Par mums

VDI misija ir veicināt drošas, veselībai nekaitīgas un tiesiskas darba vides izveidošanu un uzturēšanu, sniedzot informāciju un profesionālās konsultācijas un īstenojot efektīvu uzraudzību.

VDI vīzija - VDI ir mūsdienīga, uz klientiem orientēta iestāde ar profesionāliem, motivētiem un lojāliem darbiniekiem. 

Iestādes informatīvais un inspicējošais darbs primāri ir vērsts uz nelaimes gadījumu darbā un nereģistrētas nodarbinātības prevenciju, vienlaikus nodrošinot efektīvu un operatīvu reakciju un rīcību arī citu darba attiecību un darba vides neatbilstību novēršanā un mazināšanā.

Valsts darba inspekcija:

• uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; 
• kontrolē, kā darba devēji un darbinieki savstarpēji pilda darba līgumos un darba koplīgumos noteiktos pienākumus;
• konsultē  darba devējus un darbiniekus par darba tiesiskajām attiecībām un darba aizsardzību; veicina sabiedrības izpratni par darba tiesību un darba drošības normu ievērošanas nozīmību; 

• veicina sociālo dialogu; 
• veic pasākumus, lai sekmētu domstarpību novēršanu starp darba devēju un darbiniekiem un, ja nepieciešams, pieaicina darbinieku pārstāvjus; 
• analizē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumus, lai sniegtu priekšlikumus par normatīvo aktu pilnveidošanu; 
• normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un vienotu reģistrāciju;
• normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā;
• kontrolē darba vietās esošo darba aprīkojumu, kā arī personāla individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu, veselībai kaitīgo un bīstamo vielu izmantošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
• sniedz Labklājības ministrijas kompetento institūciju darba aizsardzības jautājumos izvērtēšanas komisijai informāciju par darba aizsardzības jautājumos kompetento institūciju un speciālistu darbību darba aizsardzības jomā šā likuma 4.panta 2.punktā minētajos Darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei pakļautajos objektos;
• sniedz darba devējiem un darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām;
• organizē Eiropas Darba drošības un veselības aģentūras nacionālā kontaktpunkta izveidi un nodrošina tā darbību. Viens no kontaktpunkta darbības virzieniem ir interneta mājas lapas veidošana www.osha.lv, kurā ir iegūstama visplašākā informācija par darba aizsardzību Latvijā.

Darba inspekcijas amatpersonas ir Darba inspekcijas direktors, direktora vietnieks, visu līmeņu inspektori un citi Darba inspekcijas valsts civildienesta ierēdņi, kas realizē šajā likumā noteikto uzraudzības un kontroles funkciju un uzdevumus.

VDI amatpersonai  ir tiesības:

1. uzrādot dienesta apliecību, bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaujas saņemšanas jebkurā diennakts laikā, kad uzņēmumā tiek veikta darbība, arī darba devēja prombūtnes laikā:

• apmeklēt un apsekot uzraudzībai un kontrolei pakļautās personas un objektus, 
• pārbaudīt darba procesu, darba vidi un darba aizsardzības pasākumus;

2. veikt pārbaudi, kontroli un izmeklēšanu vai pieprasīt informāciju, kas nepieciešama, lai pārliecinātos, ka normatīvo aktu prasības tiek ievērotas, un šai nolūkā:

• iztaujāt darba devējus, darbiniekus un citas personas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumiem, 
• pieprasīt uzskaites, reģistrācijas un citus dokumentus, kas nepieciešami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba tiesiskajām attiecībām un darba aizsardzību, lai pārliecinātos, ka šie dokumenti atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī pieprasīt to kopijas un izrakstus, 
• pieprasīt informāciju, kas nepieciešama, lai risinātu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumus, 
• veikt darba vides faktoru mērījumus, fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus, kā arī ņemt materiālu un vielu paraugus analīzei, 
• pieaicināt speciālistus atsevišķu uzdevumu veikšanai, 
• pieprasīt, lai darba devēji, darbinieki un citas personas uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību, vai nodarbinātā apliecību;

3. uzaicināt ierasties Darba inspekcijā darba devējus, darbiniekus un citas personas, lai no viņiem iegūtu informāciju par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumiem vai sniegtu viņiem informāciju, paskaidrojumus un cita veida palīdzību šajos jautājumos;

4. organizēt darba devēju, kā arī darba devēju organizāciju un darbinieku pārstāvju un citu personu tikšanos, lai apspriestu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumus;

