Svētdiena, 2018. gada 16. decembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Sākot ar šī gada 9. novembri Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas Rēzeknes birojs no Zemnieku ielas 16a pārceļas uz Atbrīvošanas aleju 90 (3. stāvs, ieeja no stāvlaukuma puses). Apmeklētāju pieņemšana, kā ierasts, notiks katru pirmdienu no plkst. 13.00 līdz 17.00. Rēzeknes klientu apkalpošanas centru iespējams sazvanīt pa tālruni: 64622073.

Pēc smagas slimošanas mūžībā aizgājusi Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Dzintra Pētersone. Valsts darba inspekcijas kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību Dzintras tuviniekiem un darba kolēģiem, zaudējot lielisku vadītāju, atsaucīgu kolēģi un jauku cilvēku.

Nevērīgi nomests kabelis vai dēļa gals, apledojuši pakāpieni pie ārdurvīm, sliktā apgaismojumā nepamanāms slieksnis – šie ikdienišķie, bieži bez uzmanības atstātie sīkumi ir viens no lielākajiem draudiem darbinieku veselībai. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, gandrīz trešā daļa no visiem Latvijā darba vietā reģistrētajiem nelaimes gadījumiem ir saistīti ar pakrišanu, paklupšanu vai krišanu no neliela augstuma. Vēršot uzmanību uz šo nopietno problēmu, šogad labas prakses balva darba aizsardzībā «Zelta ķivere» piešķirta diviem uzņēmumiem, kuri visveiksmīgāk novērsuši aizķeršanās un paklupšanas draudus – SIA Ventspils nafta termināls un SIA Cemex.

Pērn Latvijā reģistrēti 1763 nelaimes gadījumi darba vietā, no kuriem 213 bijuši smagi un 41 beidzies letāli. No tiem 494 gadījumi saistīti ar kritieniem no neliela augstuma, 108 no tiem bijuši smagi un četri darbinieki miruši. Visbiežāk traumas krītot un klūpot guvuši cilvēki, kuri strādā būvniecības, transporta, kā arī mazumtirdzniecības nozarēs. Tipiskākie šādos negadījumos gūtie savainojumi ir dažādi roku un kāju lūzumi, izmežģījumi, sastiepumi un nobrāzumi. Nereti tiek sasista galva un gūti smadzeņu satricinājumi, vai smagākos gadījumos arī lauzti sejas daļu kauli, kā arī savainoti muguras skriemeļi. Šos negadījumus ietekmē stresa pilna darba vide, psihosociālie faktori un nogurums, kas samazina darbinieku modrību un ļauj viņiem kļūt izklaidīgākiem un neuzmanīgākiem.

Pastiprināti pievēršoties paklupšanas un krišanas problēmas novēršanai, šogad uzņēmumiem izdevies būtiski samazināt nelaimes gadījumu skaitu. Līdz 30.septembrim reģistrēti 326 paklupšanas gadījumi, no kuriem smagi bijuši 54 un nāve iestājusies divreiz, kas ir ievērojami mazāk nekā pērn.

«Nelīdzenas vai slidenas virsmas uzņēmumos ļoti bieži tiek uztvertas kā nebūtisks un dažreiz pat neizbēgams darba vides elements, kuram vadība nepievērš īpašu uzmanību, kur nu vēl investē līdzekļus šī riska novēršanai. Šķiet notiek paļaušanās, ka cilvēks pats novērtēs šo iespējamo paklupšanas vai paslīdēšanas risku un būs uzmanīgs, tomēr darba procesā, kad nodarbināto uzmanība ir pievērsta tiešajam darba uzdevumam, šādi nenovērsti paklupšanas un paslīdēšanas riski ļoti bieži noved pie negadījumiem, ko apliecina arī statistika. Diemžēl šādi it kā nebūtiski riski pie neveiksmīgas apstākļu sakritības var novest pie ļoti smagām sekām un tad jau uzņēmuma cilvēkresursu un materiālie zaudējumi ir krietni lielāki,» uzsver Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, vienlaikus uzslavējot tos uzņēmumus, kuri sakārtojuši savu darba vidi un pieteikušies konkursā saviem labās prakses piemēriem, lai padalītos savā pieredzē un labajā praksē.

