Saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta pirmo daļu valsts aizsardzības dienests ir valsts dienesta veids, kurš ietver valsts aizsardzības militāro dienestu, kā arī valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvais dienests, kas skaidrots minētā likuma 3. panta otrajā daļā).
Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā un trešajā daļā noteikti valsts aizsardzības dienestam pakļautie pilsoņi, savukārt, minētā panta ceturtajā daļā noteikts, kuri pilsoņi valsts aizsardzības militārajam dienestam var pieteikties brīvprātīgi. Vēršama uzmanība, ka minētajā normā noteikts, ja likumā nav noteikts citādi, uz pilsoņiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, ir attiecināms tāds pats tiesiskais regulējums kā uz pārējiem iesaucamajiem.
Attiecībā uz darba devēja pienākumiem Valsts aizsardzības dienesta likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka darba devējs atbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas:
1) iesaucamo pārbaužu veikšanai pirms valsts aizsardzības dienesta uzsākšanas Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā laikā;
2) valsts aizsardzības dienesta karavīru un alternatīvā dienesta veicēju valsts aizsardzības dienesta izpildes laikā.
Darba devējs darbiniekam, kurš atbrīvots no darba (amata) pienākumu pildīšanas, saglabā iepriekšējo darbu (amatu) vai nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu (amatu) ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.
Līdz ar to darba devējam Valsts aizsardzības dienesta likuma 27. panta pirmajā daļā minētās personas ir jāatbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas, saglabājot iepriekšējo darbu (amatu), un minētais vienlīdz ievērojams kā attiecībā uz darbinieku, kas iesaukts dienestā, tā uz darbinieku, kas brīvprātīgi pieteicies dienestam.
Darba devējam personāla un darba laika uzskaites dokumentācijā šāda darbinieka prombūtne noformējama kā attaisnota prombūtne, kuras tiesiskais pamats noteikts Valsts aizsardzības dienesta likuma 27. panta pirmajā daļā, nevis jāpiešķir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas Darba likuma 153. panta izpratnē.
Saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 27. panta trešo daļu darba devējs darbiniekam, kurš atbrīvots no darba (amata) pienākumu pildīšanas sakarā ar dalību pārbaudēs, lai noteiktu viņa atbilstību valsts aizsardzības dienestam, izmaksā Darba likuma 74. panta trešajā daļā paredzēto atlīdzību (laika algas gadījumā izmaksā noteikto darba samaksu, akorda algas - vidējo izpeļņu). Savukārt darbiniekam, kurš atbrīvots no darba (amata) pienākumu pildīšanas valsts aizsardzības dienesta izpildes laikā, likumā nav noteikts darba devēja pienākums saglabāt šādam darbiniekam darba samaksu.
Attiecībā par darbinieka tiesībām uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu minams, ka vispārējā kārtībā, saskaņā ar Darba likuma 152. panta pirmo daļu laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad:
- darbinieks ir bijis darba attiecībās un faktiski veicis savus darba pienākumus;
- ir bijušas darba attiecības, bet darba pienākumi nav veikti attaisnojošu iemeslu dēļ.
Kā attaisnojoši iemesli darba neveikšanai īpaši izcelti šādi gadījumi: pārejošas darbnespējas laiks, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiks, īslaicīgas prombūtnes laiks, darba piespiedu kavējuma laiks, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, Darba likuma 155. pantā minētā atvaļinājuma laiks.
Savukārt atbilstoši Darba likuma 152. panta otrajai daļai laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku un atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā, laiku.
Taču ņemot vērā, ka attiecībā uz darbiniekiem, kas piedalās valsts aizsardzības militārajā dienestā, attiecināmi arī Valsts aizsardzības dienesta likums, tad vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 27. panta otrajā daļā noteikto, valsts aizsardzības dienesta izpildes laiks nav ieskaitāms laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Līdz ar to, laiks, ko darbinieks pavada valsts aizsardzības dienestā, kas vērtējama kā darbinieka attaisnota prombūtne, nedod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Attiecībā uz darbnespējas gadījumu valsts aizsardzības dienesta izpildes laikā minams, ka darba devēja pienākums veikt darbnespējas lapas A apmaksu noteikts likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.pantā - slimības naudu izmaksā ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 9 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Tādejādi paskaidrojam, ka slimības naudas mērķis ir kompensēt darbiniekam darba samaksu, kuru viņš būtu saņēmis, ja vien nebūtu iestājies darbnespējas gadījums. Līdz ar to, ja darbinieks ir atbrīvots no darba (amata) pienākumu pildīšanas valsts aizsardzības dienesta izpildes laikā, darbiniekam nesaglabājot darba samaksu, un tā laikā iestājas pārejoša darbnespēja, ņemams vērā, ka darbinieks nezaudē darbā gūstamos ienākumus, līdz ar to par darbnespējas lapas A periodu, kas iestājies un iekrīt dienesta pienākumu izpildes laikā, darba devējam nav pienākums darbiniekam aprēķināt slimības naudu.
Papildus norādām, ka atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 28. panta otrajai daļai, ja darba devējs neizmaksā slimības naudu par pārejošas darbnespējas periodu, kas bijis dienesta tiešās izpildes laikā, vai karavīram netiek maksāts slimības pabalsts darbnespējas lapas B periodā, kas bijis dienesta uzdevumu izpildes laikā, karavīram izmaksā slimības naudas kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Slimības naudas kompensācijas apmērs nepārsniedz šā panta pirmajā daļā noteiktās kompensācijas apmēru. Slimības naudas kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 375 “Par valsts aizsardzības dienestā izmaksājamo kompensāciju un pabalsta apmēru un izmaksas kārtību”. Tādejādi, ja izsniegta darbnespējas lapa A un valsts aizsardzības dienesta karavīrs nesaņem slimības naudu no darba devēja, valsts aizsardzības dienesta karavīram, lai saņemtu slimības naudas kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, jārīkojas atbilstoši minētajos noteikumos noteiktajai kārtībai.