Ņemot vērā dāsni uzsnigušo sniega daudzumu, VDI aicina pastiprinātu uzmanību pievērst drošības jautājumiem sniega tīrīšanas darbos. Sniega un lāsteku tīrīšana uz māju jumtiem ir saistīta ar paaugstinātu bīstamību. Pirms darbu uzsākšanas darba devējam jānovērtē darba vides riski un jānosaka pasākumi risku mazināšanai, novēršanai. Lai sniega tīrīšanu no jumta varētu veikt droši, ir nepieciešams specializēts aprīkojums un īpašas iemaņas. Uzmanība jāpievērš atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu - pretkritiena sistēmu ķermeņa aizsardzībai lietošanai, kā arī stiprinājumiem uz jumtiem, veicot sniega tīrīšanas darbus. Pretkritiena sistēmas konstruētas ar mērķi pasargāt cilvēku kritiena gadījumā un paredzētas lietot visās darba vietās, kur pastāv kritiena no augstuma risks. Nav pieļaujama paštaisītu ierīču un aprīkojuma lietošana, jo tā darbiniekus nepasargās no nelaimes. Izmantojot pretkritiena sistēmas, īpaša uzmanība jāpievērš to stiprinājumiem uz jumta. Nodarbinātajiem, kuri strādā sniega tīrīšanā no jumta, jābūt īpaši apmācītiem lietot individuālos aizsardzības līdzekļus. Nodarbinātie jānodrošina ar apaviem ar neslīdošu zoli, aizsargķiveri un atbilstošu apģērbu. Ieteicams darbus neveikt vienam cilvēkam, bet nodrošināt arī otra nodarbinātā atrašanos lejā, kā arī rast iespēju tiem sazināties ar rācijām, mobilajiem telefoniem. Otrajam nodarbinātajam būtu jāregulē gājēju plūsma, lai notīrītais sniegs tos netraumētu. Kā arī pie ēkas jābūt norobežotai bīstamajai zonai. Jāņem vērā arī laika apstākļi - spēcīgas snigšanas, puteņa vai stipra vēja laikā darbi uz jumta nebūtu jāveic. Ir novērots, ka lielā darba apjoma dēļ, sniega tīrīšanas darbi tiek veikti arī diennakts tumšajā laikā. Šādos gadījumos uz jumta jānodrošina arī piemērots apgaismojums.
Darba devējiem ir jānovērtē sētnieku veicamā darba daudzums. Ilgās darba stundas un smagā sniega tīrīšana rada fiziskas pārslodzes, kā rezultātā var rasties akūtas veselības problēmas.
Par to, kā strādāt droši, jādomā gan tiem , kam sniega tīrīšana no jumtiem ir algots darbs, gan tiem, kuri tīra savu privātmāju jumtus.
Šeit pieejami skaidrojošie materiāli par darbu augstumā:
http://stradavesels.lv/Uploads/2017/02/06/Jumtu_tirisana_infogr.png
http://stradavesels.lv/Uploads/2014/03/10/23_2011_Atgadne_darbs_augstuma.pdf,
|
Darbos uz jumta jālieto individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi |
MK not. Nr.143 79.p.⃰ |
|
Veicot darbu augstumā, par individuālo aizsardzības līdzekli aizsardzībai pret kritieniem izmanto drošības sistēmu, kura sastāv no iekares, kas aptver kājas, vidukli, krūšu kurvi un plecus, un ierīces ķermeņa noturēšanai un kritiena apturēšanai kopā ar vienu vai vairākiem šādiem specifiskā aprīkojuma elementiem. |
MK not. Nr.143 29.p. |
|
Ja jumta slīpums ir tuvu vertikālam vai darbs jāveic pie jumta malas ar daļēju atbalstu uz pamata virsmas un nodrošināta pretkritiena aizsardzība, darbu veic, izmantojot atbilstošu industriālā alpīnisma drošības sistēmu vai lietojot citu aprīkojumu, sastatnes vai pacēlāju. |
MK not. Nr.143 81.p. |
|
Ja darba vietai augstumā piekļūst un darbu veic, izmantojot virves un stiprinājumus, ievēro šādus nosacījumus (piemēram, uz slīpiem jumtiem), tad:
|
MK not. Nr.143 86.p. |
|
Nodrošināti enkurpunkti |
MK not. Nr.143 22.4.p. |
|
Jānodrošina ķiveri, ko iespējams piestiprināt ar zoda siksnu |
MK not. Nr.143 33.1., 33.3.p. |
|
Darbiniekam, kurš lejā koordinē darbus, jānodrošina ķivere |
MK not. Nr.372 1.piel. 1.1.p. |
|
Jāveic pasākumi, lai novērstu priekšmetu krišanas risku (piemēram, sniega lāpstu u.c. darba rīku krišanu) |
MK not. Nr.143 69.p. |
|
Jānodrošina apgaismojums (diennakts tumšajā laikā) |
MK not. Nr.359 29.4.p. |
|
Pirms darbu veikšanas nodarbinātie jānosūta uz obligāto veselības pārbaudi darbam augstumā |
MK not. Nr.219 2.piel. 1.p. vai 2.p. |
|
Jāveic bīstamās zonas apzīmēšana, norobežošana |
MK not. Nr.400 38., 39., 40.p. MK not. Nr.143 16.p. |
https://www.youtube.com/watch?v=FKDQweohx5s
⃰
Ministru 2014. gada 18. marta kabineta noteikumi Nr.143 “Darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā” (MK not. Nr.143)
Ministru kabineta 2009. gada 1. aprīļa noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” (MK not. Nr.219)
Ministru kabineta 2002. gada 7. septembra noteikumi Nr.400 “Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā” (MK not. Nr.400)
Ministru kabineta 2002. gada 24. augusta noteikumi Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus” (MK not. Nr.372)