Darba likuma 151.panta pirmajā daļā noteiktais papildatvaļinājums pienākas bērnu vecākiem, kā arī par īpašu risku saistītu darbu (darbu, kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieka drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem. To, kuri darbinieki ir pakļauti īpašam riskam, nosaka uzņēmuma darba aizsardzības speciālists patstāvīgi, balstoties uz darba vides riska novērtējuma rezultātiem).
Atbilstoši Darba likuma 151. panta otrajai daļai darba devējs darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt arī citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.
Neatkarīgi no papildatvaļinājuma veida (Darba likuma 151. panta pirmajā daļā noteiktais vai atbilstoši Darba likuma 151. panta otrajai daļai darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktais ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums), tā piešķiršanā darba devējam ir saistoši Darba likuma 151. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktie vispārīgie ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma piešķiršanas un atlīdzināšanas noteikumi. Proti, iekšējā kārtībā darba devēja noteiktie papildatvaļinājuma piešķiršanas noteikumi nedrīkst pasliktināt darbinieka tiesisko stāvokli salīdzinājumā ar tiesību normās noteikto regulējumu.
Attiecībā uz papildatvaļinājumu bērnu vecākiem norādāms, ka atkarībā no bērnu vecuma un to skaita ģimenē papildatvaļinājumu saņemt ir tiesības visiem bērnu vecākiem. Likums paredz papildatvaļinājumu piešķirt gan bērna mātei, gan tēvam neatkarīgi no tā, vai bērns dzīvo kopā ar abiem vecākiem vai tikai vienu. Nav svarīgs arī vecāku savstarpējo attiecību statuss – vai tie dzīvo reģistrētā laulībā vai nereģistrētā kopdzīvē. Tiesības uz papildatvaļinājumu nav attiecināmas arī uz to, kura vecāka algas nodokļu grāmatiņā bērns vai bērni ir reģistrēti. Abiem vecākiem papildatvaļinājums piešķirams arī tad, ja tie strādā vienā darbavietā.
Ar vecākiem Darba likuma izpratnē ir uzskatāmi:
- māte;
- tēvs;
- viens no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns;
- audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību;
- aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina.
Papildatvaļinājums pienākas vecākam, kas var darba devējam uzrādīt dokumentu, kas apliecina Darba likuma 151.pantā minētos apstākļus. Līdz ar to darbiniekam ir piešķirams papildatvaļinājums, ja darbiniekam atbilstoši iepriekš minētajam ir vecāka statuss un to apliecina attiecīgi dokumenti – piemēram, bāriņtiesas lēmums par bērna nodošanu personas aprūpē.
Saskaņā ar Darba likuma 151. panta ceturto daļu ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un izmanto līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam. Tādejādi papildatvaļinājums nevar tikt uzkrāts (pārcelts uz citiem gadiem). Ja tas nav izmantots kārtējā darba gada laikā, tiesības uz to zūd.
Tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu rodas darbinieka individuālā darba gada sākumā, proti, tā gada, par kuru papildatvaļinājums piešķirams, un darbiniekam ir tiesības to izmantot pilnā apmērā visā individuālā darba gada periodā, par kuru papildatvaļinājums piešķirams, bet ne vēlāk kā līdz nākamā individuālā darba gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.
Darba likumā nav noteikts ierobežojums papildatvaļinājuma izmantošanai pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas, līdz ar to papildatvaļinājumu darbiniekam ir tiesības izmantot arī pirms ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai pēc kādas tā daļas izmantošanas, kas arī nozīmē, ka darbiniekam ir tiesības izmantot papildatvaļinājumu arī gadījumā, ja darbinieks nav nostrādājis visu attiecīgā individuālā darba gada periodu, par kuru papildatvaļinājums piešķirams.