5. saņemt no darba devējiem tādu ar inspicējamā objekta specifiku, atrašanās vietu, veicamās pārbaudes raksturu un ilgumu samērojamu apstākļu nodrošinājumu, kāds Darba inspekcijai nepieciešams tās uzdevumu izpildei;

6. pieņemt lēmumus darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumos, kā arī izteikt brīdinājumus un dot rīkojumus darba devējiem, lai nodrošinātu darba tiesiskās attiecības un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu;

7. pilnīgi vai daļēji apturēt uzraudzībai un kontrolei pakļauto personu vai objektu darbību (turpmāk arī - personas vai objekta darbības apturēšana);

8. kontrolēt darba aizsardzības jautājumos kompetento institūciju un speciālistu darbību uzraudzībai un kontrolei pakļautajos objektos;

9. administratīvo pārkāpumu izskatīšanai noteiktajā kārtībā administratīvi sodīt darba devējus, kā arī citas personas;

10. kontrolēt, vai darba devēji veic efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu Darba inspekcijas rīkojumu izpildi, un ņem vērā izteiktos brīdinājumus;

11. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt tiesībaizsardzības iestādēm materiālus par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem;

12. pēc personas vai objekta darbības pilnīgas vai daļējas apturēšanas:

• noplombēt vai aizzīmogot vadības un komunikāciju ierīces, kas iedarbina apturamās iekārtas vai piegādā tām enerģiju, kā arī sastādīt noplombēšanas aktu,
• kontrolēt, vai tiek izpildīts lēmums par personas vai objekta darbības apturēšanu.

Valsts darba inspekcijas metodiskie ieteikumi, kas paredz, pēc kādiem kritērijiem inspektori nosaka administratīvā soda lielumu.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 20.nodaļas "Lēmumu pārsūdzēšana augstākai amatpersonai administratīvā pārkāpuma lietā" tiesību normām Valsts darba inspekcijas amatpersonu pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var pārsūdzēt Valsts darba inspekcijas direktoram  10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Ja lēmums tiek nosūtīts vienkāršā sūtījumā pa pastu, par lēmuma paziņošanas dienu saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta otro daļu tiek uzskatīta astotā diena no dienas, kad lēmums reģistrēts iestādē kā nosūtāmais dokuments. Sūdzība par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā iesniedzama tajā Valsts darba inspekcijas reģionālajā nodaļā, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu. Valsts darba inspekcijas reģionālā nodaļa sūdzību ar lietas materiāliem triju darbdienu laikā nosūta izskatīšanai Valsts darba inspekcijas direktoram.
Sūdzībā norāda: 1) tās augstākās amatpersonas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība; 2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu, elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir) un tālruņa numuru, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pārstāvis, — arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu vai citu adresi, kurā viņš ir sasniedzams, elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir) un tālruņa numuru; 3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību; 4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz; 5) argumentus ar pamatojumu tam, kā izpaužas lēmuma nepareizība; 6) sūdzības iesniedzēja prasījumu; 7) sūdzībai pievienotos dokumentus; 8) sūdzības sastādīšanas laiku.

Sūdzību paraksta iesniedzējs vai juridiskās personas pārstāvis. Sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja vai aizstāvja pilnvarojumu iesniegt sūdzību.

Saskaņā ar  Administratīvās atbildības likuma 183.panta pirmo daļu, 184.panta pirmo daļu, 186.panta pirmo un trešo daļu Valsts darba inspekcijas direktora pieņemtu lēmumu persona, kurai piemērots sods, un cietušais, bet daļā par rīcību ar mantu — arī aizskartais mantas īpašnieks, 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona — pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Sūdzību iesniedz Valsts darba inspekcijai. Valsts darba inspekcija triju darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas sūdzību ar lietu nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc piekritības.

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma pārejas noteikumu 2.punktu, procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde). Ņemot vērā iepriekš minēto, sūdzības, kuras Valsts darba inspekcijas direktoram tiks iesniegtas par Valsts darba inspekcijas amatpersonu lēmumiem, kuri pieņemti Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa ietvaros, jāiesniedz un tiks izskatītas atbilstoši Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa noteiktajai kārtībai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 23.nodaļas "Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana augstākā iestādē" tiesību normām Valsts darba inspekcijas amatpersonu pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var pārsūdzēt Valsts darba inspekcijas direktoram  10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.

