Jaunumi

Lai iegūtu datus par lietotāju vajadzībām un izmantotu tos vietņu kompleksai uzlabošanai tuvākajos gados, Valsts kanceleja aicina sabiedrību iesaistīties un vērtēt valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnes.

Ikviens lūgts aptaujas anketā atbildēt uz jautājumiem par to, vai izdevās atrast meklēto informāciju, cik daudz laika tas prasīja, vai atrastā informācija ir noderīga. Tāpat Valsts kanceleja aicina lietotājus novērtēt tīmekļvietnes struktūru, funkcionalitāti, dizainu un dažādus tajā piedāvātos servisus, piemēram, meklēšanas iespēju, teksta izmēra un krāsu kontrasta izvēlni, dažādus interaktīvos elementus, kā arī to, vai tīmekļvietne ir atbilstoša lietošanai mobilajās ierīcēs.

Aptaujas anketas pieejamas teju visās valsts iestāžu tīmekļvietnēs (vairāk nekā 90), un iespēja paust savu vērtējumu būs līdz šā gada 30. jūnijam.

Valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas projekta mērķis ir izstrādāt vienotu, centralizētu tīmkļvietņu pārvaldības risinājumu. Projekta idejas pamatā ir radīt ērti lietojamas tīmekļvietnes, kas veidotas pēc vienotiem pamatprincipiem, piedāvājot lietotājiem atpazīstamu vidi un funkcionalitāti.

Veicot 99 iestāžu aptauju 2016. gada rudenī, noskaidrots, ka teju puse (44,8 %) valsts iestāžu aktuālo saturu izvieto tehnoloģiski novecojušās tīmekļvietnēs (vecākas par 6 gadiem; vairāk nekā 11 % izstrādātas 2005. gadā vai vēl agrāk). Minētā aptauja norāda uz atšķirīgu pieeju tīmekļvietņu uzturēšanā – ap 54 % to nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs, 35 % to veic iestādes IT speciālisti, bet atlikušajai daļai izvēlēts cits risinājums. Sadrumstalotība vērojama arī IKT risinājumu izmitināšanā – aptuveni 30 % gadījumu iestāžu tīmekļvietnes atrodas uz iestādes serveriem, ap 50 % – ārējā datu centrā pie ārpakalpojuma sniedzēja, bet atlikusī daļa atrodas nozares ministrijas datu centrā vai tām izvēlēts cits izmitināšanas risinājums.

Jāpiebilst, ka pērn rudenī pieņemta ES Direktīva par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību, kuras prasības būs jāizpilda tuvāko gadu laikā.

Par tīmekļvietņu projekta īstenošanu līdzatbildīga ir arī Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Ilze Pavlova

Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece

Tālr. 67082828, 26533905, e-pasts Ilze.Pavlova@mk.gov.lv

LDDK arī turpmāk sniegs informāciju ESF projektu „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” interesentiem un aicinās visus darba devējus ievērot Darba aizsardzības likuma un Darba likuma prasības.

Lai saņemtu konsultācijas darba aizsardzības jautājumos, Darba devējiem zvanīt Laimai Berozai  29471506 ,  pirmdienās un otrdienās plkst. 09.00 – 17.00 pa tālruni 67225162, e-pasts jautājumiem rakstiski: laima.beroza@lddk.lv.

Konsultācijas darba devējiem darba tiesību jautājumos sniedz Andris Alksnis. Lai saņemtu konsultācijas, aicinām zvanīt darba dienās plkst. 09.00 – 17.00 pa tālruni 67225162, e-pasts jautājumiem rakstiski: andris.alksnis@lddk.lv

Konsultācijas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos tiek sniegtas ar ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” atbalstu.

Rīkojumā ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, pārcelt darbadienu no piektdienas, 2017.gada 5.maija, uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju.