Tāpat vēršama uzmanība, ka sakarā ar bērna piedzimšanu šīs tiesības var rasties darbinieka individuālā darba gada laikā. Attiecīgi, no tiesības uz papildatvaļinājumu rašanās brīža darbinieks papildatvaļinājumu var izmantot pilnā apmērā (periodā līdz attiecīgā individuālā darba gada beigām, bet ne vēlāk kā līdz brīdim, kad darbinieks sāk izmantot nākamā individuālā darba gada ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu).
Darba likuma 151. panta ceturtajā daļā lietotā frāze “līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam” nosaka vispārīgo papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtību un nevar tikt interpretēta veidā, kas izslēdz Darba likuma 31. pantā noteiktā divu gadu noilguma termiņa piemērošanu arī papildatvaļinājuma izmantošanai.
Tas nozīmē, ka uz papildatvaļinājuma pieprasīšanu (kā arī uz atlīdzību par neizmantoto papildatvaļinājumu, ja attiecības tiek izbeigtas un papildatvaļinājums nav izmantots) ir attiecināms divu gadu noilguma termiņš. Piemēram, darbinieka tiesības izmantot papildatvaļinājumu par individuālo darba gadu 24.11.2020.-23.11.2021. prasījuma noilguma termiņš iestājas 24.11.2022. (proti, no 24.11.2022. nav vairs tiesību pieprasīt un izmantot papildatvaļinājumu par individuālo darba gadu 24.11.2020.-23.11.2021.).
Likumā noteiktajos gadījumos papildatvaļinājumu piešķir:
- trīs darba dienas - darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam (Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. punkts);
- ne mazāk par vienu darba dienu - darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem (Darba likuma 151. panta pirmās daļas 3. punkts);
- ne mazāk kā trīs darba dienas - darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku (Darba likuma 151. panta pirmās daļas 2. punkts).
Līdz ar to vēršama uzmanība, ka papildatvaļinājums piešķirams darbinieka darba dienās, nevis kalendāra dienās.
Ievērojot to, ka dienas darba laiks Darba likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā, darba devējam, piešķirot papildatvaļinājumu tādam darbiniekam, kuram darba diena atbilstoši grafikam sākas vienā kalendāra dienā un beidzas nākošajā, jāņem vērā faktiskie apstākļi par darbinieka darba dienu.
Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājumā. Par ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā (Darba likuma 73., 75. panta astotā daļa).
Par papildatvaļinājumu bērnu vecākiem norādāms, ka papildatvaļinājuma piešķiršana par bērniem nav vērtējama atsevišķi par katru bērnu. To piešķir tad, ja izpildās kāds no Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. vai 3. punkta nosacījumiem. Papildatvaļinājums par bērniem nesummējas, piemēram, ja darbiniekam ir viens bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam un arī mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, darba devējam ir pienākums piešķir papildatvaļinājumu tikai atbilstoši Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. punktam - 3 darba dienas.
Kā noteikts Darba likuma 151. panta piektajā daļā, ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumu, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu nav izmantojis.
Tādejādi, ja ar darbinieku tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības un darbinieks nav izmantojis sev pienākošos ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu, darbiniekam rodas Darba likuma 151. panta piektajā daļā noteiktā tiesība uz atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu.
Atšķirībā no neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzību, kas pienākas par visiem darba periodiem, par kuriem atvaļinājums nav izmantots (Darba likuma 149. panta piektā daļa), atlīdzībai par neizmantoto ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu ir piemērojams Darba likuma 31. panta pirmās daļas regulējums – visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. Tas nozīmē, ka uz papildatvaļinājuma pieprasīšanu un atlīdzību par neizmantoto papildatvaļinājumu ir attiecināms divu gadu noilguma termiņš.
Līdz ar to darbinieka tiesības uz atlīdzību par neizmantoto papildatvaļinājumu (tāpat kā tiesības uz papildatvaļinājumu), ietekmē apstāklis, vai darbinieks ir izmantojis nākamā individuālā darba gada ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un vai attiecībā uz konkrētā individuālā darba gada papildatvaļinājumu nav jau iestājies Darba likuma 31. pantā noteiktais divu gadu noilguma termiņš.