1992. gada 24. decembrī, lai izveidotu vienotu valsts kontroles un uzraudzības sistēmu darba jautājumos, Latvijas Republikas Ministru Padome pieņēma lēmumu Nr. 552 “Par Valsts darba inspekcijas izveidošanu”, kurā bija paredzētas 43 štata vienības un kura darbotos Labklājības ministrijas pārziņā.

1993. gadā 1. martā Valsts darba inspekcija ar 28 darbiniekiem uzsāka darbu Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 38.

4. maijā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu ,,Par Latvijas Republikas 1939. gada 28. aprīļa likuma ,,Par darba inspekciju" spēka atjaunošanu".

Tika izveidota Darba tiesību un Informācijas un normatīvu daļa, kā arī Rīgas Reģionālas Valsts darba inspekcijas sektori - Rūpnieciskais, Lauksaimniecības, Transporta, kultūras un izglītības. Sākās sadarbība ar Starptautisko Darba organizāciju un Zviedrijas Darba aizsardzības pārvaldi.

Vēl šajā gadā tika parakstīts līgums ar Dānijas Darba vides dienestu par sadarbību un atbalsta sniegšanu no 1993. līdz 1995. gadam.

1994. gada Valsts darba inspekcijā notika darbinieku skaita palielināšana (180,5 štata vienības), kā arī bīstamo iekārtu valsts reģistrācijas un uzraudzības funkcija tika nodota Valsts darba inspekcijas pārziņā. Tāpat iestādē notika strukturālās izmaiņas - izveidotas Darba tiesību, Darba higiēnas, Informatīvi-normatīvā, Uzraudzības un Bīstamo iekārtu nodaļas, kā arī reģionālie Valsts darba inspekcijas sektori Rīgā, Valmierā (Ziemeļvidzemes reģionālā valsts darba inspekcija), Gulbenē (Austrumvidzemes Reģionālā Valsts darba inspekcija), Ogrē (Dienvidu reģionālā valsts darba inspekcija), Liepājā (Kurzemes reģionālā valsts darba inspekcija), Daugavpilī (Latgales Reģionālā Valsts darba inspekcija) un Jelgavā (Zemgales reģionālā valsts darba inspekcija). Ar Vācijas Hessenes zemes atbalstu Valsts darba inspekcija tika uzņemta Starptautiskajā Darba inspekciju asociācijā.

Šajā gadā tika arī parakstīts trīspusīgs sadarbības līgums starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas darba inspekcijām un triju Baltijas valstu darba inspekciju līgums ar Dānijas Darba vides dienestu par darba vidi un apmācības organizēšanu laikā no1994. līdz 1997. gadam.

1995. gadā Valsts darba inspekcijā sāka darboties licencēšanas komisija, kas izsniedza licences par apmācībām darba aizsardzības jautājumos un darba vides fizikālajiem mērījumiem. Tika iesākta jauno inspektoru mācību programmas izstrāde. Attiecībā uz sadarbību jāpiemin, ka sākās sadarbība ar Dānijas Darba vides dienestu un tika parakstīts sadarbības līgums ar Zviedrijas Darba aizsardzības pārvaldi.

1996. gada otrajā pusē Valsts darba inspekcijā tika realizētā strukturālā reforma, kā rezultātā tiek samazināts funkcionālo struktūrvienību skaits un uz to bāzes tika izveidota Normatīvu tehniskā daļa un Stratēģijas un analīzes daļa.

1997. gadā ar valsts investīciju palīdzību tika izveidota pirmā informatīvā sistēma (IS). Valsts darba inspekcijas speciālisti izstrādāja apmācības programmu jaunajiem inspektoriem 120 stundu apjomā, kas bija sadalīta četrās mācību kārtās.

1998. gadā turpinājās darbs pie IS ieviešanas un tās datu bāzes papildināšana ar reģistriem – nelaimes gadījumu uzskaitei, arodslimību uzskaitei, licenču un ekspluatācijā nododamo objektu uzskaitei.

1999. gada beigās Valsts darba inspekcijā tiek izveidota Informatīvo sistēmu daļa un jauns amats – vadītāja palīgs - iekšēja audita vadītājs.

2000. gadā tika izstrādāts “Valsts Darba inspekcijas darbības reglaments”, kas noteica Valsts darba inspekcijas darbības tiesisko pamatu, uzbūvi, personālsastāvu, kompetenci un atbildību.

2001. gadā tika izveidots jauns amats, kas nodarbojās ar jauno darba inspektoru apmācību organizēšanu.