Ņemot vērā to, ka atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantam maija otrā svētdiena ir noteikta par svētku dienu - Mātes dienu, 13. maijs ir uzskatāms par pirmssvētku dienu, un saskaņā ar Darba likuma 135.pantu darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja vien darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

Noteikums par darba dienas ilguma saīsināšanu ir attiecināms uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, noteikums par darba dienas ilguma saīsināšanu neattiecas. Savukārt darbiniekiem, kam noteikts normālais darba laiks un summētā darba laika organizācija, 2017.gada 13.maijā darbadienu par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu normālais mēneša darba laiks, ņemot vērā pirmssvētku dienu, maijā ir 166 stundas.

Darba inspekcija vērš uzmanību, ka, īstenojot darba dienas pārcelšanu, darba devējam jāievēro princips, ka konkrētā darba diena tiek pārcelta, vadoties no tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi pret darbinieku darba devējam būtu jāpilda, ja minētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Darba inspekcija vērš uzmanību uz atsevišķiem gadījumiem, kā 2017.gadā pārceltā darbadiena ietekmē ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma naudas aprēķināšanu, darbnespējas periodu u.tml.

 Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 24.aprīļa līdz 2017.gada 7.maijam, darbiniekam nebūs jāstrādā 2017.gada 13.maijā. Ņemot vērā Darba likuma 75.panta astoto daļu, darbiniekam var neaprēķināt atvaļinājuma naudu par 2017.gada 5. maiju, taču šādā gadījumā atvaļinājuma nauda ir jāsaņem par 2017.gada 13.maiju.

Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija viena kalendāra nedēļa, darbiniekam 2017.gada 13.maijā nav jāveic darba pienākumi. Turklāt, atvaļinājums pagarinās par vienu svētku dienu, proti, 2017.gada 14.maiju (Mātes diena) un uz darbu darbiniekam jānāk 2017.gada 16.maijā. Bet, ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija līdz 2017.gada 12.maijam, darbiniekam uz darbu jānāk 2017.gada 13.maijā.

Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija līdz 2017.gada 21.maijam, darbiniekam, kuram noteikta piecu dienu darba nedēļa, atvaļinājuma nauda ir jāaprēķina un jāizmaksā par 11 darba dienām, jo Ministru kabineta rīkojums par darba dienas pārcelšanu neierobežo darbinieka tiesības izmantot atvaļinājumu un saņemt atvaļinājuma naudu Darba likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ja ikgadējais atvaļinājums piešķirts, piemēram, no 2017.gada 3.aprīļa uz četrām kalendāra nedēļām, jāņem vērā, ka atvaļinājuma periodā iekrīt svētku dienas, kuras ikgadējā atvaļinājumā netiek skaitītas. Ņemot vērā, ka 2017.gada aprīlī ir trīs svētku dienas (14.aprīlis – Lielā Piektdiena, 16.aprīlis – Pirmās Lieldienas, 17. aprīlis – Otrās Lieldienas), atvaļinājuma pēdējā diena ir 2017.gada 5.maijs. Minētais apstāklis nozīmē, ka darbiniekam nebūs jāstrādā arī 2017.gada 13.maijā. Minētajā periodā darba devējam jāapmaksā 21 atvaļinājuma diena.

Lai padziļināti analizētu darba vietās notikušos smagos un letālos nelaimes gadījumus, kā arī noskaidrotu to cēloņus, VDI veic izmeklēšanu. Nereti darba devēji nepiekrīt VDI izmeklēšanā konstatētajiem nelaimes gadījumu darbā cēloņiem un vēršas tiesu instancēs. Tomēr absolūti lielākajā vairumā gadījumu tiesas spriedumi attiecībā uz darba devēju sūdzībām šajos jautājumos ir noraidoši. VDI vēlas vērst uzmanību sekojošiem nelaimes gadījumiem darba vietās, kuros cietušie guva  smagas un letālas traumas:

·         SIA “ĢL KONSULTANTS” vērsās tiesā, apstrīdot VDI izmeklēšanā konstatēto darba devēja atbildību, uzskatot, ka nelaimes gadījuma vienīgais cēlonis bijis darba drošības noteikumu pārkāpums no darbinieka puses. Darbinieks strādāja tranšejā bez sienu stiprinājumiem un gāja bojā grunts nogruvumā. Administratīvā Apgabaltiesa VDI sastādīto aktu par nelaimes gadījumu darbā atstāja negrozītu, savā spriedumā norādot, ka darbinieku atbildība par darba aizsardzības pasākumu ievērošanu ir pakārtota darba devēja atbildībai. Darbinieks var ievērot darba aizsardzības pasākumus attiecīgajā darba vidē un vietā, ja darba devējs ir nodrošinājis atbilstošu darba aizsardzības pasākumu izstrādi un ir iepazīstinājis ar tiem darbiniekus. (Lieta Nr.A420374013. Spriedums stājies spēkā 2016. gada 20. decembrī);