Tāpat, atšķirībā no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma, ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma piešķiršanā, tajā skaitā atlīdzināšanā, attiecības izbeidzot, netiek izmantots proporcionalitātes princips attiecībā pret nostrādāto laiku individuālajā darba gadā. Proti, Darba likuma 152. pantā noteiktais regulējums par laiku, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, attiecināms tikai uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu. Savukārt attiecībā uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu ņemams vērā, ka, iestājoties Darba likuma 151. panta pirmajā daļā vai darba koplīgumā vai darba līgumā (Darba likuma 151. panta otrā daļa) noteiktajiem apstākļiem, tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu rodas konkrēti likumā vai līgumā noteikto darba dienu apmērā. Tādejādi, ja darbiniekam ir radušās tiesības izmantot papildatvaļinājumu par konkrēto individuālo darba gadu, attiecības izbeidzot neizmantotais papildatvaļinājums darbiniekam jāatlīdzina naudā par visām neizmantotajām darba dienām pilnā apmērā.
Darba likuma 151. panta pirmās daļas 3.punkts paredz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, – ne mazāk par vienu darba dienu.
Darba likuma 151. panta ceturtā daļa nosaka: ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un izmanto līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam.
Termiņš papildatvaļinājuma izmantošanai nav saistīts ar kalendāra gadu vai dienu, kad darbinieks darba devējam lūdza piešķirt papildatvaļinājumu. Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, kā arī papildatvaļinājumu rodas darbinieka individuālā darba gada sākumā, proti, tā gada, par kuru atvaļinājums viņam piešķirams.
Valsts darba inspekcijas ieskatā ikgadējais apmaksātais atvaļinājums būtu piešķirams darbiniekam, kura aprūpē esošo bērnu vecums ir līdz 14 gadiem ieskaitot, ar to saprotot to bērna vecumu, kas ietilpst attiecīgā vecuma robežās, piemēram 14 gadi un 11 mēneši u.tml. Līdz ar to darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo papildatvaļinājumu un ir tiesības to izmantot līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam, neskatoties uz to, ka bērnam palika 15 gadi, jo atvaļinājums pienākas par iepriekšējo periodu, kad bērnam bija 14 gadi.
Darba likuma 151.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam.
Par šajā punktā minēto tiesību saņemt papildatvaļinājumu darbiniekam, kura aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem paskaidrojam, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2005.gada apkopojumā „Jautājumi par Darba likuma normu piemērošanu” ir sniedzis viedokli. Šajā apkopojumā minēts, ka gadījumā, ja par periodu, kurā piešķir atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, bērni ir vismaz trīs un viņu vecums ir līdz 16 gadiem, tad papildatvaļinājums pienākas, kaut arī uz atvaļinājuma piešķiršanas brīdi bērni jau ir vecāki par 16 gadiem, vecākajam bērnam var būt izpildījušies 16 gadi, bet viņš nevar būt vecāks par 16 gadiem. Tādejādi tiek sniegta skaidra norāde uz to, ka faktiski šāds papildatvaļinājums ir piešķirams līdz brīdim, kad bērns sasniedz 17 gadu vecumu.
Savukārt attiecībā uz šajā pantā ietverto tiesību darbiniekam, kura aprūpē ir bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, būtiski ir uzsvērt, ka likumā ir precīzi noteikts, ka šāds papildatvaļinājums ir paredzēts līdz bērna 18 gadu vecumam.
Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3.panta pirmajai daļai ar jēdzienu “bērns” ir definēta persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Līdz ar to arī attiecībā uz periodu, par kuru šis papildatvaļinājums ir piešķirams konkrētajā gadījumā, ir jāievēro minētā vecuma (18 gadi) robežas sasniegšana. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka dokuments, kas apliecina bērna vecumu un var kalpot kā attaisnojuma dokuments ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma piešķiršanai, ir bērna dzimšanas apliecība vai personu apliecinošs dokuments, ja tāds bērnam jau ir izsniegts, kā arī invaliditātes apliecība.