2002. gadā stājās spēkā jauni likumi, kas būtiski mainīja prasības darba videi un tās uzraudzību - “Valsts darba inspekcijas likums”, “Darba aizsardzības likums” un “Darba likums”. Tāpat šajā gadā tika parakstīts jauns sadarbības līgums darba drošības un veselības aizsardzības jomā starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas darba inspekcijām, kā arī norisinājās pirmā Valsts darba inspekcijas vērtēšana saskaņā ar Eiropas Komisijas Vecāko darba inspektoru komitejas Kopējiem darba inspekcijas principiem.

2003. gadā, lai uzlabotu Valsts darba inspekcijas darbību, kas saistīta ar darba tiesiskajiem jautājumiem, tika izveidota Juridiska daļa, un, lai pilnveidotu konsultatīvo darbību, izveidots Sabiedrisko attiecību sektors. Sakarā ar Eiropas Savienības jaunās pieejas direktīvu prasību ieviešanu nacionālajos normatīvajos aktos, tika izveidota Tirgus uzraudzības daļa.

2004. gadā Valsts darba inspekcijā tiek izveidota Iekšējā audita daļa.

2005. gadā Valsts darba inspekcijas Juridiskā daļa tiek pārveidota par Darba tiesību daļu.

2006. gadā Valsts darba inspekcijas Normatīvu tehniskā daļa tiek pārveidota par Darba aizsardzības daļu, bet Tirgus uzraudzības daļa - par Industriālo iekārtu daļu. Tāpat tika izveidota Saimniecības daļa.

2006. gadā Valsts darba inspekcijai tika piešķirtas papildus 7 štata vietas nelegālās nodarbinātības samazināšanai.

2007. gadā Valsts darba inspekcijai papildus tika piešķirtas vēl 7 amata vietas. Kopumā 2007. gadā nelegālās nodarbinātības samazināšanas jomā tika norīkoti 23 inspektori, kuri katrs savā reģionālajā darba inspekcijā darbojās arī kā prioritātes īstenošanas koordinatori. Šajā gadā tika arī parakstīts līgums ar Norvēģijas Darba inspekcijas pārvaldi par sadarbību un informācijas apmaiņu.

2008. gada 1. jūlijā tika likvidēta Dienvidu RVDI, bet Austrumvidzemes RVDI tika apvienota ar Ziemeļvidzemes RVDI, izveidojot Vidzemes RVDI. Ar nolūku iespējami efektīvāk izmantot Valsts darba inspekcijas rīcībā esošos resursus, tika likvidēti 8 reģionālie biroji. Vienlaikus, lai nepasliktinātu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamības līmeni, tika izveidots Valsts darba inspekcijas konsultāciju sniegšanas vietu tīkls.

10. jūlijā stājās spēkā jauns “Valsts darba inspekcijas likums”. Bīstamo iekārtu uzraudzība tika nodota Ekonomikas ministrijai.

2009. gadā tika likvidēti biroji Tukumā, Dobelē un Jēkabpilī, bet biroju vietā izveidoti konsultācijas punkti. Nodrošinot Ministru kabineta lēmumu par strukturālo reformu īstenošanu izpildi, Valsts darba inspekcijā amata vietu skaits tika samazināts par 20 %.

2010. gadā tika likvidēta Finanšu vadības un budžeta nodaļa (nodaļas funkciju izpildi pārņēma atbilstošais Labklājības ministrijas departaments), izveidota Administratīvā nodaļa, apvienojot Lietvedības, Saimniecības un Informatīvo sistēmu nodaļu. Plānošanas un statistikas nodaļai tika pievienota Attīstības un komunikācijas nodaļa, izveidojot Plānošanas un attīstības nodaļu. Tika veikta arī reorganizācija Rīgas RVDI – sešu uzraudzības sektoru vietā izveidoti divi sektori – Centra un Pārdaugavas sektors.

2011. gadā tika izveidota Starporganizāciju sadarbības nodaļa, likvidēta auditora amata vieta un izveidota amata vieta iekšējās kontroles jautājumos .

Turpinājās arī reorganizācijas reģionālajās inspekcijās - Vidzemes RVDI Cēsu uzraudzības sektora vietā tika atjaunots Gulbenes uzraudzības sektors, bet Rīgas RVDI tika izveidots Nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas sektors.

Saistībā ar labklājības nozares IT funkciju centralizāciju a2011. gada 1. jūlijā Valsts darba inspekcijas IT speciālistu amata vietas tika nodotas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Šajā gadā notika atkārtota Valsts darba inspekcijas vērtēšana saskaņā ar Eiropas Komisijas Vecāko darba inspektoru komitejas Kopējiem darba inspekcijas principiem.