·         AS KVV “Liepājas Metalurgs” metāla griezējs, veicot stropēšanas darbus, guva smagas traumas. Cietušais formāli bija instruēts par 53 dažāda plaša profila instrukcijām. Darba devējs apstrīdēja VDI sastādītajā nelaimes gadījuma darbā aktā viņam uzlikto atbildību. Administratīvā Apgabaltiesa konstatēja, ka pamatots ir arguments, ka daļa apskatīto instrukciju nav pat pietuvināti saistāmas ar cietušā kvalifikāciju un veicamajiem darba uzdevumiem. Cietušais bija parakstījies par to, ka ticis instruēts, piemēram, par šķirotāja, izstrādājumu marķētāja, siltumtīklu operatora u.c. ar viņa darbu nesaistītām instrukcijām. Administratīvā Apgabaltiesa secināja, ka cietušajam netika veikta stropētāja darba veidam  un tiesību normu prasībām atbilstoša instruktāža darba vietā. (Lieta Nr. A420292815. Darba devējam šo spriedumu ir tiesības apstrīdēt kasācijas kārtībā);

·         SIA “Zaļā Mārupe” apstrīdēja tiesā VDI izmeklēšanas aktā noteikto darba devēja atbildību par normatīvo aktu pārkāpumiem, kuri bija par cēloni nelaimes gadījumam darba vietā. Atrodoties slēgtā biogāzes ražošanas tehnoloģiskā tilpnē bez autonomiem elpošanas aparātiem, dzīvību zaudēja 2 nodarbinātie un 1 guva vieglus veselības traucējumus. Administratīvā rajona tiesa atzina, ka darbinieki nebija informēti par biogāzes risku un darba aizsardzības pasākumiem, kas veicami, strādājot vidē, kur ir iespējama saskare ar biogāzi. Tiesas ieskatā, VDI pamatoti ir izdarījusi secinājumu, ka nelaimes gadījumā cietušie nebija apmācīti darba aizsardzībā un nebija informēti par biogāzes radīto apdraudējumu cilvēka dzīvībai, kas bija viens no nelaimes gadījuma cēloņiem (Lieta Nr. A420291315. Darba devējs turpina tiesāties un spriedumu ir  pārsūdzējis Administratīvajā apgabaltiesā);

·         SIA “Maxima Latvija” Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā apstrīdēja un zaudēja abus tiesu procesus pret VDI saistībā ar VDI par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušā nelaimes gadījuma sastādītajiem aktiem attiecībā uz 4 bojāgājušiem un 2 smagi cietušiem SIA “Maxima Latvija” darbiniekiem. Aktos kā viens no nelaimes gadījuma cēloņiem bija norādīts fakts, ka darba devējs SIA “Maxima Latvija” veikalā nodarbinātos nebija instruējis par īpašos gadījumos lietojamo drošības zīmju (akustiskais signāls un vārdiskās saziņas zīmes) nozīmi un atbilstošu rīcību šo zīmju darbības laikā. SIA “MAXIMA Latvija” veikala ēkā Priedaines ielā 20, Rīgā, uzstādītās automātiskās ugunsdrošības signalizācijas sistēmas raidītie akustiskie signāli un vārdiskā saziņa atbilstoši standartam LVS 446 bija vienlaicīgi gan ugunsdrošībai, gan arī īpašiem gadījumiem paredzētās drošības zīmes, kuru ilgstošas darbības laikā bija jāveic cilvēku evakuācija (Lieta Nr.A420362814). Augstākās tiesas Senātā 2017. gada 20. aprīlī ir  iesniegta SIA “Maxima Latvija” kasācijas sūdzība).

“Visi šie gadījumi apliecina, cik būtiski ir nodrošināt kvalitatīvu un jēgpilnu apmācību un instruktāžu darba aizsardzībā. Neticu, ka minētie uzņēmumi negribētu neko mainīt savā darba kultūrā un darba organizācijā, ja viņiem būtu iespēja pagriezt laiku atpakaļ. Aicinu visus darba devējus mācīties no šiem traģiskajiem gadījumiem un  turpmāk savā uzņēmumā veidot tādu darba vidi un kultūru, kur darba drošība ir prioritāšu augšgalā un visi darbinieki ir informēti par drošām darba metodēm, kā arī pats uzņēmums seko līdzi, lai ikviens nodarbinātais ievērotu darba aizsardzības prasības,” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

VDI informē, ka ar tiesas spriedumiem sīkāk var iepazīties: https://manas.tiesas.lv/eTiesas/

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv,

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Ceturtdiena, 27. aprīlis

Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas pārstāvji piedalīsies Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajā izstādē "Livonijas darba tirgus". Valsts darba inspekcija informēs interesentus par darba tiesību aktualitātēm, to starp īpašu uzmanību vēršot nereģistrētās nodarbinātības novēršanai. Izstāde norisināsies Valgas Kultūras un interešu centrā (Kesk 1, Valgā, Igaunijā), plkst. 11:00.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis piedalīsies Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības (LABS) rīkotajā Vispasaules darba aizsardzības dienas konferencē, kura norisināsies LBAS telpās, Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā.

Piektdiena, 28. aprīlis

Katru gadu 28.aprīlī visā pasaulē atzīmē Starptautisko darba aizsardzības dienu, pieminot darbavietās bojā gājušos darbiniekus un pievēršot uzmanību drošai darba veikšanai.

Semināra laikā paredzēts sniegt ieskatu par to, kā “orientēties CLP regulā”, kā atlasīt būtiskāko informāciju, veicot maisījumu klasificēšanu un marķēšanu. Paredzēts aplūkot visas bīstamības klases, liekot uzsvaru uz vispārīgiem klasificēšanas pamatprincipiem, piemēram, vai klasificēšana kādā bīstamības klasē balstās uz aprēķiniem vai testiem.

Semināra beigās tiks apskatīti REACH un CLP palīdzības dienesta izstrādātie palīgmateriāli un sniegtas rekomendācijas, kā tos labāk izmantot. Tiks apskatīti praktiski piemēri, kā arī būs iespēja pašiem risināt uzdevumus par maisījumu marķēšanu saskaņā ar CLP regulu.

Apskatāmās tēmas semināra laikā:

·         DPD/CLP “Pārejas perioda” beigas (01.06.2017.);

·         Bīstamības klases un to kategorijas;

·         Vispārīgie klasificēšanas pamatprincipi, ņemot vērā fizikāli ķīmiskās īpašības;

·         Vispārīgie klasificēšanas kritēriji, ņemot vērā toksikoloģiskās un ekotoksikoloģiskās īpašības;

·         Vispārīgie klasificēšanas pamatprincipi, ņemot vērā toksikoloģiskās un ekotoksikoloģiskās īpašības;

·         Vispārīgie pamatprincipi par maisījumu marķēšanu un iepakošanu, ņemot vērā to klasifikāciju;

·         Praktiski piemēri un uzdevumi par maisījumu marķēšanu saskaņā ar CLP regulu.

Semināra norises laiks un vieta: 20. aprīlis, plkst. 10:00, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 409. telpa, Peldu iela 25, Rīga. Semināra ilgums: apmēram 3 stundas.

Dalību seminārā lūgums apstiprināt līdz 13. aprīlim, sūtot savu vārdu, uzvārdu, uzņēmuma nosaukumu un kontaktinformāciju uz e-pastu: reach@lvgmc.lv vai zvanot pa tālr. 67032027.

Ja Jums ir kādi jautājumi, tos ir iespējams nosūtīt jau iepriekš uz e-pastu reach@lvgmc.lv vai arī izrunāt klātienē pēc semināra.

Ar cieņu,
REACH un CLP palīdzības dienests