Atbilstoši Darba likumā noteiktajam mēnešalga ir viens no laika algas veidiem. Laika algu atbilstoši Darba likuma 62. panta otrajai daļai aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Mēnešalgas kā viena no laika algas veidiem atšķirība no citiem ir tajā, ka tā nemainās atkarībā no darba dienu, svētku un pirms svētku dienu, kas iekrīt darba dienā, skaita pārskata mēnesī jeb normālā darba laika stundām. Piemēram, ja normālā darba laika darbiniekam nolīgta mēnešalga un viņš ir nostrādājis visas kalendārā mēneša normālā darba laika stundas, ir izmaksājama nolīgtā mēnešalga. Tādejādi arī var secināt, ka mēnešalgas gadījumā samaksa par darbu svētku dienā, kas iekrīt darbinieka darba dienā (dienā, kurā darbiniekam būtu jāstrādā saskaņā ar darba grafiku vai atbilstoši nolīgtajam), kā arī samaksa par pirms svētku darba dienu stundām, par kurām saīsināts darba dienas ilgums saskaņā ar Darba likuma 135. pantu, ir iekļauta mēnešalgā. 

 

Praksē var veidoties situācijas, kad no nolīgtās mēnešalgas nepieciešams pāriet uz stundas vai dienas algas likmi, piemēram, ja darbinieks, kam  nolīgta mēnešalga,  kāda iemesla dēļ (darbnespēja, atvaļinājums, cita attaisnota prombūtne) nav veicis darba pienākumus, un mēnešalga izmaksājama proporcionāli faktiski nostrādātajam darba laikam, vai darbinieks veicis  darbu svētku dienā, virsstundu darbu vai nakts darbu un nepieciešams aprēķināt piemaksu no darbiniekam noteiktās  stundas vai dienas algas likmes.

 

Stundas algas likme būtu aprēķināma, ievērojot Darba likuma 75.3 pantā noteikto stundas algas likmes aprēķināšanas kārtību, tas ir, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

Paskaidrojam, ka darba stundu skaits attiecīgajā kalendāra mēnesī ietver konkrētā mēneša darba stundu normu, kā arī svētku dienu stundas, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, kā arī pirms svētku darba dienu stundas, par kurām saīsināts darba dienas ilgums saskaņā ar Darba likuma 135. pantu.

 

Tādejādi:

Darbiniekiem, kam nav nolīgta summētā darba laika organizācija, stundas algas likme tiek aprēķināta, par pamatu izmantojot kalendāro mēnesi, t.i., mēneša darba algu dalot ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī.

 

Attiecīgi, piemēram, ja darbiniekam nolīgts normālais darba laiks ar piecu dienu darba nedēļu un mēnešalga 1300 euro, 2023. gada maija mēnesī stundas algas likmes aprēķins, ievērojot Darba likuma 75.3 pantā noteikto kārtību, ir:

stundas algas likme = 1300 ÷ 184 (159 mēneša darba stundu norma + 24 stundas, par kurām būtu izmaksājam atlīdzība saskaņā ar Darba likuma 74.panta pirmās daļas 8.punktu un trešo daļu + 1 stunda par pirms svētku dienu saskaņā ar Darba likuma 135. pantu) = 7,0652 euro/ stundā.

 

Darbiniekiem, kam nolīgta summētā darba laika organizācija, stundas algas likme tiek aprēķināta, par pamatu izmantojot kalendāro gadu, t.i., vispirms ir jāsaskaita darbiniekam attiecīgā kalendārā gada 12 mēnešu darba stundu kopsumma, un tad tā jāizdala ar 12. Tādējādi tiek iegūts vidējais darba stundu skaits mēnesī. Tad darbinieka mēnešalga ir jāizdala ar šo vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Aprēķinātā stundas algas likme piemērojama visā attiecīgajā kalendāra gadā.

 

Kā piemēru sniedzam 2023. gada vidējā darba stundu skaita mēnesī aprēķinu darbiniekam ar piecu dienu darba nedēļu:

1.   darba stundas:

1.1.    janvārī – 176;

1.2.    februārī – 160;

1.3.    martā – 184;

1.4.    aprīlī – 143;

1.5.    maijā – 159;

1.6.    jūnijā – 167;

1.7.    jūlijā – 160;

1.8.    augustā – 184;

1.9.    septembrī – 168;

1.10.   oktobrī – 176;

1.11.   novembrī – 167;

1.12.   decembrī – 152;

2.  stundas, par kurām būtu izmaksājama atlīdzība saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktu un trešo daļu:

2.1.    aprīlī – 16 (07.04.2023., 10.04.2023.);

2.2.    maijā – 24 (01.05.2023., 04.05.2023. 29.05.2023.);

2.3.    jūnijā – 8 (23.06.2023.);

2.4.    jūlijā – 8 (10.07.2023.);

2.5.    novembrī – 8 (20.11.2023.);

2.6.    decembrī – 16 (25.12.2023., 26.12.2023.).

3.  stundas, par kurām saīsināms darba laiks pirms svētku dienā saskaņā ar Darba likuma 135. pantu:

3.1.    aprīlis –1 (06.04.2023.);

3.2.    maijs – 1 (03.05.2023);

3.3.    jūnijs –1 (22.06.2023.);

3.4.    novembris – 1 (17.11.2023.).

4.  stundu kopsumma – 2080;

5.  2080 stundu kopsumma ÷ 12 mēneši=173,33 vidējais darba stundu skaits mēnesī.

 

Ņemot vērā iepriekš veikto aprēķinu, darbinieka stundas algas likme 2023. gadā tiek noteikta, darbiniekam noteikto mēneša darba algu dalot ar 173,33 (vidējais darba stundu skaits mēnesī). Aprēķinātā stundas algas likme piemērojama visā attiecīgajā kalendāra gadā, lai aprēķinātu darbiniekam izmaksājamo piemaksu par darbu svētku dienā, virsstundu darbu, nakts stundām un citos gadījumos, kad nepieciešams pāriet no mēnešalgas uz stundas algas likmi.

 

Darba likumā nav noteikta dienas algas likmes aprēķina kārtība. Tomēr, ja darba devējs aprēķinos izvēlas izmantot nevis stundas algas likmi, bet dienas algas likmi, arī dienas algas likmes aprēķinā analoģiski piemērojama iepriekš aprakstītā kārtība, proti, dienas algas likme būtu aprēķināma, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba dienu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī (ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks - ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba dienu skaitu mēnesī), kas ietver konkrētā mēneša (vai kalendāra gada) normālā darba laika darba dienu skaitu, kā arī svētku dienu skaitu, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.