«Zelta ķiveres» laureāti un citi pretendenti veikuši nozīmīgus uzlabojumus darbinieku drošības jomā. Daudzās ražotnēs un tehnoloģiskajos parkos neizmantotie materiāli tiek novietoti nožogotās teritorijās, uz sliekšņiem ir uzlīmētas atstarojošas brīdinājuma zīmes, bet īpašas uzlīmes uz kāpņu rokturiem aicina pieturēties. Tāpat uzņēmumu darbinieki tiek aktīvi aicināti informēt darba devējus par bīstamām situācijām uzņēmuma teritorijā, lai darba devējs var pēc iespējas ātrāk novērst nedrošo situāciju.

«Tā kā uzņēmuma teritorijas ir lielas un darba aizsardzības speciālisti fiziski nespēj tās visas izstaigāt, esam ieviesuši riska kartiņas, ar kurām darbinieki ziņo par riska zonām. Sistēma ir iestrādājusies un, ja agrāk saņēmām ap 200 kartiņām gadā, tad tagad tikpat daudz tiek iesniegtas mēnesī. Pēc iespējas cenšamies šos draudus novērst, tādēļ savainojumu gadījumu skaits ir neliels. Ja nu kāds darbinieks gūst traumu, kas neļauj veikt tiešos darba pienākumus, piedāvājam viņam uz laiku pāriet citā amatā un veikt vieglākus uzdevumus, tajā pašā laikā nelaimes gadījuma cēloņus analizējam,» SIA Cemex praksi izklāsta uzņēmuma Integrētās drošības daļas vadītājs Andris Pommers.

«Mums izdevās sakārtot darba vidi, pateicoties darbinieku aktīvai iesaistei. Uzņēmumā bija diezgan daudz paklupšanas, paslīdēšanas un aizķeršanās riska objektu, un tos visus vienlaikus nav iespējams novērst. Tādēļ mēs ļoti paļāvāmies uz darbiniekiem, kuri paši pamanīja trūkumus un ziņoja par tiem. Tagad novērojam divas pozitīvas tendences. Pirmkārt, riski samazinās, otrkārt – aizvien vairāk darbinieki iesaistās darba vides sakārtošanā,» pieredzē dalās SIA Ventspils naftas termināls Komunikācijas projektu vadītāja Janīna Biteniece.

 

Valsts darba inspekcija, izvērtējot negadījumu datus, secinājuši, ka nogurums, psihosociālie riski un stresa pilna darba vide veicina uzmanības trūkumu, kas noved pie paklupšanas un pakrišanas riskiem. Tādēļ Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) pagājušajā gadā uzsāktā divus gadus ilgā kampaņa «Veselīgas darba vietas uzvar stresu» šogad Latvijā tiek vērsta uz paklupšanas un pakrišanas riskiem, kas stresa pilnā darba vidē var radīt draudus fiziskajai veselībai.

2015.gada 13.oktobrī, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/35/ES prasības, tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.584 “Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē”. Šie noteikumi tika izstrādāti, lai noteiktu darba aizsardzības prasību minimumu nodarbināto aizsardzībai pret risku, ko rada vai var radīt elektromagnētisko lauku iedarbība darba laikā.

Darba devēju pienākums būs veikt elektromagnētiskā lauka iedarbības noteikšanu un radītā riska novērtēšanu, veikt pasākumus riska novēršanai vai samazināšanai, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem, kas ir pakļauti elektromagnētiskā lauka starojumam, obligātās veselības pārbaudes, lai pēc iespējas agrāk konstatētu elektromagnētiskā lauka izraisītus veselības traucējumus. Elektromagnētiskie lauki noteikumu izpratnē ir statiski elektriskie, statiski magnētiskie un laikā mainīgi elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie lauki, kuru frekvence nepārsniedz 300 GHz.

