Publicēts: 01.09.2020.
Darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā. Katrā uzņēmumā jābūt atbilstoši apmācītam darba aizsardzības speciālistam, kura pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību, nodrošinot to atbilstību normatīvo aktu prasībām. Galvenie pasākumi (neatkarīgi no nozares) - jāveic darba vides risku novērtēšanu, jāparedz atbilstoši riska samazināšanas pasākumi, jāveic nodarbināto instruktāža un apmācība par veicamo darbu, jāorganizē periodiskās obligātās veselības pārbaudes, jānodrošina atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi aizsardzībai pret identificēto darba vides faktoru radīto risku, jāuztur darba aprīkojums darba kārtībā un jāveic regulāras pārbaudes, jānodrošina drošs darbs ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem (ja tādi tiek lietoti), darba vide jāaprīko ar atbilstošām drošības zīmēm, utt. Papildus informācija pieejama šeit https://www.lm.gov.lv/lv/darba-aizsardziba un https://www.vdi.gov.lv/lv/darba-aizsardziba
Cik darba aizsardzības speciālistiem ir jābūt uzņēmumā?
Kādai izglītībai jābūt darba aizsardzības speciālistiem?
- Kur var iegūt atbilstošas zināšanas darba aizsardzības jomā?
Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumu Nr.749 "Noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos" (MK 18.12.2012.noteikumu Nr.883 redakcijā, kas stājās spēkā ar 01.07.2013.) 3.punktā noteikts, ka atbilstošas zināšanas darba aizsardzības jomā var iegūt, apgūstot šādas programmas:
3.1. Izglītības un zinātnes ministrijas akreditētās augstākās profesionālās izglītības studiju programmas, ja tajās tiek apgūtas zināšanas atbilstoši profesiju standartiem "Darba aizsardzības speciālists" vai "Darba aizsardzības vecākais speciālists", – augstākā līmeņa zināšanas;
3.2. Izglītības un zinātnes ministrijas licencētās profesionālās pilnveides izglītības programmas, kuras īsteno akreditētas izglītības iestādes, – pamatlīmeņa zināšanas un specializētās zināšanas.
Profesionālās augstākās izglītības ieguves studiju programmas apjomi noteikti minēto noteikumu punktos:
4. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei studiju programmas apjoms ir vismaz 80 kredītpunktu.
5. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei studiju programmas apjoms ir vismaz 40 kredītpunktu. Studiju programma tiek īstenota uz iepriekš iegūtas augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības bāzes.
Par pamatlīmeņa un specializēto zināšanu apjomu un to apguvi ir noteikts šo noteikumu punktos:
6. Pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzības jomā var iegūt personas, kurām ir vismaz pamatizglītība, apgūstot darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu, ko izstrādājusi izglītības iestāde atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajam paraugam. Darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmas apjoms ir 60 stundu, no kurām 40 stundu ir teorijas sadaļa un 20 stundu prakse.
6.1 Specializētās zināšanas apgūst profesionālās pilnveides izglītības programmā, kuras apjoms ir 40 stundu un kura saistīta ar attiecīgo komercdarbības veidu, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajam paraugam.
Visu augstāk minēto izglītības līmeņu apmācību darba aizsardzības jomā var apgūt akreditētās izglītības iestādēs (mācību centros). Nacionālā izglītības iespēju datubāze (NIID) apkopo Latvijas izglītības iestāžu piedāvātās izglītības iespējas,
mājas lapa http://www.niid.lv/.
- Kādā gadījumā darba devējam ir jāiesaista kompetenta institūcija vai kompetentais speciālists? Vai darba devējs var neiesaistīt kompetento institūciju vai kompetento speciālistu?
2005.gada 8.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.99 „Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” nosaka tos komercdarbības veidus, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju, kompetentās institūcijas iesaistīšanas kārtību, kā arī gadījumus, kad darba devējs, veicot komercdarbību, drīkst neiesaistīt kompetentu institūciju. Augstāk minēto noteikumu 2.punktā noteikts, ka darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā iesaista kompetentu institūciju, ja viņš atbilstoši vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijai NACE veic kādu no šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem komercdarbības veidiem.
