Darba likuma 40. pantā:
- papildināts otrās daļas 4. punkts ar vārdiem “vai to, ka darbinieks var brīvi noteikt savu darba vietu”.
Ar grozījumu tiek precizētas prasības, kas attiecas uz darba vietas identificēšanu, ja to var noteikt pats darbinieks. Papildinājums ir ietverts, ņemot vērā darba tirgus attīstības tendences, tajā skaitā faktu, ka noteikta veida attiecībās var nepastāvēt strikti noteikta darba vieta un to var izvēlēties pats darbinieks, piemēram, attālinātā darba gadījumā, situācijā, kad darbinieks tiek nodarbināts digitālajās platformās u.c.
- izteikts otrās daļas 7. punkts šādā redakcijā:
“7) nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties paredzams. Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, norāda, ka darba grafiks ir mainīgs, kā arī ietver informāciju par to nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā, kā arī informāciju, kādā laikā darbinieks var veikt darbu vai viņam būtu pienākums veikt darbu, un informāciju par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma;”
Darba likums papildināts ar īpašu regulējumu situācijās, ja darbiniekam darba specifikas dēļ tiek noteikts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, tādejādi nodrošinot darbinieku ar precīzāku informāciju par viņa iespējamo darba laiku un darba izpildes kārtību.
Tādējādi darba līgumā situācijā, ja darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, norāda:
- to, ka šis grafiks ir mainīgs;
- nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā;
- informāciju par darba veikšanas laiku jeb t.s. atsauces stundām (laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma);
- informāciju par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukumu (laiks, kādā darbinieks pirms darba veikšanas tiek informēts par nepieciešamību uzsākt darbu. Šim laika posmam būtu jābūt samērīgam, proti, tādam, lai darbinieks no paziņojuma saņemšanas brīža līdz darba izpildes sākumam var saprātīgā termiņā ierasties darba veikšanas vietā).
Būtiski uzsvērt, ja darbiniekam ir nolīgts nepilns darba laiks un ir skaidri zināms/skaidri paredzams darba izpildes laiks (piemēram, katru dienu 4 stundas jeb 20 stundas nedēļā), tad saglabājas iepriekš likumā noteiktais princips, ka darba līgumā ietver skaidru norādi par dienas vai nedēļas darba laiku.
Tādējādi jaunais regulējums piemērojams situācijās, ja nodarbinātības veida dēļ, piemēram, darbs pēc pieprasījuma, sākotnēji darba devējam nav iespējams noteikt paredzamu darba grafiku darbiniekam. Piemēram, darba devējs ir noslēdzis darba līgumu ar darbinieku, nosakot nepilnu darba laiku, par jurista pienākumu veikšanu specifisku situāciju risināšanai. Ja šāda situācija iestājas, tad darba devējs darba līgumā noteiktā laikā un veidā informē darbinieku par saistību izpildes laiku.
- papildināta otrā daļa ar 11., 12. un 13. punktu šādā redakcijā:
“11) pārbaudes laiku un tā ilgumu, ja šāds pārbaudes laiks tiek noteikts;
12) darbinieka tiesības uz apmācībām, ja darba devējs tādas nodrošina;
13) tās sociālā nodrošinājuma iestādes, kuras saņem sociālās iemaksas, kas saistītas ar darba attiecībām, un jebkādu darba devēja sniegto aizsardzību attiecībā uz sociālo nodrošinājumu, ja par šo aizsardzību ir atbildīgs darba devējs.”;
Darba likuma pants tiek papildināts ar pienākumu ietvert darba līguma rakstveida formā norādes uz pārbaudes laiku (līdztekus Darba likuma 46. panta noteikumiem), tiesībām uz apmācību, ja darba devējs tādas nodrošina (līdztekus Darba likuma 96. panta noteikumiem), kā arī informāciju par sociālo nodrošinājumu (informāciju par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru kā sociālā nodrošinājuma iestādi un, ja tādi pastāv, privātajiem pensiju fondiem).
- izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Šā panta otrās daļas 6., 7., 8., 9., 11., 12. un 13. punktā minētās ziņas var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā, vai norādi uz darba kārtības noteikumiem. Šādā gadījumā darba devējs nodrošina, ka minētā informācija uzņēmuma darbiniekiem ir pieejama bez maksas, tā ir saprotama un pilnīga, viegli pieejama, arī izmantojot elektroniskos līdzekļus, tai skaitā tiešsaistes portālus vai informācijas sistēmas. Darba devējs rakstveidā paziņo darbiniekam par izmaiņām darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos, kas tieši skar darbinieku, pirms izmaiņu spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā dienā, kad tās stājas spēkā.”
Tiek noteikts skaidrs darba devēja pienākums nodrošināt darbinieku ar informāciju, kas būtiska tieši viņa darba tiesiskajās attiecībās. Saskaņā ar Darba likuma pārejas noteikumu 23. pantu, ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku ir nodibinātas līdz 2022. gada 31. jūlijam, darba devējs nodrošina nepieciešamās papildu informācijas sniegšanu vai darba līguma noformēšanu atbilstoši grozījumiem Darba likuma 40. pantā, ja to pieprasa darbinieks.