Pēc Valsts darba inspekcijas (turpmāk - VDI) pasūtījuma veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka situācija Latvijas uzņēmumos/iestādēs darba aizsardzības jomā turpina uzlaboties. Uz to norāda letālo nelaimes gadījumu skaita samazināšanās, uzlabojumi darba aizsardzības sistēmas organizācijā, darba devēju un nodarbināto izpratnes uzlabošanās par darba vidē sastopamajiem kaitīgajiem riska faktoriem un reģistrētu darba tiesisko attiecību nozīmi, kā arī nodarbināto apmierinātības ar darba vidi un apstākļiem palielināšanās.
Š. g. 15. oktobra preses konferencē Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norādīja, ka šāda periodiska, kapitāla darba vides inventarizācija, kurā tiek kompleksi novērtēta situācijas attīstība dinamikā gan no statistiskā, gan iesaistīto pušu viedokļu aptaujas, gan ekspertu veiktās diskusijās, ir būtiska turpmāko pasākumu plānošanā, lemjot par nepieciešamajām izmaiņām un uzlabojumiem tiesiskajā regulējumā, kontroles un uzraudzības prioritātēm, kā arī informācijas nodrošināšanas aktivitātēm.
Pētījums parāda modernizētām darbavietām un jaunradītām profesijām raksturīgo darba vides riska faktoru ietekmes palielināšanos, piemēram, ergonomiskie riska faktori tādi kā darbs piespiedu pozā un vienveidīgas kustības, darbs ar datoru, kā arī saskarsme ar cilvēkiem, kas var radīt dažādus psihoemocionālus riskus. Pētījumā apkopotie dati rāda, ka turpina palielināties pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku un arodslimību skaits. Turklāt ievērojami pieaudzis reģistrēto skeleta, muskuļu un saistaudu sistēmas arodslimību skaits, kas saistāms gan ar sabiedrības novecošanās tendencēm, gan to, ka daudzos Latvijas uzņēmumos/iestādēs darba vietas nav atbilstoši ergonomiski iekārtotas.
Pētījums ietver konkrētus ekspertu ieteikumus situācijas uzlabošanai Latvijā. Tiek norādīts, ka nepieciešams veicināt darba aizsardzības sistēmā iesaistīto pušu domāšanas veida maiņu, organizējot plašākas informatīvās un izglītojošās aktivitātes dažādos darba aizsardzības institucionālās sistēmas līmeņos, kā arī uzlabot atbildīgo institūciju analītisko kapacitāti, kas nodrošinātu nepārtrauktu esošās situācijas monitoringu, ļaujot precīzāk plānot aktivitātes un politikas iniciatīvas.
Šie ir būtiskākie secinājumi VDI uzdevumā veiktajā pētījumā "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2017-2018", ko izstrādāja personu apvienība SIA Civitta Latvija, SIA GRIF un UAB Civitta. Pētījuma ietvaros veiktas darba devēju, nodarbināto, darba aizsardzības speciālistu, arodslimnieku un Latvijas iedzīvotāju aptaujas, kā arī organizētas darba devēju un darba aizsardzības speciālistu fokusa grupu diskusijas. Tāpat analizēti dati par arodslimniekiem un arodslimībām, darbā notikušajiem nelaimes gadījumiem, kā arī par darba vidē veiktajiem laboratoriskajiem mērījumiem.
Pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2017-2018" veikts Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros.