Papildus ir noteikta darba devēja rīcība īpašā riska grupā esošo nodarbināto - pusaudžu, grūtnieču, sieviešu pēcdzemdību periodā, nodarbināto, kuru ķermenī ir implantēta aktīva vai pasīva medicīnas ierīce (piemēram, elektrokardiostimulators) vai nodarbināto, kuri lieto uz ķermeņa nēsājamas medicīnas ierīces (piemēram, insulīna sūkņus) veselības aizsardzībai.

Noteikumu prasības neattieksies uz:

1) nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētisko lauku iedarbību ar ilgstošu ietekmi un saskari ar vadiem zem sprieguma;

2) nodarbināto aizsardzību, ja elektromagnētisko lauku iedarbība ir saistīta ar magnētiskās rezonanses attēlveidošanas iekārtu uzstādīšanu, testēšanu, izstrādi, apkopi vai pētniecību, saistītu ar pacientu veselības izmeklējumiem (pie noteiktiem nosacījumiem);

3) nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētisko lauku iedarbību, kas strādā Nacionālo bruņoto spēku militārajos objektos vai ir iesaistīti militārās darbībās (pie noteiktiem nosacījumiem).

Noteikumu prasību izpildi kontrolēs Valsts darba inspekcija, veicot uzņēmumu apsekošanu ierastajā kārtībā.

Ar noteikumiem iespējams iepazīties portālā likumi.lv: www.likumi.lv/doc.php?id=277138

Noteikumi stāsies spēkā 2016.gada 1.jūlijā.

Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu atkārtotu nelaimes gadījumu risku darba vietās, Valsts darba inspekcija (turpmāk VDI) no š.g. 19. oktobra līdz 30. novembrim veiks tematisko pārbaudi mazos un vidējos uzņēmumos, kuros pēdējo 5 gadu laikā notikuši nelaimes gadījumi, kuros darbinieki smagi cietuši vai gājuši bojā. Kopumā plānots apsekot vismaz 150 uzņēmumu gan Rīgā, gan reģionos. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai ir novērsti nelaimes gadījumu cēloņi un veikti piemēroti darba aizsardzības pasākumi.

„Reaģējot uz pagājušā gada negatīvo nelaimes gadījumu statistiku, šogad esam pamainījuši savu preventīvo darbu, palielinot preventīvo apsekojumu skaitu, kuru ietvaros tiek īstenota arī šī specifiskā tematiskā pārbaude uzņēmumos, kur jau iepriekš ir notikuši nelaimes gadījumi. Nelaimes gadījums darbā ir pati skaudrākā mācība, ko uzņēmums var gūt par neievērotām darba drošības prasībām, tās ir emocionālas un cilvēcīgas ciešanas un parasti arī finansiāli zaudējumi. Šajā tematiskajā pārbaudē vēlamies pārliecināties, ka uzņēmumi ir ņēmuši vērā šo mācību un izdarījuši pareizos secinājumus, novēršot iespēju tādiem nelaimes gadījumiem atkārtoties,” norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

 

Apmeklējot uzņēmumus, inspektori pārbaudīs, vai uzņēmumā ir veikta nelaimes gadījumu darbā uzskaite atbilstoši prasībām, vai darba devējs ir veicis darba vides risku novērtējumu pēc negadījuma, veicis ārkārtas papildu apmācību un instruktāžu darbiniekiem, sakārtojis darba aizsardzības sistēmu un uzlabojis kopējo darba drošības kultūru uzņēmumā u.c. VDI diemžēl bieži nākas secināt, ka pēc nelaimes gadījuma darba devēji veic tikai un vienīgi darbinieku atkārtotu formālu instruktāžu, bet nepievērš pietiekami lielu uzmanību tehniskiem un organizatoriskiem faktoriem.