Minēto noteikumu 5.punkts nosaka - darba devējs drīkst neiesaistīt kompetentu institūciju, ja uzņēmumā nav vairāk par pieciem nodarbinātajiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.99 „Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 5.1punktu - ja uzņēmumā ir 6 līdz 10 nodarbināto, darba devējs drīkst neiesaistīt kompetentu institūciju, ja viņš nodrošina šādu prasību izpildi:
5.11. uzņēmumā ir izveidota un darbojas darba aizsardzības sistēma;
5.12. darba vides iekšējo uzraudzību un risku novērtēšanu uzņēmumā veic darba aizsardzības speciālists, kura zināšanas atbilst vienai no šādām prasībām:
5.12.1. ieguvis profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā;
5.12.2. ieguvis augstāko izglītību dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, veselības aizsardzības jomā vai tiesību zinātnēs un viņam ir vismaz piecu gadu darba pieredze attiecīgajā profesijā vai darba aizsardzībā, kā arī viņš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu 160 stundu apjomā vai tās apguve uzsākta līdz 2013.gada 30.jūnijam;
5.12.3. apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu un specializēto zināšanu izglītības programmu darba aizsardzības jomā saistībā ar attiecīgo komercdarbības veidu. (5.12.3.apakšpunkts stājas spēkā 01.07.2013.)
Augstāk minēto noteikumu 5.2punktā noteikts - ja uzņēmumā ir 11 vai vairāk nodarbināto, darba devējs drīkst neiesaistīt kompetentu institūciju, ja viņš nodrošina šādu prasību izpildi:
5.21. uzņēmumā ir izveidota un darbojas darba aizsardzības sistēma;
5.22. darba vides iekšējo uzraudzību un risku novērtēšanu uzņēmumā veic darba aizsardzības speciālists, kas ieguvis profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā.
Atbilde
Ministru kabineta 2003. gada 25. februāra noteikumi Nr. 92 “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” (turpmāk – MK not. Nr. 92) nosaka prasības, veicot būvdarbus. Saskaņā ar MK not. Nr. 92 8.1 punktu, par projekta izpildes koordinatoru tiesīga būt persona, kas:
1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmusi būvprakses sertifikātu būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības jomā un atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:
1.1. apguvusi pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzībā (teorijas sadaļu) un specializētās darba aizsardzības zināšanas būvniecībā;
1.2. ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzības jomā;
2. ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzības jomā.
Lai persona varētu pildīt darba aizsardzības koordinatora pienākumus projekta izpildes posmā, tās izglītībai jāatbilst MK not. Nr. 92 8.1 punktā noteiktajām prasībām.
- Kas sedz izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātām veselības pārbaudēm?
Saskaņā ar 2001.gada 20.jūnija Darba aizsardzības likuma 15.panta otro daļu – izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs. Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka izdevumus, kas saistīti ar obligātām veselības pārbaudēm pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs.
- Vai darba devējam ir jāapmaksā darbiniekam briļļu iegāde? Ja jā, tad kādā apmērā?
Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumiem Nr.343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju" 12.punktu – ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. Minēto noteikumu 14.punktā noteikts, ka nepieciešamos izdevumus (piemēram, briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegāde, darba briļļu izgatavošana) sedz darba devējs. Darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.
- Cik bieži nodarbinātos, kuri veic darbu birojā (katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā), jānosūta uz periodiskajām veselības pārbaudēm?
Kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi nosaka 2009.gada 10.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.
Saskaņā ar augstāk minētajiem noteikumiem, nodarbinātos, kuri veic darbu birojā (katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā), uz periodiskajām veselības pārbaudēm nosūta reizi trijos gados. Ministru kabineta noteikumu Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 1.pielikuma (veselībai kaitīgie darba vides faktori) 4.11.apakšpunktā (darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)) noteikts - darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.