Lai nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normās ietvertajam regulējumam, Saeima pirmdien, 21.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Darba likumā.
Regulējums pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādējādi ietekmējot arī situāciju un konkurences apstākļus Latvijas darba tirgū, teikts anotācijā.
Ar grozījumiem pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kas cita starpā paredz izveidot līdzsvarotu, pārredzamu un samērīgu regulējumu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un darbā norīkoto darbinieku aizsardzību.
Darba likums papildināts ar regulējumu, kas attiecināms uz pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju. Likumā nostiprināts princips, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par noteikumu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu, ievērošanu. Tādējādi tiek uzsvērta paša darba devēja – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja – atbildība par savu darbinieku un šim darbiniekam nodrošināmiem nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem, teikts anotācijā.
Tāpat likums papildināts ar normu, ka nosūtītajam darbiniekam ir nodrošināmi tādi paši darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kādus nodrošinātu un piemērotu darbiniekam, ja tas pie darbaspēka pakalpojuma saņēmēja būtu tieši nodarbināts un veiktu tādu pašu darbu.
Grozījumi arī paredz Darba likumā ietvert pamatprincipu par to, ka darbinieka nosūtīšanas gadījumā darba samaksas jēdziens un darba samaksas obligātie elementi ir nosakāmi atbilstoši tās valsts normatīvajiem aktiem vai praksei, uz kuras teritoriju darbinieks tiek nosūtīts.
Darba devējam, kas no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir jāpiemēro ne vien Latvijas normatīvie akti, bet arī vispārsaistošā ģenerālvienošanās, paredz grozījumi.
Tā kā darbinieku nosūtīšana būtībā ir komandējums, Latvijas darba devējam, nosūtot savus darbiniekus uz citu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valsti, jāatlīdzina arī normatīvajos aktos noteiktie ar komandējumiem saistītie izdevumi, tostarp izmaksājot komandējuma dienas naudu.
Likumā ietverts noteikums, kas paredz, ka darba devējam ir pienākums nosūtītajam darbiniekam izmaksāt komandējuma dienas naudu 30 procentu apmērā no komandējuma dienas naudas normas, kas noteikta ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu saistītajos normatīvajos aktos. To nav pienākums izmaksāt gadījumā, ja darbiniekam tiek nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā vai izmaksājamā samaksa ir tāda pati kā salīdzināmam darbiniekam valstī, uz kuru šis darbinieks ir nosūtīts.
Gada laikā Eiropas Savienībā tiek nosūtīti aptuveni divi miljoni darbinieku, kas veido aptuveni 0,9 procentus no visa Eiropas Savienības darbaspēka, teikts anotācijā.