XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēgums ir svētdienā - 2018. gada 8. jūlijā. Tā ir svētku diena. Līdz ar to atbilstoši likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" minētajam 2018. gada 9. jūlijs, pirmdiena, ir brīvdiena.
Minētā likuma 1. pantā ir noteikts, ka gadījumā, ja svētku dienas - 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris - iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu.
Likumdevējs ir paredzējis vienu īpašu brīvdienu, kas piešķirama visiem darbiniekiem. Ja darbiniekam šajā dienā būtu bijis jāstrādā, bet viņš tomēr neveic darbu, jo ir noteikta šī īpašā brīvdiena, ir piemērojami Darba likuma 74. panta pirmās un trešās daļas noteikumi. Mēnešalgas gadījumā darbiniekam noteiktajai darba algai nebūtu jāmainās atkarībā no darba dienu un svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darbdienā, kā arī brīvdienu skaita. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikta stundas vai dienas algas likme, viņam par šo dienu izmaksājama Darba likuma 74. panta trešajā daļā paredzētā atlīdzība.
Savukārt, ja darbinieks tiek nodarbināts 2018. gada 9. jūlijā, darba devējam darbiniekam ir jāpiešķir līdzvērtīga kompensējoša atpūta.
Vienlaikus jāatgādina, ka tiem darbiniekiem, kuri tiks nodarbināti 2018. gada 8. jūlijā, tas ir, svētku dienā, par darbu papildus jau noteiktajai darba algai būs jāizmaksā arī Darba likuma 68. panta pirmajā daļā paredzētā piemaksa par darbu svētku dienā - ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu) vai arī jāpiešķir atbilstoša apmaksāta atpūta citā laikā (Darba likuma 136. panta devītā un desmitā daļa).
Piemēram, ja darbiniekam ir noteikta stundas likme 5 EUR apmērā un piemaksa par virsstundu darbu ir 100%, tad darbiniekam ir tiesības saņemt par attiecīgo virsstundu 5 EUR (stundas likme) + 5 EUR (piemaksa). Ja puses vienojas, ka piemaksa tiks aizstāta ar apmaksātu atpūtas laiku, tad tas nozīmē, ka darbiniekam par attiecīgo virsstundu tiek izmaksāti 5 EUR (stundas likme), bet piemaksa (5 EUR apmērā) tiek aizstāta ar vienu apmaksātu atpūtas stundu citā dienā.
Savukārt, ja darbiniekam, piemēram, ir piešķirts divas nedēļas ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 2018. gada 2. jūlija līdz 15. jūlijam, tad atvaļinājums tiks pagarināts par vienu svētku dienu - Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu (2018. gada 8. jūlijs). Darba devējam nav pienākums pagarināt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par 9. jūlijā noteikto brīvdienu, jo tā nav uzskatāma par svētku dienu. Līdz ar to darbiniekam faktiski darbā būs jāierodas 2018. gada 17. jūlijā.
Savukārt, ja darbiniekam ir piešķirts vienu kalendāro nedēļu ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, no 2018. gada 2. jūlija līdz 8. jūlijam, tad darbiniekam atvaļinājums tiek pagarināts par vienu svētku dienu un darbā ir jāierodas 2018. gada 10. jūlijā.
Attiecībā uz samaksu, jānorāda, ka atbilstoši Darba likumam par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamo samaksu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā. Šajā gadījumā darbiniekam vidējā izpeļņa ir aprēķināma un izmaksājama par tik darba dienām, cik iekrīt atvaļinājuma laikā.
Papildus vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja darbiniekam ir noteikta mēneša darba alga un jūlijā šis darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un tādēļ darba devējam aprēķinos ir jāpāriet uz dienas vai stundas algas likmi, ir piemērojams Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8.punktā noteiktais regulējums, kas paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.