert normu, kas noteiks, ka gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums atcelt piemēroto piezīmi vai rājienu. 

Grozījumi paredz precizējumus arī attiecībā uz blakus darba regulējumu. Turpmāk tiks noteikts, ka ar darbinieku var tikt nodibinātas ne tikai darba tiesiskās attiecības, bet arī viņš var tikt nodarbināts citādā veidā, piemēram, stājoties dienesta attiecībās vai persona var būt pašnodarbināta. Vienlaikus detalizētāk tiek reglamentēta darba devēja iespēja ierobežot darbinieka tiesības veikt blakus darbu. Šāds ierobežojums var būt, ciktāl tas ir attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm, it īpaši ja šāds blakus darbs var ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildi. Strīda gadījumā darba devējam ir pienākums pierādīt, ka ierobežojums veikt blakus darbu ir attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm.

Likumprojekts paredz samazināt uzteikuma termiņu no 10 dienām uz nekavējoties gadījumā, ja darba devējs ir nolēmis uzteikt darba līgumu pamatojoties uz to, ka darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums.

Ņemot vērā darba tirgū esošos situāciju, lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Darba likuma 109.pantā, izslēdzot šā panta otro daļu, kas paredz aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Vienlaikus gan tiek saglabāts regulējums, kas noteic, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, tad par priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības tiek uzskatīta arī invaliditāte. Būtiski, ka jaunā kārtība attiecībā uz darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personām ar invaliditāti attiecas tikai uz tiem līgumiem, kas tiks noslēgti pēc šī likumprojekta spēkā stāšanās.

Lai līdzsvarotu darba tiesisko attiecību pušu tiesības, turpmāk likumā plānots noteikt, ka tajā gadījumā, ja darbinieks uzsaka darbu un darba devējs piekrīt tam, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības, tad darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā. Savukārt tajā gadījumā, ja starp pusēm ir strīds par uzteikuma pamatu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu.

Turpmāk Darba likumā tiks precīzi noteikts, ka gadījumā, ja darbiniekam pārtraukuma laikā ir noteikts aizliegums atstāt savu darbavietu un darbinieks nevar izmantot šo laikaposmu pēc sava ieskata, šādu pārtraukumu ieskaita darba laikā. Bet, ja darbinieks pārtraukuma laikā, lai arī nevar atstāt darba devēja telpas, tomēr viņam tiek nodrošināta iespēja izmantot pārtraukumu un šī pārtraukuma laikā darbiniekam nav pienākums būt gatavam veikt savus darba pienākumus, tad šāds pārtraukums netiek ieskaitīts darba laikā.

Likumprojekts tika izstrādāts sadarbībā ar sociālajiem partneriem - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Vairākus priekšlikumus grozījumiem iesniedza Ārvalstu investoru padome Latvijā, kā arī ir notikušas sarunas ar personu ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām.

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

Šī provizoriskā reģistrācija attiecināma uz uzņēmumiem, kuri Eiropas Savienībā ražo vai importē ķīmiskās vielas vai vielas maisījumos apjomā no vienas līdz 100 tonnām gadā, ja vien nav piemērojams atbrīvojums vielas reģistrācijai.

Vielas provizoriskā reģistrācija jāveic pēc pirmās saražotās/importētās tonnas gadā sasniegšanas sešu mēnešu laikā. Tas ļaus uzņēmumam palikt tirgū līdz 2018. gada 31. maijam, kad jau jābūt veiktai pilnajai REACH reģistrācijai (REACH 2018). Ja provizoriskā reģistrācija nav veikta, vielas ražošana/imports atļauts tikai pēc tās reģistrācijas Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā (ECHA). Provizorisko reģistrāciju veic REACH-IT sistēmā, un tā ir bez maksas.  

Līga Rubene, LVĢMC Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas ķīmiķe: “Ķīmiskās vielas var būt bīstamas cilvēku veselībai un/vai apkārtējai videi. Vielas reģistrācija ir svarīgs process, kas ļauj iegūt informāciju par ķīmisko vielu īpašībām, lietošanas veidiem, novērtēto bīstamību un iespējamo risku. Uzņēmumam jāpārzina šī informācija, lai varētu rīkoties atbildīgi un dot ieteikumus par to, kā ķīmiskās vielas droši lietot. Uzņēmējiem jāņem vērā, ka viņi ir tie, kas ietekmē cilvēku veselību un vides aizsardzību Eiropā.”