2012. gadā turpinājās Valsts darba inspekcijas struktūras pilnveidošana – tika izveidota Sadarbības un attīstības nodaļa, apvienojot Starporganizāciju sadarbības nodaļu ar Plānošanas un attīstības nodaļu, Finanšu un administratīvā nodaļa. Rīgas RVDI izveidots Rīgas rajona sektors. No 1. novembra darbu sāka Konsultatīvais centrs.

2013. gadā tika izveidots Latgales RVDI Jēkabpils birojs; likvidēts Vidzemes RVDI Cēsu birojs, bet tā vietā izveidots Vidzemes RVDI Siguldas birojs; izveidots Kurzemes RVDI Saldus birojs un Zemgales RVDI Tukuma birojs.

2015. gadā Zemgales RVDI darbu sāka Bauskas klientu apkalpošanas centrs.

2016. gadā Valsts darba inspekcijā tika izveidota jauna struktūrvienība „ESF projekts”, lai īstenotu ESF 2014. - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” projektu „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001).

2017. gadā tika samazināts darbinieku skaits un no amata vietu saraksta izslēgts Reģionālās attīstības fonda projektu vadītāja amats, jo 2014. - 2020. gada plānošanas periodā Valsts darba inspekcija neīstenoja nevienu Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu.

2018. gada decembrī Valsts darba inspekcijā izveidots vēl viens direktora vietnieka amats, kura uzdevumi bija saistīti ar projektu realizāciju un starptautisko sadarbību. Tāpat šajā gadā tika parakstīts jauns beztermiņa trīspusīgs līgums par sadarbību un informācijas apmaiņu darba drošības un veselības aizsardzības un nosūtīto darbinieku jomā starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas darba inspekcijām.

2019. gadā tika parakstīts jauns beztermiņa sadarbības un informācijas apmaiņas līgums ar Norvēģijas Darba inspekcijas pārvaldi.

2020. gadā Valsts darba inspekcijas struktūrā tika veiktas vairākas izmaiņas:

• reorganizēta Rīgas RVDI, izveidojot četrus sektorus, katru ar savu specializāciju: iesniegumu izskatīšana, sociālā dialoga un mediācijas veicināšana, darba aizsardzības uzraudzība un operatīvā reaģēšana, prevencija;

• izveidotas divas amata vietas tiešā direktora pakļautībā – stratēģiskās komunikācijas vadītājs un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītājs.

2021. gadā tika slēgts Vidzemes RVDI Siguldas birojs un izveidota Klientu atbalsta nodaļa.

2022. gadā tika likvidēta stratēģiskās komunikācijas vadītāja amata vieta, amata funkcijas deleģējot visu struktūrvienību vadītājiem.

2023. gadā Valsts darba inspekcijas struktūrā tika veiktas šādas izmaiņas:

• likvidēts Zemgales RVDI Bauskas klientu apkalpošanas centrs;
• likvidēta Darba tiesību nodaļa;
• likvidēta Darba aizsardzības nodaļa;
• likvidēta Sadarbības un attīstības nodaļa;
• izveidota Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļa;
• izveidota Stratēģiskās plānošanas un datu analīzes nodaļa;
• izveidota Informācijas tehnoloģiju nodaļa.

Valsts darba inspekcijas direktori:

Jānis Bērziņš (01.02.1993. – 15.03.2006.)

Rita Elce (25.05.2006 – 13.11.2009.)

Arnis Luhse (14.01.2010.- 04.01.2011.)

Renārs Lūsis (no 17.01.2012.)

Izdevumi Valsts darba inspekcijas pamatfunkciju īstenošanai 2020.gadā plānoti 3,24 milj. euro apmērā, no tiem atlīdzībai 2,79 milj. euro, precēm un pakalpojumiem – 0,43 milj. euro (galvenokārt telpu uzturēšanas izdevumiem (telpu noma, komunālie pakalpojumi, telpu uzkopšana), sakaru pakalpojumiem, transportlīdzekļu uzturēšanai un degvielas iegādei, datortehnikas, biroja preču iegādei), kapitālajām iegādēm - 0,02 milj. euro.
 

Pielikumā pievienots paskaidrojums par Valsts darba inspekcijas valsts pamatbudžeta līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam no 2016 .gada līdz 2020.gadam un sasniedzamie darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji (skatīt šeit).