 

Latvijā šogad kopā reģistrēti 159 smagi un letāli nelaimes gadījumi darbā. Darba inspekcija līdz 15. oktobrim izmeklējusi 111 nelaimes gadījumus ar smagām traumām un 14 letālus nelaimes gadījumus darbā. Jāpiebilst, ka letālo negadījumu cēloņi visbiežāk bijuši saistīti ar trūkumiem darba organizācijā.

 

Valsts darba inspekcija atgādina, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanā viens no svarīgākajiem iemesliem ir noskaidrot negadījuma cēloni, lai turpmāk novērstu visus iespējamos nelaimes gadījumu riskus.

 

Kā notiek nelaimes gadījumu darbā izmeklēšana? Kā rīkoties, ja ar Tevi noticis nelaimes gadījums darbā? Iepazīsties infografikās:

Untitled Infographic.jpeg

Ng darbiniekam.jpeg

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Sākot ar šī gada novembri, Liepājas Valsts darba inspekcijas klientu apkalpošanas centrs no Kuršu laukuma 7 pārcelsies uz jaunām telpām – Bāriņu ielā 15. Apmeklētāju pieņemšana, kā ierasts, notiks katru pirmdienu no plkst. 12:30 līdz 17:00 un ceturtdienās no 8:30 līdz 12:00. Liepājas klientu apkalpošanas centru iespējams sazvanīt pa tālruni: 63427443.

No 2015. gada 1. oktobra Valsts darba inspekcijas (turpmāk – VDI) direktora vietnieces amatā uz nenoteiktu laiku ir iecelta Andra Auziņa, kura līdz šim pildījusi VDI Juridiskās nodaļas vadītāja vietnieces pienākumus.

Andra Auziņa ir ieguvusi augstāko juridisko izglītību un kopš 2011. gada strādā VDI Juridiskajā nodaļā, izskatot direktoram apstrīdētos VDI amatpersonu izdotos administratīvos aktus, pārsūdzēto faktisko rīcību un lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, pārstāvot VDI tiesas procesos, kuros VDI ir kā atbildētājs, piedaloties personāla izglītošanā, paužot VDI viedokli Saeimas komisijās un Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas organizētajās sanāksmēs par normatīvo aktu grozījumu izstrādi u.c.

Pirms darba sākšanas VDI Andra Auziņa ir guvusi vērtīgu darba pieredzi personāla vadības jomā, strādājot Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Personālsastāva departamentā, un, vadot vienu no Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās uzraudzības nodaļām.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 21.septembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājis 21 nodarbinātais un vēl 22 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 28 nodarbinātie. Vēl 117 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2014. gadā šajā laika periodā – 155).

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 21.septembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājis 21 nodarbinātais un vēl 22 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 28 nodarbinātie. Vēl 117 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2014. gadā šajā laika periodā – 155).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         Vīrietis, 64, ēkas un teritorijas uzraugs, miris darba vietā, strādājot ar trimmeri (darbs ar trimmeri neietilpa viņa darba pienākumos);

·         Sieviete, 59, siera meistare, neizslēdzot fasēšanas iekārtu, veica tās tīrīšanu, kā rezultātā guva trīs pirkstu traumu;

·         Vīrietis, 53, cieta, kad, ekskavatoram pagriežoties, tā kauss traumēja cietušā galvu;

·         Vīrietis, 57, sanitārtehniķis, noliecās, lai veiktu akas pārbaudi, taču viņu nepamanīja automašīnas vadītājs un uzbrauca darbiniekam ar automašīnu;

·         Vīrietis, 33, eksaminācijas inspektors, veicot darba pienākumus, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         Vīrietis, 21, kravas automobiļa vadītājs, cieta ceļa satiksmes negadījumā, ietriecoties ceļa tīrītājā, kas nebija nodrošināts ar brīdinājuma zīmēm;

·         Vīrietis, 42, kravas automobiļa vadītājs, mira ceļu satiksmes negadījumā;

·         Vīrietis, 44, ieslodzījuma vietas priekšnieka dežurējošais palīgs guva smagas traumas, kad viņam uzbruka ieslodzītie;

·         Vīrietis, 20, dzelzceļa pārmijnieks, guva smagas traumas, iespiežot roku vagonu sakabes mehānismā;

·         Vīrietis, 40, reģionālais menedžeris, krītot uz bruģa, traumēja elkoni;

·         Sieviete, 57, pārdevēja, nomira darba vietā;

·         Vīrietim, 32, kokvedēja automobiļa vadītājam, remontējot automobiļa hidromanipulatoru, tika saspiests kājas augšstilbs un gūžas kauls starp manipulatora metāla konstrukciju un pacēlājmehānisma trosi;

·         Vīrietis, 57, mašīnista palīgs, kāpjot ārā no kabīnes, aizķērās un krita, gūstot smagas traumas;

·         Vīrietis, 57, mežstrādnieks, tika traumēts ar krītoša koka galotni;

·         Vīrietis, 36, būvnieks cieta, kad, veicot stikla paketes demontāžu, tā uzkrita darbiniekam virsū, traumēja kāju un plecu;

·         Sieviete, 56, kvalitātes vadības, vides un darba aizsardzības direktore, cieta ceļa satiksmes negadījumā, gūstot smagas traumas;

·         Vīrietis, 55, vilcienu sargs, pārvietojoties pa dzelzceļa sliedēm, pakļuva zem braucoša vilciena, kā rezultātā no gūtajām traumām mira;

·         Vīrietis, 81, dežurants, tika atrasts miris darba vietā;

·         Vīrietis, 41, elektromontieris, guva smagas traumas saskarē ar elektrību;

·         Vīrietis, 60, traktora vadītājs, mira darba vietā;

·         Vīrietis, 48, vilcējautomobiļa vadītājs, veicot darba pienākumus ārzemēs, guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 62, palīgstrādnieks, guva smagas traumas, veicot darba pienākumus 1,10 m dziļā bedrē. Mēģinot no tās izkāpt, vīrietis pieķērās pie 70 kg smaga metāla statīva, un tas uzgāzās vīrietim virsū.;

·         Vīrietis, 18, strādnieks, blietējot skābbarību, pakļuva zem traktora aizmugurējā riteņa un guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 20, palīgstrādnieks, guva smagas traumas, saspiežot rokas plaukstu starp paliktni un apmali;

·         Vīrietis, 26, graudu kompleksa operators, veicot graudu transportiera apkopes un remonta darbus, traumēja roku, kā rezultātā roka tika amputēta;

·         Vīrietis, 23, strādnieks guva smagas traumas, nokrītot no 8 m augstuma (darbs tika veikts bez darba līguma);

·         Vīrietis, 60, gaļas pārstrādes operators, paslīdēja uz mitras grīdas un uzkrita virsū palešu dakšām, gūstot trīs ribu lūzumus;

·         Sieviete, 63, gaļas pārstrādes operators, mazgājot ceha grīdu un pārvietojoties atmuguriski, saskrējās ar citu darbinieku, kurš vilka kūpināšanas režģi ar gaļu. Cietusī pakrita un salauza plaukstas locītavu;

·         Sieviete, 76, apkopēja, pārvietojoties pa slapjo grīdu, nokrita un guva smagu traumu;

·         Vīrietim, 33, mehāniķim, darba procesā tika ierauta roka transportierī;

·         Vīrietim, 60, šoferim, atrodoties darba braucienā, palika slikti, un viņš nomira;

·         Vīrietis, 62, kravas automobiļa vadītājs, veicot pārsedzes tenta sarullēšanu, pakāpās uz piekabes kāpšļiem. Darbiniekam sareiba galva, un viņš krita no 2 m augstuma, gūstot slēgtus lūzumus un iekšējos savainojumus;

·         Vīrietis, 56, traktorists, mira darba vietā;

·         Vīrietis, 24, ekskavatorists, karjerā veica automašīnas piekraušanu, braucot atpakaļgaitā ekskavators sāka slīdēt, notika grunts nobrukums, un ekskavators kopā ar tajā esošo cilvēku iekrita karjerā no 3,5 m augstuma;

·         Vīrietis, 21, strādnieks, iebāžot galvu starp statni un rotējošo stieni, guva smagas galvas traumas;

·         Vīrietis, 51, galdnieks cieta, kad, apstrādājot koka sagatavi uz frēzēšanas darbagalda, darbinieka roka tika ierauta pie griezējinstrumenta, kā rezultātā tika traumēti rokas pirksti;

·         Vīrietis, 72, šoferis, stiprinot kravu zem nolaista borta, nokrita no 1,5 m augstuma, gūstot smagas traumas;

·         Vīrietim, 29, būvstrādniekam, veicot grīdas flīžu demontāžu, flīzes šķemba traumēja aci;

·         Vīrietis, 28, noliktavas darbinieks, nokrita no augstuma, darbinieks no gūtajām traumām mira;

·         Vīrietis, 43, mežstrādnieks – zaru savācējs, gāja bojā, kad mežā vīrietim uzkrita citā kokā iekāries koks un nāvējoši traumēja darbinieka galvu;

·         Vīrietim, 67, cauruļu vadu licējam, ekskavators uzbrauca uz kājas, un darbinieks guva vaļēju lūzumu;

·         Vīrietis, 43, automobiļa vadītājs, nomira darba vietā;

·         Vīrietis, 45, tika iespiests starp divām tehnikas vienībām un no gūtajām traumām mira;

·         Vīrietis, 54, atslēdznieks, nomira darba vietā;

·         Vīrietis, 39, mežstrādnieks, zāģējot koku ar augstgriezi/ teleskopisko zāģi, nokrita no 4 m augstām kāpnēm un guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 18, kokapstrādes operators cieta, kad, strādājot pie trīstipu šķērszāģēšanas iekārtas, nozāģētā dēlīša gals iesprūda iekārtā pie zāģripas, darbinieks, neizslēdzot iekārtu, iebāza roku aiz aizsarga un guva rokas traumu - tika amputēti 3 labās rokas pirksti;

·         Sieviete, 52, pamatizglītības skolotāja, paslīdēja uz mitras grīdas un guva smagu rokas lūzumu;

·         Vīrietis, 20, noliktavas strādnieks – preču šķirotājs cieta, veicot preču komplektācijas darbu. Divi noliktavas strādnieki brauca viens otram pretī ar elektroniskajiem palešu ratiņiem un, nevarot ejā starp precēm izbraukt, saskrējās, kā rezultātā cietušais guva kājas traumu;

·         Vīrietis, 73, atslēdznieks, nomira darba vietā;

·         Vīrietis, 54, guva smagas traumas, kad mežā darbiniekam uzkrita koks;

·         Vīrietis, 29, tika atrast miris uzņēmuma teritorijā;

·         Vīrietis, 63, gans, cieta, kad satrakojies bullis uzdūra ganu uz ragiem, kā rezultātā darbinieks gāja bojā;

·         Vīrietis, 38, mašīnista palīgs, kāpjot dīzeļlokomotīvē, krita un lauza roku, jo nebija nostiprinātas margas;

·         Vīrietis, 47, arborists, tika miris darba vietā;

·         Sieviete, 74, skolotāja palīgs, veicot uzkopšanas darbus, nokrita un traumēja muguru;

·         Vīrietis, 53, celtnieks cieta, kad lifta demontāžas laikā lifts krita no otrā uz pirmo stāvu kopā ar tajā esošo vīrieti;

·         Sieviete, 57, pārdevēja, pasliktinoties veselības stāvoklim, zaudēja samaņu un kritiena rezultātā sasita galvu;

·         Vīrietis, 41, būvstrādnieks cieta, kad grīdas dēļu demontēšanas laikā cietušajam uzgāzās sienas fragments, kā rezultātā tika lauzta kāja;

·         Sieviete, 50, skolotāja palīgs, pakāpjoties uz palodzes, mazgāja logus. Kāpjot no palodzes lejā, sieviete neuzkāpa uz krēsla. Krītot sieviete traumēja kāju;

·         Vīrietis, 25, līmes sagatavošanas un formēšanas līnijas operators, veica iestrēgušas koka plātnes atbrīvošanu, neatslēdzot iekārtu. Darbinieks iespieda kāju starp nometošo stūmēju un ruļļu balsta rāmi;

·         Vīrietis, 66, palīgstrādnieks, kāpjot lejā pa pieslienamajām kāpnēm, paslīdēja un nokrita, gūstot smagas traumas;

·         Sieviete, 49, pirmsskolas skolotāja, uzkopjot telpas, bija pakāpusies uz galda, kāpjot lejā zaudēja līdzsvaru un nokrita, gūstot smagu kājas traumu;

·         Sieviete, 59, grāmatvede, pārvietojoties pa gaiteni, paklupa un guva smagas kājas traumas;

·         Sieviete, 41, kokapstrādes operatore, strādājot pie garinātāja un garinot dēļus, ar roku piedūrās zāģripai, kā rezultātā nozāģēja 4 pirkstus;

·         Vīrietis, 32, mežizstrādes meistars, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         Vīrietis, 55, kravas automobiļa vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         Vīrietis, 62, valdes loceklis, veicot lietus ūdens sistēmas nomaiņu uz jumta, paslīdēja, nokrita zemē un guva smagas traumas,;

·         Vīrietis, 58, ēkas un teritorijas uzraugs, guva smagas traumas, izkrītot caur pagaidu grīdu no 3. stāva uz 2. stāvu;

·         Sieviete, 62, apdrošināšanas aģents, pārvietojās pa kāpnēm, turoties pie margas, taču tā lūza un cietusī krita, gūstot pleca, rokas un kājas traumas.

 No 2015. gada 21. septembra līdz 25. septembrim otro reizi notiks pasākums „Dienas bez rindām”, kurā vairāk nekā 80 valsts un pašvaldību iestādes konsultēs iedzīvotājus un uzņēmējus par e-pakalpojumu lietošanu.

 

Valsts darba inspekcijas klientiem būs iespēja saņemt konsultācijas klientu apkalpošanas centros - Valdemārā ielā 38, k-1, Rīga, (114.kab.) un Talejas ielā 1, Rīga, (K-14 kab.). Apmeklētājiem būs pieejams e-pakalpojumu konsultants, kurš palīdzēs iepazīties ar e-pakalpojumiem un uzsākt to lietošanu.

Valsts darba inspekcijas konsultanti īpašu uzmanību vērsīs mūsu e-pakalpojumiem un to priekšrocībām, piemēram, izziņai par darba tiesību pārkāpumu, paziņojumu par nelaimes gadījumu darba vietā, elektronisko iesniegumu par darba apstākļu neievērošanu, darba devēju elektronisko paziņojumu Valsts darba inspekcijai par novērstajiem pārkāpumiem u.c., tādējādi ievērojami samazinot darbinieku un darba devēju administratīvo slogu, kā arī ietaupot laiku, kas nepieciešams, lai sazinātos ar valsts pārvaldi.

E-pārvaldes integrēto informatīvo kampaņu „Valsts ir internetā” īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar mērķi informēt par vairāk nekā 300 valsts un pašvaldību e-pakalpojumiem, un mudinātu sabiedrību izvēlēties e-pakalpojumus kā primāro saziņas veidu ar valsti.

Plašāku informāciju par kampaņas norisi, kā arī valsts e-pakalpojumu sarakstu iespējams atrast tīmekļa vietnē https://kampana.latvija.lv un sociālajos tīklos (twitter.com/PortalsLV; draugiem.lv/latvija; facebook.com/latvija.lv).

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-