Provizoriskā reģistrācija ir obligāta tikai tādā gadījumā, ja uzņēmumi vēlas pilno REACH reģistrāciju veikt līdz 2018. gada 31. maijam. Tiem, kas plāno ķīmiskās vielas reģistrēt uzreiz, nav nepieciešams veikt provizorisko reģistrāciju.     

Plašāku informāciju par provizorisko un pilno REACH reģistrāciju var iegūt VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, REACH un CLP palīdzības dienestā. Tālr.: 67032027, e-pasts: reach@lvgmc.lv

REACH regula: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķīmisko vielu reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu.

Par LVĢMC

LVĢMC apkopo un apstrādā vides informāciju, veic vides monitoringu un informē sabiedrību par vides stāvokli, nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī īsteno valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.

Sanita Pelēķe

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Maskavas iela 165, Rīga, LV - 1019

Mob. tālr.: + 371 27337797

Tālr.: + 371 67032699

E - pasts: sanita.peleke@lvgmc.lv

“Analizējot letālos nelaimes gadījumus, jāsecina, ka viena no satraucošākajām tendencēm ir ārzemēs notikušo nelaimes gadījumu skaita pieaugums, kas ir līdz šim lielākais rādītājs. To varētu skaidrot ar arvien pieaugošo uz ārzemēm strādāt norīkoto darbinieku skaitu, fizisku un emocionālu darbinieku pārslodzi, neveselīgu uzturu, neuzmanīgu attieksmi pret savu veselību, garām darba stundām u.c. Šajā ziņā īpaši uzmanīgiem ir jābūt autovadītājiem, kuru darba ritms  nereti rada nelabvēlīgas sekas. Pildot darba pienākumus, 2016. gadā uz Latvijas ceļiem bojā gāja 6 nodarbinātie, kas veido lielu daļu no kopējā letālo nelaimes gadījumu skaita. Noteikti nedrīkst aizmirst arī Jaunbērzes traģēdiju, kad, saindējoties ar metāna gāzi, darba vietā bojā gāja uzreiz 4 darbinieki. Savukārt, dabīgo nāves gadījumu skaits, salīdzinot ar 2015. gadu ir samazinājies par  44% (2016. gadā 27 gadījumi,  2015. gadā – 48).  

Vērtējot darba aizsardzības situāciju Latvijā kopumā, R.Lūsis norāda, ka starp uzņēmumiem Latvijā darba aizsardzības jomā ir vērojama polarizācija – ir daudz iedvesmojošu uzņēmumu, labas prakses piemēru,  kas pilda ne tikai normatīvo aktu prasības, bet domā par darbinieku veselību un drošību kopumā gan darba vietā, gan arī ārpus tās un rūpējas par labām darbinieku darbaspējām, un ir uzņēmumi, kuri neievēro pat normatīvajos aktos noteikto prasību minimumu darba aizsardzībā.

Bīstamākās nozares smago un letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā 2016. gadā ir apstrādes rūpniecība, transports, valsts pārvalde, būvniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu smago un letālo nelaimes gadījumu risku un veicinātu uzņēmumu izpratni par drošiem darba paņēmieniem, 2016. gadā VDI veica četras tematiskās pārbaudes bīstamo nozaru uzņēmumos - būvniecībā, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozarē, valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos, kuri savā darbā izmanto ķīmiskās vielas un maisījumus. Tematiskās pārbaudes preventīvi liek darba devējiem izvērtēt darba vietas riskus un novērst pārkāpumus jau pirms VDI pārbaudes.

2017. gadā VDI pastiprinātu uzmanību pievērsīs smago un letālo nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšana (prevencija), kuras ietvaros tiks organizētas tematiskās pārbaudes būvniecībā, sauszemes transporta nozarē, pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē un lauksaimniecības nozarē.

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv